Flickr
16. septembrī Bebru pagastā tika svinēta tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālās mājas “Galdiņi” 50. dzimšanas diena.
Mūžs ar kaltu un āmuru
Jubilejas pasākums iesākās ar atceres brīdi mākslinieka atdusas vietā Zutēnu kapos un turpinājās “Galdiņos”, kur muzeja draugus, atbalstītājus, novadniekus un viesus sagaidīja Anitas Ostrovskas un Līgas Butānes muzikālie priekšnesumi.
“”Galdiņos” muzejs būs. Muižas šķūnis uz pakalna stāvēs kā liecība, ka var arī tā. Var mūžu nodzīvot ar kaltu un āmuru, nevis sievu un bērniem pie sāniem. Var mūžu nodzīvot ar kalna virsotņu alkām, nevis mīkstiem ķiseņiem un deķiem. Var vienīgi ar mākslu un neko citu. Kurš gan saglabās manu veikumu? Kurš cits to darīs, ja ne vecais labais tēva nams?”, atklājot dzimšanas dienas svinības, “Galdiņu” izstāžu zālē skanēja Voldemāra Jākobsona vārdi, kurus, dziļi izjūtot mākslinieka personību, savā grāmatā “Āmurbrālis, akmens cietais” izteikusi rakstniece Linda Šmite.
Šķūnis kļūst par skanīgu kalvi
Kādreizējais Vecbebru muižas šķūnis kļuva par tēlnieka Voldemāra Jākobsona (1899‒1974) skanīgo kalvi. Pateicoties viņa piemiņas glabātājiem, jau 50 gadus varenās nama durvis atvērtas apmeklētājiem. Te satiekas paaudzes, notiek izstādes, tikšanās ar māksliniekiem un pasākumi, kas jau kļuvuši par ilggadējām tradīcijām.
Top trīs balvas
Gatavojoties nozīmīgajiem svētkiem, pagājušajā vasarā, kad tēlnieks Ģirts Burvis “Galdiņos” vadīja tēlniecības radošās darbnīcas, tapa skaistas pateicības zīmes ‒ memoriālās mājas balvas ‒ makets. Šovasar savā darbnīcā Rīgā tēlnieks izveidoja trīs šādas balvas. To veidolā atveidotie slēpju pāri gan izsaka Voldemāra Jākobsona sportisko garu, gan simbolizē viņa garīgo augšuptiecību.
Sumina mecenātu un rakstnieci
Apbalvošanas brīdis izvērtās emocionāls un pašiem balvu saņēmējiem negaidīts. Tēlnieka Ģirta Burvja veidotās memoriālās mājas balvas saņēma Voldemāra Jākobsona skolnieks un muzeja mecenāts Andris Kristons un rakstniece Linda Šmite. Savukārt pie mākslinieka Leo Preisa balva aizceļos oktobra vidū, kad noslēgsies viņa izstāde “Galdiņos”.
Lai gan Ģirts Burvis nevarēja ierasties personīgi, viņš visiem balvas saņēmējiem un pasākuma dalībniekiem sūtīja sirsnīgus sveicienus muzeja jubilejā.
Bebru pamatskolas absolvents
Liepājnieks Andris Kristons ir Bebru pamatskolas absolvents, kura klases audzinātājs bija skolotājs un tēlnieks Voldemārs Jākobsons. Vairāk nekā 16 gadus viņš ir nesavtīgi palīdzējis sava skolotāja piemiņas saglabāšanā un “Galdiņu” memoriālās mājas attīstībā. Ar viņa finansiālo atbalstu vairāk nekā desmit gadus Bebru pamatskolā tika organizēts skolēnu jaunrades konkurss “Mans lepnums – Bebru pagasts”. Andris Kristons, pateicoties par balvu, sacīja, ka arī turpmāk centīsies atbalstīt sava skolotāja māju un tos, kuri rūpējas par “Galdiņiem”.
Dāvana mākslinieka mūžam
Visskaistāko dāvanu mākslinieka mūžam ir radījusi rakstniece un Bebru pamatskolas skolotāja Linda Šmite. 2015. gadā izdevniecībā “Jumava” tika izdots viņas veltījums Voldemāram Jākobsonam ‒ biogrāfiskais romāns “Āmurbrālis, akmens cietais”. Grāmata ir kļuvusi par brīnišķīgu vēstījumu ikvienam, kurš vēlas iepazīt mākslinieka personību un radošo mantojumu.
Silts pagodinājums
Vecbebru tēlnieka mūžs vienmēr dzīvos Lindas Šmites grāmatā, mākslinieka vecajā labajā tēva namā un viņa atmodinātajās akmens dvēselēs. Saviļņota par saņemto balvu, rakstniece atklāja, ka tas ir negaidīts pārsteigums un ļoti silts pagodinājums.
