Flickr
30. martā Kokneses apvienības pārvaldes zālē norisinājās ikgadējā iedzīvotāju tikšanās ar novada vadību. Tās laikā tika pārrunātas aktualitātes Koknesē, kā arī sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.
Šoreiz pašvaldību pārstāvēja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieki Andris Zālītis un Dainis Vingris, pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane un viņas vietniece Valērija Noreika, Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja Agrita Vagoliņa un Komunālās nodaļas vadītāja Benita Peciņa, SIA “LK Komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Andis Siliņš un novada domes deputāts Ingus Lazdāns.
Domes priekšsēdētājs Leons Līdums tikšanās sākumā atgādināja, ka ik gadu domes vadība kopā ar speciālistiem dodas uz visām novada pilsētām un pagastiem. Tā ir iespēja noskaidrot gan neatrisinātās lietas konkrētajā vietā, gan informēt iedzīvotājus par aktualitātēm novadā.
Tikšanās laikā Agrita Vagoliņa informēja par paveikto 2025. gadā un plānoto 2026. gadā Kokneses pilsētā un pagastā. Lielākie projekti: ceļa Lipši–Lazdas rekonstrukcijas uzsākšana, kur nupat noslēdzies iepirkums un parakstīts līgums par darbu veikšanu; izbūvēts arī Pīlādžlauka ceļš; veikts darbs būvprojekta izstrādē Kokneses Sporta centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Pagājušajā gadā uzsākts projekts “Kokneses publiskās ārtelpas attīstība”, kura laikā norisinājās vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem un priekšizpētes darbi. Plānots, ka tuvākajās dienās tiks parakstīts līgums ar būvnieku un aprīlī sāksies būvdarbi.
Lai racionāli izmantotu pašvaldībai pieejamās telpas un salāgotu gan pašvaldības, gan AS “Latvijas pasts” intereses, pērn rasta iespēja uzņēmumam piedāvāt mazākas telpas atbilstoši vajadzībām. Savukārt bijušajās “Latvijas pasta” telpās atklātas specializētās darbnīcas, nodrošinot jaunus sociālās jomas pakalpojumus.
2025. gadā gājēju tiltam pār Pērsi Tilta ielā pilnībā nomainīts virsmas segums, un tilts atguvis krāsu, savukārt tiltam uz ceļa Spīdolas–Ūsiņi apstrādāta virskārta ar šķidro emulsiju un šķembu maisījumu, mazinot tilta bojāšanos. Turpināts darbs Atradzes kapsētas teritorijas paplašināšanā. Paplašinātajā teritorijā uzstādītas jaunas laternas un esošajā ‒ divi soliņi, kā arī nobruģēta vieta velosipēdu novietnei un atkritumu savākšanas vietai, pārvietots klientu apkalpošanas namiņš un nomainīts kapličas jumts.
Ievērojami darbi veikti arī Kokneses viduslaiku pilsdrupu teritorijā, kur informācijas namiņam nomainīts jumts, piestātnē “Gundega” izveidota laipa cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un atjaunots virsmas segums laipai piestātnē pie pilsdrupām, kā arī izvietotas kameras.
Agrita Vagoliņa pateicās iedzīvotājiem par iesaisti parka teritorijā atjaunotā tiltiņa nosaukuma izvēlē. Tuvumā atjaunotajam tiltiņam pagājušajā gadā atklāts arī vides objekts “Mīlestības solījums” un šķēršļu trase, par kuru pašvaldība saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju.
Tikšanās laikā pārvaldes vadītāja pieskārās jautājumiem par vandaļu bojājumiem pagājušajā gadā – starp tiem bija divu sauļošanās zviļņu sadedzināšana un pārvietojamās tualetes uzspridzināšana, informācijas stendu aprakstīšana un citi. Pārvaldes darbinieki lūdza vecākus ar savām atvasēm pārrunāt uzvedību publiskās vietās, uzsverot, ka batutu nedrīkst izmantot ar skrejriteņiem, lecot pa to.
