Flickr
Aizkrauklē notika Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sanāksme par reliģiskā mantojuma saglabāšanu Aizkraukles novadā, kā arī tika pārrunāti jautājumi par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas un sociālekonomisko ieguvumu apvienošanu.
Jāizstrādā praktiski un ilgtspējīgi risinājumi
Līdz ar aktīvo draudžu sarukšanu un novecošanos lauku teritorijās aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kāda būs vēsturisko baznīcu loma pēc desmit vai divdesmit gadiem. Lai izstrādātu praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus vēsturisko sakrālo ēku uzturēšanai un to jēgpilnai iekļaušanai mūsdienu sabiedrības dzīvē, ZPR visos Zemgales novados šoruden organizē reģionālo sanāksmju ciklu par reliģiskā mantojuma nākotni Zemgalē. Pirmā tikšanās notika 24. septembrī Dobelē, bet otrā tikšanās ‒ 1. oktobrī Aizkrauklē.
Aizkraukles sanāksmē piedalījās novada pašvaldības, biedrību “Aizkraukles rajona partnerība”, “Irši iedvesmo”, “Upmales mantinieki”, luterāņu un katoļu draudžu pārstāvji.
Iepazīstina ar aktualitātēm
Projekta eksperte Dana Slāģe informēja par projektu un pētījumu par reliģiskā mantojuma stāvokli un izmantošanas iespējām Zemgales reģionā, kā arī nosauca labās prakses piemērus. Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperte Alma Kaurāte un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Atis Artmanis pastāstīja par Kultūras ministrijas un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes aktualitātēm.
Pieejamas īpašuma saglabāšanas vadlīnijas
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes prezidija loceklis Kārlis Graudiņš stāstīja par baznīcu saglabāšanas un apsaimniekošanas stratēģiju. Viņš skaidroja, ka ir izstrādātas īpašuma saglabāšanas vadlīnijas, un sarūkošu draudžu gadījumā virsvalde pārņem ēku uzturēšanu, lai stāvoklis nepasliktinātos. Tika pārrunāti arī praktiski jautājumi, piemēram, bīstamo koku apsaimniekošana sakrālo celtņu tuvumā. Savukārt Pļaviņu Romas katoļu baznīcas priesteris Pāvils Kamola norādīja, ka Aizkraukles pusē katoļu dievnami ir salīdzinoši jauni, tādēļ to uzturēšana šobrīd nesagādā lielus sarežģījumus, un šos pārvaldības jautājumus centralizēti risina Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija.
Izstrādāta "Viesmīlības rokasgrāmata"
Lai dievnami veiksmīgi iekļautos tūrisma maršrutos, apmeklētājiem nereti pietrūkst informācijas par piekļuves iespējām un kontaktpersonām. Tika uzsvērts, ka ļoti daudz ir atkarīgs no pašu draudžu un mācītāju atvērtības. Kā noderīgs instruments tika izcelta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izstrādātā "Viesmīlības rokasgrāmata", ko savā ikdienā var izmantot un pielāgot arī citas konfesijas.
Dokumentēt glābjamās vērtības
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde dalījās ar secinājumiem no mācībām "Vairogs 2026", uzsverot nepieciešamību draudzēm apzināt un dokumentēt glābjamās vērtības. Kā pozitīvs piemērs diskusijās izskanēja Iršu Svētās Mārtiņa Romas katoļu draudzes pieredze, kurai jau ir skaidrs rīcības plāns. Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca aktīvi sadarbojas ar Zemessardzi jautājumos par rīcību krīzēs.
Baznīcu atjaunošana ‒ ilgtermiņa attīstības mērķos
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums stāstīja par pašvaldības mērķiem un stratēģiju reliģiskā mantojuma saglabāšanā. Aizkraukles novada pašvaldība kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu ir iekļāvusi attīstības prioritātēs, sasaistot to ar ekonomisko un kultūras attīstību. Dokumenti paredz ne tikai mantojuma saglabāšanu, bet arī tā izmantošanu tūrisma, kultūras un vietējās ekonomikas attīstībā. Sakrālais mantojums, tostarp baznīcas, tiek uztvertas kā daļa no novada identitātes, kultūrtelpas un tūrisma piedāvājuma. Tāpēc baznīcu atjaunošana un to aktīva iekļaušana kultūras dzīvē ir saskaņā ar novada ilgtermiņa attīstības mērķiem.
