Dzejnieku gads Neretā šogad zīmīgs ar vairākām šaipusē dzimušu dzejnieku apaļām jubilejām. Runa ir par lielām un nozīmīgām personībām ne tikai šī reģiona, bet arī visas izglītotās Latvijas mērogā – Kristofors Fīrekers, Jānis Jaunsudrabiņš, Velta Toma, Zenta Liepa, Imants Auziņš. Atzīmējot tik ļoti bagāto talantu birumu, Neretas muzejs un Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” gada garumā organizēs virkni pasākumu, kas būs veltīti mūsu ievērojamām personībām.
Kas ir dzejnieks? Vārdu meistars, kurš sevišķi rūpīgi meklē savus vārdus – īstos vārdus. Jau sākot ar latvju dainām, mūsu tautā šādu meistaru nekad nav trūcis. Tie ir daiļrunīgi ļaudis, kuri savās vārsmās izteiks to, ko pārējie tikai jūt un nojauš. Viņi pratīs izteikt savas zemes spēku, ļaužu priekus un sāpes. Tāpēc dzejniekus ir vērts pieminēt, viņu dzeju lasīt un dzīvesstāstus atcerēties, jo īpaši tos, kuri ir cēlušies no apkārtnes, kur mēs šodien dzīvojam.
Viss sāksies jau drīz, 9. aprīlī, kad Neretas muzejā viesosies pagājušā gada jubilāre Velta Kaltiņa, kura nosvinēja savu skaisto 90. dzimšanas dienu. Stipra un ilgmūžīga ir ne tikai viņa pati, bet arī viņas daiļrade. Pagājušā gada jūnijā Kaltiņa laida klajā savu jaunāko dzejas krājumu “Kodols”, kas apliecina mūsu ievērojamās novadnieces poētisko talantu. Šīs tikšanās laikā notiks saruna ar dzejnieci un dzejas lasījumi, kā arī būs iespēja iegādāties jaunāko dzejoļu grāmatiņu. Sarunā piedalīsies arī viņas dzīvesbiedrs Roalds Dobrovenskis.
Savukārt jūnijā muzejā “Riekstiņi” atzīmēsim Veltas Tomas un Zentas Liepas 110. jubilejas atceri. Pasākumā godāsim abas lieliskās Neretā dzimušās dzejnieces, kuras lielāko dzīves daļu diemžēl pavadījušas trimdā – Amerikā un Kanādā. Abas dzejnieces savā radošajā darbībā, kaut atrazdamās tālu prom no dzimtās puses, tomēr vienmēr ir palikušas cieši saistītas ar visu latvisko un sēlisko. Sarīkojuma ietvaros būs iespēju tuvāk iepazīt gan abas ievērojamās dzejnieces, gan viņu dzeju.
Nākamais dzejnieks, kuru neretieši, iespējams, vēl nav pilnā mērā apzinājuši par savējo, ir Neretā dzimušais Kristofors Fīrekers, kuru pārliecinoši varam saukt par latviešu garīgās dzejas pamatlicēju. Pēc tautības vācietis, bet precējies ar latvieti. Viņš apguva mūsu valodu tik pilnīgi, ka viņa garīgās dziesmas vēl joprojām tiek dziedātas luterāņu baznīcā. Par Fīrekeru sacīts, ka viņš ir iemācījis latviešiem dziedāt baznīcā. Līdz ar Gliku un Manceli arī Fīrekers ir iemantojis neatsveramu lomu latviešu literārās valodas veidošanā 17. gadsimtā. Kopā ar zinīgiem dažādu nozaru pārstāvjiem – filologiem, teologiem un vēsturniekiem, 20. augustā iecerēts sarīkojums, kas sniegs populāru un daudzpusīgs ieskatu par šo ievērojamo vīru. Būs arī dziedāšana un koncerti.
Savukārt Jāņa Jaunsudrabiņa vārds komentārus neprasa. Viņš nenoliedzami ir pazīstamākais neretietis. Darbodamies kā gleznotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs, viņš ir atstājis iespaidīgu kultūras mantojumu. Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi” 27. augustā notiks plašs Jāņa Jaunsudrabiņa 145. dzimšanas dienai veltīts sarīkojums.
Jau drīz pēc tam, septembrī, notiks ikgadējās dzejas dienas. Šoreiz – mūsu dzejnieku gadā – arī Neretā iecerēts kāds īpašs pasākums ar Latvijā pazīstamu dzejnieku piedalīšanos. Dzejnieku vārdi lai paliek intriga. Taču noteikti īpašu uzmanību dzejas dienās pievērsīsim vēl vienam mūsu novadniekam – Imantam Auziņam, kurš dzimis Zalvē un vidusskolu beidzis Neretā. Viņam šogad 85.
Laipni lūdzam uz visiem dzejnieku gada pasākumiem! Šis gads lai īpaši veltīts dzejas lasīšanai, rakstīšanai un deklamēšanai!