Dāsni dalās radītpriekā
Mākslinieks Leo Preiss ir izcilākais latviešu modernists, kurš šogad svin savu 80 gadu jubileju. Viņa vārds bebrēniešiem ir labi pazīstams. Leo Preiss ir viens no Jaunbebru Kartupeļu dumpja (1841) ierosinātājiem – Viļuma Preisa dzimtas turpinātājs. Kopš 2001. gada, pieminot Jaunbebru Kartupeļu dumpja notikumus, Leo Preiss dāsni dalās savā radītpriekā, un mājā “Galdiņi” regulāri skatāmas viņa izstādes. Memoriālās mājas balva māksliniekam ir pateicība par skaistu draudzību un ilggadēju sadarbību Kartupeļu dumpja atceres pasākumos. Arī šoruden “Galdiņos” skatāma Leo Preisa un viņa meitas Ilzes Preisas gleznu izstāde “Ainava”.
Vēsturnieks vada erudīcijas konkursu
Jubilejas pasākuma izzinošākā un atraktīvākā daļa bija vēsturnieka Edgara Bērziņa pārziņā, kuram “Galdiņi” ir labi pazīstami jau no mācību gadiem Bebru pamatskolā, kad viņš aktīvi piedalījās muzeja rīkotajos pasākumos. Šajā svētku reizē LTV raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" oficiālais vēstures skolotājs, kurš vadījis arī raidījumu "Vēstures skolotājs", “Galdiņu” dzimšanas dienas svinētājiem vadīja erudīcijas konkursu. Tas iesākās ar saistošu ieskatu preses un arhīva materiālos par Voldemāra Jākobsona dzīvi un mājas vēsturi. Konkurss notika, izmantojot mobilo lietotni “Plickers”, kas bija jauna un aizraujoša pieredze. Veiksmīgi iesāktā sadarbība ar Edgaru Bērziņu ir iecerēta arī nākotnē.
Piepilda vēlēšanos
Muzeja stāsts iesākās 1976. gada 13. aprīlī. Jubilejas reizē, atskatoties uz pieciem gadu desmitiem, tika izteikts lepnums par bebrēniešiem, kuri divu gadu laikā pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā spēja piepildīt viņa vēlēšanos, lai “Galdiņos” būtu muzejs. Pateicoties tā laika kultūras dzīves veidotājiem un vietējai inteliģencei, 1975. gada 25. decembrī Bebru ciema darbaļaužu deputātu padomes deputāti pieņēma lēmumu “Par sabiedriskā muzeja atklāšanu tēlniekam Voldemāram Jākobsonam Bebru ciema “Galdiņos””.
Entuziasti un piemiņas saglabātāji
Memoriālās mājas piecdesmit gados entuziastu un piemiņas saglabātāju ir bijis daudz. Vislielāko darbu muzeja izveidē paveica Aizkraukles (tolaik Stučkas) Vēstures un mākslas muzeja darbinieki direktores Regīnas Paukštes vadībā un Voldemāra Jākobsona draugs, bebrēnietis Augusts Pētersons, kurš veica pirmā krājuma glabātāja pienākumus – visu muzeja eksponātu uzskaiti un inventarizāciju. Pirmajā muzeja darbības gadā tika izveidota muzeja padome, kurā brīvprātīgi darbojās entuziasti, vadot ekskursijas. Savukārt telpu un teritorijas sakopšanā iesaistījās Vecbebru tehnikuma audzēkņi un skolotāji.
Sagaida ekskursantus
No 1976. gada līdz 1991. gadam ekskursijas muzejā vadīja Augusts Pētersons, Kārlis Visnoliņš, Dzidra Karlsone, Uldis Beķeris, Vilma Kamola, Aldona Britāne, Ināra Bakmane un Ināra Cinīte. Neliels laika posms muzeja darbā pagājis arī Marikai Lielauzai, Justīnei Kosmačevskai un Jolantai Mašinskai. No 1991. gada līdz 2014. gadam un atkal no 2022. gada oktobra muzejā strādā Sarmīte Rode.
Pateicoties pašvaldības atbalstam un dalībai projektu konkursos, 1875. gadā celtā ēka tiek saglabāta. Gadu gaitā tēlnieka māja var lepoties ar pašvaldības iestāžu un atsaucīgu cilvēku palīdzību.
“Lācītis” pie sevis sauks!
Ar Aizkraukles novada pašvaldības atbalstu, līdzcilvēku palīdzētprieku un vietējās kopienas saliedētību Voldemāra Jākobsona memoriālā māja “Galdiņi” turpina stāstu par mākslinieka mūžu un viņa atstāto mantojumu. Mājas pagalmā ikvienu nācēju sagaida skulptūras “Tautu meita” un “Lācītis”. Un, kamēr Vecbebros “bitītes” augs, “Lācītis” tās pie sevis sauks!
