Vārda dienas svin: Mariss, Matīss, Modris
Datums: Sestdiena, 21. septembris

Plāns ir, vajag naudu!

Jūnijs 29, 2019

Pastaigu takas, atpūtas zona, bērnu interaktīvais un ūdens eksperimentu laukums, skrituļošanas trase, trošu tilts – tās ir tikai dažas no iecerēm, kuras laika gaitā plānots izveidot Daugavas krastā Aizkrauklē. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras mācībspēki sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldības speciālistiem, ņemot vērā arī novada iedzīvotāju idejas, izstrādājuši plānu, kā iekārtot Daugavas krastmalu. Ieceres tika prezentētas domes sēdē, tās plānots realizēt pakāpeniski, bet pirmie labiekārtošanas darbi gaidāmi jau šovasar.

 

Aizkraukles novads visā garumā robežojas ar Daugavas krasta līniju, taču dažādi faktori iepriekš kavējuši uzņēmējdarbības attīstībai Daugavas krastos. Līdz šim trūka arī kopīgas attīstības koncepcijas. Pilsētas iedzīvotāju vēlme ir redzēt sakoptu un atpūtai piemērotu Daugavas ūdenskrātuves krastmalu – to apliecina dažādu iedzīvotāju grupu aktīvā iesaistīšanās pašvaldības organizētajā ideju konkursā.

 

Līdz šim darbības krastmalas sakārtošanā ir bijušas nesistēmiskas, bez kopīga skatījuma un plāna, tādēļ Aizkraukles novada dome lēma piesaistīt pieredzējušus speciālistus – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedru, lai vada un kopā ar iedzīvotājiem izstrādā plānojumu “Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcija”. Tā ideja ir labiekārtot Daugavas krastu no pilsētas kultūras nama līdz pat Kapteiņa krodziņa teritorijai, padarot tos ne vien pievilcīgus, bet arī viegli kopjamus un izmantojamus jebkurai iedzīvotāju grupai.

 

“Cilvēki vienmēr ir tiekušies pavadīt laiku ūdens tuvumā, līdz ar to Aizkraukles pilsētai, kas atrodas pie ūdens, plānojot attīstību, kas saistīta ar dzīves kvalitātes uzlabošanu un tūrisma sekmēšanu, ir jāņem vērā, ka ūdenskrātuves piekrastes zona ir iecienīta vieta gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tās viesiem.” uzsver plānojuma izstrādātāji.

 

Rudenī piecus kilometrus garo piekrasti apsekojuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes  ainavu arhitekti, lai lūkotu, ko un kā te vajadzētu iekārtot. Savu vīziju pauduši arī ap tūkstoš mazo un lielo aizkraukliešu. Bērni krastmalu atainojuši  kā atrakciju parku, labiekārtotu peldvietu un svētku svinēšanas vietu. 15 ģimenes izgatavojušas  maketus ar baskāju taku un atpūtas namiņiem. Savukārt Aizkraukles novada vidusskolas Eko padomes pārstāvis projektu nedēļā veicis pieaugušo aptauju.

 

Apkopojot un analizējot informāciju, arī tapis Daugavas krastu labiekārtošanas plāns, kas tapis ainavu arhitektūras zinātņu doktores Natalijas Ņitavskas vadībā.

 

Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcijas plānā paredzētas dažādas zonas – skatu, sporta un izglītības un citas. Upes krastā paredzēts izveidot pastaigu takas ar “dabas skatuvēm” un industriāliem vides objektiem, atpūtas zonu pie ūdens, sportošanas laukumu bērzu ielokā, brīvdabas aktivitāšu zonu. Tur paredzēta arī bērnu interaktīvais rotaļu laukums, ūdens eksperimentu parks, skrituļošanas trase, trošu tilts un daudzas citas interesantas vietas un lietas. Savukārt Daugavas krasta nogāzi pie kultūras nama greznotu dāliju dārzs. Idejas ir skaistas un grandiozas, un pievienoti  pielikumi ataino vīziju, cik glīti tas izskatītos dabā.

 

Taču ideju īstenošanai vajadzīgi lieli finanšu ieguldījumi. Kur dome ņems naudu? “Plāna pilnīgai realizācijai būs vajadzīgi lieli līdzekļi, bet šobrīd iegūt aizņēmumu ir neiespējami pat akūtākām pašvaldības vajadzībām,” atzīst Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Taču ir darbi, kurus varam veikt pakāpeniski – gan ainavas izkopšanu, gan vietu labiekārtošanu. Visas idejas neīstenos pašvaldība – tas būs kopdarbs ar novada uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, jo ne visa zeme, kas ir Daugavas krastā pilsētas teritorijā, pieder pašvaldībai. Tāpat šobrīd ceram un gaidām iedzīvotāju un uzņēmēju aktīvāku iesaistīšanos, lai realizētu kādu no konceptā minētajām aktivitātēm. Ceru, ka nākošajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā arī būs iespējas piesaistīt projektu līdzekļus.”

 

Patlaban Aizkraukles novada domes speciālisti apzina pirmos darbus, kas veicami, un kādas iedzīvotāju grupas ir jāuzrunā, lai rezultāts būtu pēc iespējas veiksmīgāks. Aptauja liecina, ka finansiāli atbalstīt piekrastes attīstību esot gatavi arī vairāki novada uzņēmēji.

 

Aizkraukles novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane stāsta, ka jau šovasar par budžeta līdzekļiem sāks attīrīt skatu teritoriju, kuras paver iespēju apskatīt Daugavu no pilsētas centra, Spīdolas ielas. “Mēs tomēr esam pilsēta Daugavas krastā, bet cilvēki to nepamana, vienīgi pie pilsētas kultūras nama Daugavas krasts ir redzams,” saka Ilona Kāgane. “Paredzēts izcirst krūmus, mazāk nozīmīgus kokus, kas aizsedz skatu. Pirmkārt aktīvāk ķersimies klāt teritorijai, kura plānā paredzēta kā reprezentatīvā. Pie pilsētas kultūras nama jau šovasar sāksim labiekārtot laivu sacensību rīkošanas vietu, veidot laivu nolaišanas ceļu. Varētu sākt domāt arī par kempera zonas labiekārtošanu. Esam paredzējuši uzsākt sarunas ar cilvēkiem, kas varētu piedalīties skatu zonas labiekārtošanā gan ar savu darbu, nākot talkā, gan arī materiāli.”

 

Peldēšanas, makšķerēšanas zonas, piebraucamie ceļi, komunikācijas – tam visam būs vajadzīgi ne tikai arhitektu plāni, bet arī ievērojams finansējums. “Viena no iespējām ir izmantot budžeta līdzekļus, bet tāpat meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus,” saka Ilona Kāgane.

 

Viņa piebilst, ka Daugavas krastu iekārtošana nav dažu mēnešu vai pat gadu darbs, bet tas būs ilgs pasākums, kuru Aizkrauklē iecerēts lēnām attīstīt. “Cerams, ka nākamajā vai aiznākamajā gadā izdosies iegūt līdzekļus jau kādas idejas īstenošanai, taču kopumā šo plānu paredzēts īstenot ilgākā laika posmā,” uzsver Aizkraukles novada attīstības plānotāja.

 

IMG_0170-001

 

 

Pasākumi