Pērn pēc dalības vairākos projektos iegādāts aprīkojums pirmsskolas izglītības iestādei “Gundega”, Kokneses Kultūras centram, Kokneses Mūzikas skolai, bibliotēkai, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolai un jauniešu centram. Iepriekšējā gadā apvienības pārvaldes ēkā nomainītas ugunsdrošībai nepieciešamās durvju atsperes un logi, kā arī veikts patvertnes tualetes telpas un kabineta remonts.
Ik gadu pārvalde ir radusi iespēju izremontēt vienu pašvaldības dzīvokli, bet 2026. gadā ar “Altum” finansējuma piesaisti plānots izremontēt aptuveni deviņus pašvaldības īpašumus, uzlabojot dzīvokļu kvalitāti.
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, pārvaldes vadītāja norādīja, ka pašvaldība atsāks preventīvi brīdināt iedzīvotājus par nekoptām teritorijām un invazīvās Kanādas zeltslotiņas izplatību to teritorijā. Ja pēc brīdinājumiem netiks veiktas nepieciešamās darbības, īpašniekiem izsūtīs brīdinājumu ar termiņu, kurā problēma būs jānovērš. Pašvaldība nereti saņem aizrādījumus par nekoptām teritorijām, tomēr vairumā tie ir privātīpašumi.
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta paveiktajiem darbiem Kokneses pilsētas, pagasta ceļos un ielās. Starp tiem bija Vērenes ielas un ceļa Lipši–Lazdas pārbūves projektēšana, tika veikti virskārtas atjaunošanas darbi grants segumā Dzeņu ielā, kā arī ceļiem Bilstiņi–Atradze, Vecā šoseja–Kaplava un Lipši–Lazdas. Ceļiem Bormaņi–Upeslīči un Vecā šoseja–Kaplava tika noņemts apaugums. Pērn intensīvi atjaunoti ielu horizontālie apzīmējumu, kā arī remontētas bedres, plaisas asfalta segumos.
Šajā gadā plānots ekspluatācijā nodot Vērenes ielu, tomēr Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja brīdināja, ka augstās degvielas izmaksas var ietekmēt darbu izpildes pabeigšanas termiņus. No Vērenes ielas noņemtais vecais asfalts drupinātā veidā tiks ieklāts Viršu, Bērzu, 1905. gada ielas posmā līdz “Jaunmājām”, kā arī Rožu un Sporta ielā.
Plānots veikt uzbēršanu ceļam Spruļi–Birznieki–Pauliņi–Spīdolas–Ūsiņi, sakārtot Austrumu, Ausekļu, Hanzas un Dzeņu ielu, kā arī nomainīt tilta margas 1905. gada ielas grāvim. Šajā gadā paredzēts turpināt ielu horizontālo apzīmējumu klāšanu, veikt asfalta seguma bedru un plaisu remontu.
Starp darāmajiem darbiem ir arī 30 norāžu zīmju uzstādīšana un šķēršļu trases pagarināšana Kokneses parkā, moku rīka izgatavošana un atjaunošana Kokneses viduslaiku pilsdrupās, projekta izstrāde Blaumaņa ielas un 1905. gada ielas posma apgaismojuma rekonstrukcijai, stāvlaukuma izbūve Lāčplēša ielā paralēli braucamajai daļai posmā no Parka ielas un dabas takas atjaunošanas turpināšana.
Iedzīvotāji jautājumos aktualizēja problēmu par Bormaņu–Upeslīču ceļa stāvokli, norādot, ka mežizstrādes tehnika ceļu ir sabojājusi. Apvienības pārvaldes vadītāja norādīja, ka konkrētais uzņēmums darbus veica rudenī un ziemā, tādēļ laikapstākļu dēļ ceļš vēl nav salabots.