Aizkraukles novadā trīs atbalsta programmas
Leons Līdums akcentēja pašvaldības atbalsta programmas, tādas ir trīs. Pirmā ‒ baznīcu draudzes, ja ir dibinātas kā biedrības, var piedalīties biedrību atbalsta programmā saskaņā ar nolikumu “Kārtība, kādā Aizkraukles novada dome finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas”, reizi gadā iesniedzot projektus. Vienam projektam iespējams piesaistīt 800 eiro, Kopējais finansējums ir 16 000 eiro gadā. Otrā ‒ Aizkraukles novada dome ir izdevusi saistošos noteikumus “Par Aizkraukles novada pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai”. Kultūras pieminekļu īpašnieki vai apsaimniekotāji aicināti iesniegt pieteikumus Aizkraukles novada teritorijā publiski pieejamu valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas projektu līdzfinansējumam. Ja baznīca ir pieminekļu sarakstā, tā var pieteikties līdzfinansējumam. Kopējais finansējums ‒ 5000 eiro gadā. Trešā ‒ pašvaldība katru gadu nodrošina līdzfinansējumu biedrību projektiem LEADER programmā ‒ ap 25 000 eiro.
Ar draudzēm veiksmīga sadarbība
“Līdzšinējā draudžu sadarbība ar pašvaldību un citām vietējām institūcijām ir vērtējama ļoti pozitīvi. Draudzes ir bijušas aktīvi un atbildīgi partneri, kas iesaistās ne tikai reliģiskās dzīves organizēšanā, bet arī dažādās kultūras, izglītības un sabiedriskajās aktivitātēs,” sacīja Leons Līdums. “Veiksmīga sadarbība veidojusies ar pašvaldību, tūrisma informācijas centriem un muzejiem, kopīgi popularizējot kultūrvēsturisko mantojumu, organizējot pasākumus, ekskursijas un veidojot vietas stāstus, kas ir interesanti gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Nozīmīga ir arī sadarbība ar kultūras namiem, bibliotēkām un amatiermākslas kolektīviem. Baznīcas ir kļuvušas par koncertu, izstāžu un dažādu kultūras notikumu norises vietām, tā bagātinot novada kultūras dzīvi un radot iespēju cilvēkiem satikties un piedzīvot kultūru īpašā vidē.”
Koncertē baznīcās
Kopumā Aizkraukles novada draudzes ir pierādījušas, ka tās var būt nozīmīgs sadarbības partneris vietējās kopienas stiprināšanā. Sadarbība balstās savstarpējā uzticībā, kopīgās vērtībās un vēlēšanās saglabāt un attīstīt mūsu kultūras un vēsturisko mantojumu.
Aizkraukles novada kultūras iestādes un mūzikas skolas diezgan regulāri rīko koncertus savu pilsētu un pagastu baznīcās. kā arī Aizkraukles novada Kultūras pārvalde, organizējot lielākos notikums, kā vienu no norises vietām izvēlas attiecīgās vietas baznīcu. Piemēram, sešus gadus pašvaldība organizējusi garīgās mūzikas festivālu “Soli Deo Gloria” Svētās Terēzes no bērna Jēzus Katoļu baznīcā Aizkrauklē.
Diskusija un viedokļu apmaiņa
Pasākuma noslēgumā norisinājās diskusija un viedokļu apmaiņa, kā arī darbs grupās, meklējot atbildes un risinājumus piecām būtiskām tēmām jeb baznīcu attīstības scenārijiem: "Izzūdošā draudze", "Baznīca ar potenciālu", "Atvērtības robežas", "Baznīca tūrisma kartē" un "Dzīvās drupas".
Atziņas iekļaus plānošanas dokumentos
Projekta “Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā” jeb REliHE ietvaros rīkoto sanāksmju mērķis ir radīt pamatu tālredzīgai rīcībai – to rezultātā gūtās atziņas un rekomendācijas tiks iestrādātas ZPR attīstības plānošanas dokumentos. Kopīgās diskusijās valsts institūciju eksperti, pašvaldību speciālisti, draudžu pārstāvji un vietējie iedzīvotāji analizēs esošos šķēršļus sakrālā mantojuma apsaimniekošanai un meklēs iespējas, kā kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu apvienot ar sociālekonomisko ieguvumu. Būtiska loma tikšanās reizēs būs arī vietējo baznīcu "kartēšanai", definējot to iespējamos attīstības scenārijus – no aktīva garīgā centra līdz potenciālai kultūrtelpai vai pat iekonservētām vēstures drupām.
Tiešsaistes anketa iedzīvotājiem
Lai plānošanas process balstītos vietējo kopienu vajadzībās, iedzīvotāji aicināti paust savu redzējumu tiešsaistes anketā. Tajā ikviens var dalīties viedoklī par savas apkaimes baznīcu nākotnes lomu, sadarbības barjerām un iespējamo iesaisti mantojuma uzturēšanā.
Nākamās reģionālās sanāksmes notiks Jēkabpils, Jelgavas un Bauskas novadā.
Sanāksme Aizkrauklē notika Interreg Europe starpreģionu programmas 2021.–2027. gadam projekta Nr. 02C0329 "Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā" (REliHE) ietvaros.
Informācija par projektu pieejama Zemgales plānošanas reģiona tīmekļvietnē: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/lauku-teritoriju-vietejo-kopienu-iesaiste-religiska-mantojuma-saglabasana-relihe
