Flickr
13. oktobrī iedzīvotājiem bija iespēja apskatīt atjaunotās telpas pašvaldības ēkās Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 1 un Lāčplēša ielā 1A. Vairākās ekskursantu grupās telpas apskatīja kopumā 91 apmeklētājs.
Iepazīstina ar remonta gaitu
Visas ekskursantu grupas vadīja un par paveiktajiem darbiem stāstīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Vispirms iedzīvotāji pulcējās novada domes sēžu zālē, kur nelielā prezentācijā bija iekļauts atskats uz Aizkraukles pilsētas administrācijas ēku vēsturi, remonta gaitu un paveikto, pēc tam apskatīja telpas.
Aizkraukle ir Vidzemē!
Domes sēžu zāles nosauktas novada kultūrvēsturisko teritoriju vārdos. Lielajai domes sēžu zālei dots nosaukums “Vidzeme”, atgādinot un uzsverot, ka Aizkraukles novads atrodas Vidzemē, lai gan ir iekļauts Zemgales plānošanas reģionā un Zemgales vēlēšanu apgabalā, jaucot prātus arī jaunajai paaudzei. Ar Zemgali novadam nav tiešas vēsturiskās saistības. “Kad esmu Zemgales plānošanas reģiona administrācijas ēkā Jelgavā, vienmēr cenšos atgādināt, ka Aizkraukles novads ir Vidzemē un Sēlijā, nevis Zemgalē, lai gan tur mūs spītīgi pieskaita Zemgalei.. Savulaik Aizkraukles rajons tika izveidots, atšķeļot pa gabaliņam no Vidzemes, Sēlijas un Latgales, tādēļ pirmā stāva divām mazākām zālēm dots nosaukums “Sēlija” un “Latgale”,” stāsta Leons Līdums. Otrā stāva apspriežu zāle nosaukta par “Zemgali”, saglabājot saistību ar plānošanas reģionu un vēlēšanu apgabalu.
Siltināšanu gaida pusgadsimtu
Abas administrācijas ēkas celtas 1972. gadā, un līdz šim neviena nebija siltināta. Ziemā tajās bija auksti, vasarās karsti, līdz ar to nācās maksāt lielus rēķinus.
Leons Līdums uzsvēra, ka iepriekš prioritārā kārtībā tika remontētas ielas, ceļi, stāvlaukumi, citas ēkas un ne vienu reizi vien pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju pārmetumus un pat kaunināšanu par noplukušajām, nolupušajām administrācijas ēkām pašā pilsētas centrā. Sliktā stāvoklī bija arī ēku apkārtne, tostarp nobrauktuve uz ēku Lāčplēša ielā 1 ‒ norobežojošā pandusa siena bija sasvērusies, kā arī cilvēki sūdzējās par bedrēm un nelīdzenumiem. Arī pilsētas viesi no citiem novadiem un ārvalstu sadraudzības pilsētām par noplukušajām ēkām nebija sajūsmā.
Izmanto Eiropas Savienības finansējumu
Iecere remontēt abas ēkas bija jau sen, taču trūka līdzekļu. 2011. gadā Leons Līdums kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklēja identisku pašvaldības ēku Jūrmalā. Tolaik bija plānots uzlabot energoefektivitāti arī ēkām Aizkrauklē, taču iecere netika īstenota. “Varbūt pat labi, ka 2011. gadā ēkas neizdevās izremontēt, jo kopš tā laika tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās. 2024. gadā nolēmām, ka telpas remontēsim, jo radās iespēja piesaistīt vairāku miljonu eiro lielu Eiropas Savienības finansējumu. Ēkas pārbūvētas, izmantojot mūsdienīgus materiālus un tehnoloģijas, uzlabojot to energoefektivitāti, vizuālo izskatu un pieejamību apmeklētājiem. Labi, ka remonts paveikts, jo šobrīd, ņemot vērā inflāciju un citus apstākļus, diez vai mēs tik apjomīgus darbus uzņemtos,” atzīst Leons Līdums.