Tikšanās laikā Evija Vectirāne informēja par civilās aizsardzības jautājumiem. Viņa atgādināja par katra individuālo atbildību, sagatavojoties krīzes situācijām, uzsverot, ka pirmās 72 stundas ir laiks, kas nepieciešams atbildīgajām iestādēm, lai saprastu turpmāko rīcību un spētu to īstenot. Evija Vectirāne atgādināja gan par nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem, gan par pieejamajiem informācijas resursiem. Runājot par civilo aizsardzību, iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, kur ir pieejamas patvertnes Koknesē. Leons Līdums norādīja, ka Koknesē patvertnes ir apvienības pārvaldes ēkā Melioratoru ielā 1, pirmsskolas izglītības iestādē “Gundega” Lāčplēša ielā 7, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā Parka ielā 27, Kokneses Kultūras centrā Hanzas ielā 2. Viss novada patvertņu saraksts ir publicētas civilās aizsardzības plānā kopā ar patvertņu noteikumiem (86. ‒ 97. lpp.). Plāns pieejams pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā Pašvaldība ‒ Civilā aizsardzība.
Agrita Vagoliņa pieminēja, ka 11. un 12. maijā notiks Zemessardzes apmācības laivu piestātnē “Gundega”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apskatīt tehniku.
Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne pastāstīja par gaidāmajiem kultūras pasākumiem un aicināja sekot līdzi aktuālajai informācijai sociālo tīklu vietnēs: www.aizkraukle.lv, pašvaldības mobilajā lietotnē viedtālruņos, kultūras centru un kultūras namu Facebook vietnēs.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris aicināja koknesiešus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā, lai Koknesē varētu īstenot kādu sabiedrībai vajadzīgu projektu. Atbalstu iegūst tie projekti, par kuriem saņemts vislielākais iedzīvotāju balsojums, un 2025. gadā visaktīvākie Kokneses apvienībā bijuši Iršu pagasta iedzīvotāji, lai gan Koknesē apdzīvotība ir daudz lielāka. “Prieks, ka apvienībā dzīvo tik aktīvi ļaudis,” saka Agrita Vagoliņa.
Evija Vectirāne informēja, ka šī gada līdzdalības budžeta projektu konkursu plānots izsludināt maijā, un tam pieteikties varēs 40 darba dienu laikā. Plānots, ka elektroniskā balsošana par projektiem sāksies 20. jūlijā un noslēgsies 9. augustā, lai septembra domes sēdē varētu apstiprināt konkursa uzvarētājus. Viņa uzsvēra, ka projektu izvirzīšanu un uzvarētāju noteikšanu pašvaldība neietekmē, rezultāti ir atkarīgi no pašu iedzīvotāju aktivitātes.
SIA “LK Komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Andis Siliņš aicināja iedzīvotājus apzināties, ka daudzdzīvokļu māja arī ir privātmāja, kas sastāv no dzīvokļu īpašumiem, un nav pieļaujams būvei aiziet postā tikai tāpēc, ka iedzīvotāji savā starp nespēj vienoties. Ja individuālajā privātmājā 50 gadus nekas nav investēts, remontēts, tā ir uz sabrukšanas robežas, un līdzīgas situācijas ir daudzdzīvokļu mājās, kur īpašnieki nespēj vienoties. Koknesē Indrānu ielas 2. mājas iedzīvotāji nolēma veikt mājas energoefektivitātes pasākumus, izmantojot “Altum” programmas līdzekļus. Tika veikts energoaudits, tehniskā apsekošana un izstrādāts būvprojekts, izsludināts iepirkums, kopsapulcē vairākums atbalstīja mājas energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, taču nebija kvoruma. Pagājušajā nedēļā apsaimniekotājs sasauca atkārtotu sapulci, taču daži aktīvisti īpašnieku vairākumu jau bija noskaņojuši pret mājas energoefektivitātes pasākumu īstenošanu lielo izmaksu dēļ, un rezultātā veicamos darbus atbalstīja tikai četru dzīvokļu īpašnieki. Andis Siliņš uzsvēra, ka būvniecības izmaksas lētākas nekļūs, turklāt mājas līdzekļi jau izmantoti vajadzīgo priekšdarbu veikšanai, un “Altum” atbalsts ar katru atbalsta periodu kļūst arvien mazāks. Kādreiz “Altum” atbalsts bija līdz 85 % no attiecināmajām izmaksām, šobrīd ‒ tikai 45 %. Tiek prognozēts, ka nākamajā programmas periodā atbalsts būs tikai 30 %. Andis Siliņš aicināja iedzīvotājus tomēr veikt mājas energoefektivitātes pasākumus, nomainīt inženierkomunikācijas, lai turpmākos 20 ‒ 30 gadus varētu “dzīvot mierīgi” ar domu, ka mājā viss ir kārtībā. Pirmajām Kokneses mājām, kas pirms 10 gadiem nolēma veikt energoefektivitātes pasākumus, aizņemoties līdzekļus bankā, ir daudz mazāki apkures rēķini, un kredīta atmaksas process jau noslēdzies – aizņēmums ir atmaksāts. Toreiz būvniecības izmaksas bija vairākkārt mazākas nekā šobrīd.
