Vārda dienas svin: Ariadne, Eleonora
Datums: Trešdiena, 21. februāris

Aizkraukles novada bāriņtiesa

Bāriņtiesa ir Aizkraukles novada pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras darbības teritorija ir Aizkraukles novada administratīvā teritorija.

Adrese:
Lāčplēša ielā 1A, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV – 5101 (1. stāvs, 111. kabinets) 

Tālrunis, fakss: 65133908
E – pasts
: barintiesa@aizkraukle.lv

 

Bāriņtiesas sēdes notiek113. kabinetā,  otrdienās sākot no plkst.14:00                       

  • Administratīvā akta/lēmuma izdošanai termiņš saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.pantu ir viens mēnesis no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš. Minētais mēneša termiņš nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem.
  • Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. Bāriņtiesas sēdes tiek fiksētas protokolā. Bāriņtiesas sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu.
  • Bāriņtiesa lēmumu rakstiski noformē un tā norakstu nosūta administratīvā procesa dalībniekam 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
  • Bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties.
  • Bāriņtiesas lēmumi, kas pieņemti tās kompetences ietvaros, ir obligāti visām fiziskām un juridiskām personām.
  • Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
    Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

Bāriņtiesas darbību reglamentē :

ANO Konvencija par bērna tiesībām

un citi lietai saistošie likumi un MK noteikumi.

Kārtība, kādā administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem

Ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties:

  • konkrētā administratīvā procesa dalībnieki un lietā pieaicināts tulks, ja no administratīvās lietas dalībnieka saņemts attiecīgs iesniegums, – ar konkrētās lietas materiāliem,
  • prokurors, inspekcijas inspektors vai cita inspekcijas direktora norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem.

Bāriņtiesa nodrošina personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, iespēju veikt izrakstus no lietas materiāliem vai ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos dokumentus,  par to izdarot atzīmi uzziņas lapā.

Ja nav iespējams nodrošināt iepazīšanos ar lietas materiāliem pieprasījuma dienā, bāriņtiesa vienojas ar personu par laiku, ne garāku par trīs darba dienām, kad būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem. Minētā kārtība piemērojama arī attiecībā uz bāriņtiesas rīcībā esošo dokumentu vai lēmuma norakstu, izrakstu vai kopiju izgatavošanu un izsniegšanu.

Iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek Bāriņtiesas telpās bāriņtiesas darbinieka klātbūtnē. Dienā, kad lietu izskata bāriņtiesas sēdē, iepazīšanos ar lietas materiāliem nenodrošina.

Bāriņtiesas pienākumi:

  • aizstāvēt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;
  • izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;
  • piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un sniegt atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;
  • sniegt tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);
  • sadarboties ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;
  • informēt pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;
  • neizpaust informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai;
  • sniegt palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;
  • uzklausīt aizgādnībā esošo personu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses;
  • informēt vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas sodāmības faktu šā likuma 1 pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informē pašvaldības sociālo dienestu par vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai viesģimenēm, kuras ir informētas šā likuma 44.1 pantā noteiktajā kārtībā;
  • pārstāvēt audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības;
  • Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāvēt bērnu vai aizgādnībā esošo personu kriminālprocesā;
  • izvērtēt, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī informēt tiesu izpildītāju par izvērtējuma rezultātiem vai pieņemtajiem lēmumiem, ja saņemts no tiesu izpildītāja akts par to, ka lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā bērns nav sastapts, vai arī saņemts akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

  • pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;
  • pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem, kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;
  • veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;
  • uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;
  • iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēs, izņemot pieteikumus par rīcībspējas ierobežošanu un pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu, kā arī prasības pieteikumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu;
  • veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošu personu bez citu personu klātbūtnes;
  • lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem;
  • pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošas personas dzīves apstākļus;
  • fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos.

 

Pasākumi