Ar liftu uz visiem stāviem
Sabiedrībā izplatījies mīts, ka iedzīvotājiem ēkās ir liegtas iekļūšanas iespējas, taču tas nav pamatots. Ēka Lāčplēša ielā 1, kurā iedzīvotāji var saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, ikdienā ir brīvi pieejama visiem apmeklētājiem. Jebkurā šīs ēkas stāvā var nokļūt ar liftu, kas ir pieejams no pulksten 8 līdz 17 gan no ēkas ārpuses, gan no iekštelpām. Lifts atrodas pie ēkas ārsienas un ir īpaši ērts cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, kā arī vecākiem ar bērnu ratiņiem. Jāņem gan vērā, ka lifts paredzēts ne vairāk kā astoņiem cilvēkiem jeb 630 kilogramu smagai kravai. Ekskursijas dalībniekiem bija iespēja izbraukt ar liftu un pavērot pilsētas panorāmu no augšējā stāva.
Jauni pandusi un kāpnes
Abām ēkām vecie pandusi un kāpnes nojaukti, un to vietā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izbetonēti jauni pandusi un kāpnes. Pandusi ir ar neslīdošu virsmu, lai var ērti uzbraukt ar ratiņkrēslu vai bērnu ratiņiem. Uzstādītas jaunas margas. Durvis ir bez augstiem sliekšņiem, un virs ieejām ir stikla jumtiņi, kas pasargā no lietus un sniega.
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izbūvētas durvis bez sliekšņiem, grīdā iebūvēti kājslauķi, pielāgotas tualetes ar izsaukuma pogu. Tāpat ir braila raksts gaitenī un uz kāpņu margām, lai cilvēki ar redzes traucējumiem varētu saprast, kurā stāvā ir nokļuvuši.
Kas atrodas ēkā Lāčplēša ielā 1
Ēkas pirmajā stāvā Lāčplēša ielā 1 atrodas Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, aiz tā ‒ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centrs, otrajā stāvā ‒ Nodarbinātības valsts aģentūras klientu apkalpošanas centrs, trešajā ‒ bāriņtiesa un būvvalde, ceturtajā ‒ Izglītības pārvalde un telpas Valsts ieņēmumu dienestam.
Kas atrodas ēkā Lāčplēša ielā 1A
Blakus esošajā ēkā Lāčplēša ielā 1A, kurā strādā pašvaldības Centrālās administrācijas darbinieki, var iekļūt tikai ar piekļuves čipu. Ēkā ir kabineti novada domes priekšsēdētājam un vietniekiem, izpilddirektoram un viņa vietniekam, kancelejai, visām nodaļām: Juridiskajai, Finanšu un grāmatvedības, Personāla, Attīstības, Īpašuma, Iepirkumu, Iekšējā audita, kvalitātes vadības un kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļai un citām.
Ierīkotas elektroslēdzenes un automātiskie durvju aizvērēji
Ja nepieciešams tikties ar kādu pašvaldības speciālistu, kas strādā ēkā Lāčplēša ielā 1A, jāvēršas klientu apkalpošanas centrā. Speciālists dosies uz pirmo stāvu pie apmeklētāja vai arī, izmantojot piekļuves čipu, ielaidīs ēkā. Kādēļ šāds risinājums? Leons Līdums skaidro, ka visur Latvijā pašvaldības iestādes tiek sargātas, un iemesli ir vairāki. Pašvaldībai jāgādā par dokumentu un tajos esošo datu aizsardzību, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Tā ir arī aizsardzība pret personisko mantu zādzībām ‒ bijuši gadījumi, kad darbiniekiem pazuduši naudas maki. Telpās šad tad ienākuši dažādu preču tirgotāji ar lielām somām, piedāvājot preces, kā arī iereibušas personas, traucējot darbu. Daudzās citās pašvaldībās, tāpat uzņēmumos un iestādēs, jau sen ir ierīkota šāda elektroniskā piekļuves sistēma. “Tāpat kā iepriekš, pieejamība ir nodrošināta, tikai noteikta cita kārtība,” saka Leons Līdums.
Telpas vēl tiek aprīkotas
Telpas vēl pilnībā nav iekārtotas un aprīkotas, piemēram, domes sēžu zālē “Vidzeme” katram galdam ir izveidots elektrības pieslēgums datoriem un citām ierīcēm, taču vēl norisinās mikrofonu un citu iekārtu iepirkums, lai varētu nodrošināt kvalitatīvas domes sēžu tiešraides iedzīvotājiem. Tāpat gaitenī plānots izvietot novada pilsētu un pagastu ģerboņus, kā arī telpas aprīkot ar mēbelēm apmeklētāju ērtībai.