“Apkures izmaksas atjaunotajās mājās samazināsies vismaz uz pusi,” sacīja Andis Siliņš. “Kad sākām Indrānu iekas 2. mājas projektu, “Altum” programmā bijām rezervējuši naudu mājas energoefektivitātes pasākumiem. Ļoti ceram, ka iedzīvotāji sarosīsies, Ja nē, rezervētā naudas summa rindas kārtībā tiks piešķirta citām mājām valstī. Šobrīd “Altum” programmā no Kokneses piedalās vienīgi māja Lāčplēša ielā 1.”
Kāda iedzīvotāja izteica neapmierinātību ar pārāk lielu atkritumu urnu daudzumu pie katlumājas – vāki vaļā, tur saimnieko kaķi, vārnas, bet vasarā arī lapsenes. Andis Siliņš skaidroja, ka šobrīd atkritumu laukums ir izvietots pie katlumājas, vāki nav vienmēr vaļā, kā tiek apgalvots, un aicināja iedzīvotājus iesniegt līdzdalības budžeta projektu konkursā savu risinājumu. Iedzīvotāja arī pārmeta, ka no “Kokneses namu” apsaimniekotās mājas iedzīvotāji nes atkritumus uz atkritumu laukumu, tajā skaitā lielgabarīta atkritumus. Andis Siliņš informēja, ka pie atkritumu laukuma ir novietota videonovērošanas kamera. Tuvākajā laikā kameru plānots pieslēgt tiešsaistē, un tiks veikti videonovērošanas ieraksti. SIA “LK Komunālie pakalpojumi” biedrībai “Kokneses nami” ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu risināt atkritumu savākšanas problēmu, lai par šīs mājas atkritumiem nebūtu jāmaksā citiem Kokneses iedzīvotājiem.
Kāda iedzīvotāja vēlējās zināt, kādēļ SIA “LK Komunālie pakalpojumi” santehniķi nesniedz pakalpojumus privātmājām par samaksu, ja agrāk, pirms kapitālsabiedrību reorganizācijas, SIA “Kokneses Komunālie pakalpojumi” santehniķi varēja izsaukt arī uz privātmājām. Andis Siliņš skaidroja, ka izcenojumi ir pieejami uzņēmuma tīmekļvietnē, taču tie attiecas uz SIA apsaimniekotajām daudzdzīvokļu mājām. Santehniķiem ir savs darba grafiks, un uzņēmuma prioritāte ir 46 Kokneses daudzīvokļu māju pārvaldīšana.
Savukārt izpilddirektors Uldis Riekstiņš skaidroja, ka Konkurences padome pašvaldības kapitālsabiedrībām liedz sniegt maksas pakalpojumus privātmājām, jo tiek kropļots privātā biznesa tirgus, tādēļ privātmājām ir jāmeklē komersanti, meistari, kas sniedz šādus pakalpojumus. Piedāvājums novadā ir, un cilvēki var izvēlēties lētāko pakalpojumu. Izpilddirektors nosauca līdzīgu piemēru ‒ savulaik ar pašvaldības traktortehniku Daugavas kreisajā krastā tika apstrādāta privāto dārzu zeme, taču tagad arī tas ir pārtraukts, jo pašvaldība nedrīkst sniegt šādus pakalpojumus. Tas ir privāto uzņēmēju bizness.