Kāpēc blāvs uzraksts
Kāds apmeklētājs norādīja, ka domes sēžu zāles iekšpusē pie sienas ir skaists un liels uzraksts “Aizkraukles novada dome”, taču ārpusē uzraksts ir blāvs un neizteiksmīgs. Leons Līdums tam piekrita ‒ ārpusē bija iecerēts liels un labi pamanāms uzraksts “Aizkraukles novada pašvaldība”, un līdz pēdējam brīdim viņš domājis, ka tāds tas arī būs, taču rezultāts ‒ būvnieku un dizaineru kopdarbs ‒ nav tāds, kādu visi vēlētos, tādēļ ar laiku plānots izdomāt variantus, kā to varētu uzlabot.
Kāda apmeklētāja interesējās, vai pašvaldības ēkās ir patvertne. Diemžēl patvertnes ēkās nav.
“Plauktiņi” pie logiem
Daudziem iedzīvotājiem nav skaidrības, kas tie par metāla plauktiņiem jeb izvirzījumiem pie ēku logiem. Tās ir alumīnija saulessargu lameles, kas nav domātas dekorācijai vai staigāšanai, lai no ārpuses ērtāk varētu nomazgāt logus, kā dažkārt tiek spriests, bet gan aizsardzībai pret saules stariem ‒ vasarā telpas tiek pasargātas no pārmērīgas sakaršanas. Lameles ir kā saules staru ķērāji. Iepriekš vasarās saules pusē telpās bija ļoti karsts.
Vai jums ir “kafijas telpa”?
Izskanēja arī jautājums par to, vai pašvaldības darbiniekiem ir kāda “kafijas telpa” atpūtai. Leons Līdums pastāstīja, ka saskaņā ar mūsdienu prasībām abās ēkās katrā stāvā ir telpa ar izlietni un ledusskapi, mikroviļņu krāsni ‒ darbinieki var uzsildīt līdzpaņemto ēdienu, un to īpaši novērtē strādājošie, kuri Aizkrauklē ierodas no attālākajām novada vietām
Kāda iedzīvotāja vēlējās zināt, vai abās ēkās tiek izmantoti SIA “Aizkraukles siltums” un SIA “Aizkraukles ūdens” pakalpojumi un vai telpās apkures sezonā tiek regulēta telpu gaisa temperatūra. Domes priekšsēdētājs atbildēja apstiprinoši. Iedzīvotāja arī vēlējās zināt, par kādiem līdzekļiem tiek uzturētas pašvaldības ēkas. Tās tiek uzturētas par pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Kompensē ar saules paneļiem
Iedzīvotāju interesēja arī abu ēku uzturēšanas izmaksu salīdzinājums pirms un pēc remonta. Pašlaik ir iespējams salīdzināt tikai elektrības patēriņu, kas ir nedaudz pieaudzis, jo ir uzbūvēta jaunas ventilācijas, rekuperācijas, kondicionēšanas sistēmas, kas patērē samērā daudz elektrības, bet šis patēriņš tiek kompensēts ar saules paneļu saražoto elektroenerģiju. Pārējās izmaksas varēs salīdzināt pēc pirmā gada kopš remonta veikšanas. Ēkas tika nodotas ekspluatācijā šī gada 30. aprīlī, līdz ar to ziemas sezonu tās nav pieredzējušas.
Paveiktais skaitļos
Abās ēkās nomainīti visi vecie logi un durvis. Kopā abās ēkās ielikts 141 jauns logs, 14 ārdurvis un ap 164 iekšdurvis.
Visos jaunajos logos ir trīsstiklu paketes, kas daudz labāk saglabā siltumu. Daudzi logi ir ļoti lieli – lielākā daļa ir 5,5 metrus plati un 2 metrus augsti, bet dažviet stiklotās konstrukcijas sasniedz pat 11 metru augstumu.
Abu ēku logiem uzstādītas rullo žalūzijas.
Sienas nosiltinātas ar akmens vati (galvenokārt 20 cm + 5 cm) un apdarītas ar jaunu ventilējamu fasādi no šķiedrcementa plātnēm.
Kopā abās ēkās ir ap 2400 m² siltinātu sienu, ap 2275 m² jaunas fasādes un ap 810 m² siltinātu pamatu un cokola.
Abās ēkās visas sistēmas ir jaunas: siltummezgls ar automātiku, apkure ar radiatoru termostatiem, ventilācija, kas atgūst siltumu no izplūstošā gaisa, kondicionēšana, pilnīgi jauna elektroinstalācija ar LED apgaismojumu un kustības sensoriem, ūdensvads, kanalizācija, ugunsgrēka un apsardzes signalizācija, videonovērošana, datortīkls un piekļuves sistēma ar kartēm.
Kopā abās ēkās ir 235 radiatori, 3 ventilācijas iekārtas, 11 āra un 86 iekšējie bloki dzesēšanai, ap 27,5 km kabeļu, 1398 kontaktligzdas, vairāk nekā 700 LED gaismekļu, 133 avārijas un evakuācijas gaismekļi, ap 490 m ūdensvada un ap 640 m kanalizācijas cauruļu.
Horizontālās gaismas līnijas pie ēkām ir LED lentas alumīnija profilos. Parasti tās dod siltu, baltu gaismu un ir ūdensizturīgas, bet to krāsu var mainīt pēc nepieciešamības. Pie fasādes ir arī nelieli prožektori. Kopā abās ēkās ir ap 374 m LED lentu un ap 37 prožektori.
Uz abiem jumtiem kopā ir 68 saules paneļi (ap 27,6 kW) un 4 akumulatori (kopā 64 kWh). Katrai ēkai ir arī sava saules elektrostacija ar invertoru un 2 akumulatoriem pa 16 kWh.
Jauns jumts uzlikts visām ēkām visā platībā. Kopā abās ēkās ir ap 1730 m² jauna jumta, teknes ‒ ap 214 m, notekcaurules ‒ ap 189 m, 6 stikla jumtiņi un 28 zibens uztvērēji.
Izveidotas jaunas norādes un telpu plāksnītes.
Elektroniskā piekļuves sistēma ar kartēm jeb čipiem ir abās ēkās: Lāčplēša ielā 1 ir 17 karšu lasītāji, ēkā Lāčplēša ielā 1A tādi ir 12. Pie šīm durvīm ir elektroslēdzenes un automātiskie durvju aizvērēji. Tāda sistēma ierīkota, lai darba telpās iekļūtu tikai tie, kam ir atļauja, un pazaudētu karti varētu uzreiz atslēgt. Kopā abās ēkās ir 29 karšu lasītāji. Iedzīvotājiem piekļuve Lāčplēša ielā 1 tiek nodrošināta tikai iestāžu darba laikā, pēc tā ‒ tikai darbiniekiem ar čipiem.
Ko plānots sasniegt
Plānots, ka Lāčplēša ielā 1 gadā patērēs par ap 357 000 kWh mazāk, Lāčplēša 1A ‒ par ap 250 000 kWh mazāk. Kopā tas varētu būt ap 607 000 kWh liels ietaupījums.
Saules elektrostacijas: uz abiem jumtiem kopā ir 68 saules paneļi (ap 27,6 kW) un 4 akumulatori (kopā 64 kWh). Plānots, ka saulainajās un karstajās vasaras dienās apmēram ¾ elektroenerģijas, kas tiek patērēta abās ēkās, izdosies saražot pašiem.
Teritorija: kopā pie abām ēkām ieklāti ap 1050 m² bruģa, ap 1800 m² asfalta un ierīkoti 16 velostatīvi.
Darbi tika īstenoti trīs Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu ietvaros. Visu trīs projektu kopējās izmaksas ir ap 7 miljoniem eiro kopā ar PVN, tajā skaitā 85 % ir Eiropas Savienības finansējums, bet 15 % ‒ pašvaldības līdzfinansējums.
Abu ēku būvdarbus veica SIA “LC būve” saskaņā ar 2024. gada 31. oktobrī noslēgto līgumu. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Jurēvičs un Partneri”. Arī lifta būvdarbus veica SIA “LC būve”.
Īstenotie projekti samazinās ēku uzturēšanas un energoresursu izmaksas, vienlaikus nodrošinot pieejamāku un ērtāku vidi pašvaldības pakalpojumu saņemšanai.
