Iedzīvotāji jautā, kādēļ ceļu būvdarbi bieži vien sākas vasaras otrajā pusē vai rudenī. Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Valērija Noreika skaidro, ka tas saistīts ar valsts un pašvaldības budžeta pieņemšanas termiņiem, iepirkumu un finansējuma piesaistes secību.
Vispirms jāapstiprina valsts budžets
Pašvaldības budžets tiek plānots viena kalendārā gada ietvaros. Lai plānotu nākamā gada būvdarbus, tiem jāparedz līdzekļi, taču katra gada beigās nav zināms, cik līdzekļu pašvaldības makā būs nākamajā gadā. Pašvaldībai gada beigās nav tādu līdzekļu atlikumu vai uzkrājumu, kurus varētu izmantot nākamā gada būvdarbiem.
Valsts budžetu parasti apstiprina kārtējā gada nogalē, un tikai pēc tam pašvaldība pieņem savu budžetu atbilstoši valsts nosacījumiem, tas parasti notiek nākamā gada februārī.
Kāpēc pašvaldībai nav iespējams nākamā gada budžetu saplānot jau tagad? Tādēļ, ka to būtiski ietekmē valsts noteiktā nodokļu politika, finansēšanas kārtība, valsts budžeta dotācijas un dažādi normatīvie akti. Piemēram, īpaši būtiska ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadale, jo tas ir viens no galvenajiem pašvaldību ieņēmumu avotiem. Valsts nosaka, cik procentu no saņemtā IIN paliks pašvaldībai un cik nonāks valsts pamatbudžetā, un šis procentu sadalījums var mainīties par labu valstij. Pēdējos gados IIN sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem ir mainīts, un pašlaik nav zināms, kāda šī proporcija būs nākamgad. Valsts nosaka arī pašvaldību izlīdzināšanas fonda sadalījumu, un finansējumu no šī fonda saņem arī Aizkraukles novads. Arī tas būs zināms tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Ietekmē minimālās algas lielums
Pašvaldības budžetu ietekmē arī valsts noteiktais IIN neapliekamais minimums un nodokļu likmes. Ja neapliekamais minimums tiek palielināts, cilvēkiem samazinās ar nodokli apliekamais ienākums, un tas var ietekmēt arī pašvaldību ieņēmumus. Minimālo algu nosaka valsts. Tās palielināšana var palielināt IIN ieņēmumus, bet vienlaikus sadārdzina arī pašvaldības darbinieku atalgojumu, piemēram, komunālajā saimniecībā, sociālajā aprūpē un citās jomās. Plānots, ka nākamgad minimālās algas apjoms pieaugs, taču pašlaik valdība gala lēmumu vēl nav pieņēmusi.
Nav zināms mērķdotāciju apjoms
Valsts piešķir pašvaldībām naudu konkrētiem mērķiem. Piemēram, valsts paredz mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un sociālajām iemaksām, speciālās izglītības nodrošināšanai, pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumam, māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai. Mērķdotāciju lielums ir zināms tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, pašvaldība pašlaik nevar noteikt, kādus būvdarbus un cik lielā apjomā varēs veikt nākamajā gadā.
Iepirkumus izsludina pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas
“Iedzīvotāji vēlas, lai būvdarbi sāktos un beigtos pavasara, vasaras un rudens sezonā, taču būvdarbu iepirkumi lielākoties tiek izsludināti pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas. Būvnieki iesniedz savus pieteikumus, pašvaldības Iepirkumu komisija tos izvērtē, pieņem lēmumu par uzvarētāju, taču vēl ir jāievēro noteikts termiņš, kurā iepirkumu konkursa rezultātus var apstrīdēt, un tas viss var aizņemt aptuveni divus mēnešus ‒ līdz kārtējā gada martam vai aprīlim. Ja rezultāti tiek apstrīdēti, process ir vēl ilgāks,” skaidro Valērija Noreika.
Jāiegūst aizdevums
Lielāko daļu investīciju projektu pašvaldība īsteno ar Valsts kases aizņēmumu, un to var saņemt tikai pēc tam, kad ir noslēdzies būvdarbu iepirkums, paziņots uzvarētājs un zināma būvdarbu veikšanai nepieciešamā summa ‒ faktiskās izmaksas. Tad pašvaldība iesniedz aizņēmuma pieprasījumu. Finansējuma apstiprināšanas process var prasīt vēl aptuveni divus vai trīs mēnešus.
Līgumu slēgšana ‒ pēc aizdevuma apstiprināšanas
“Līgumu ar būvnieku slēdzam tikai pēc finansējuma apstiprināšanas, tāpēc pat labvēlīgā scenārijā, ja neviens pretendents neapstrīd iepirkuma procesu, līdz līguma noslēgšanai nonākam tikai jūlijā. Pēc tam būvnieks sagatavo visu būvdarbu sākšanai nepieciešamo dokumentāciju, un arī tas prasa laiku,” skaidro Valērija Noreika. “Visi šie secīgie posmi aizņem gada pirmās puses daļu vai vairāk. Ja nepieciešami papildu precizējumi vai iepirkuma rezultāti tiek apstrīdēti, būvdarbi tiek sākti vēlā rudenī. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai darbu izpildes grafiks atbilstu būvniecības tehnoloģiskajām prasībām un faktiskajiem laikapstākļiem. Ja laikapstākļi rudens sezonā nav atbilstoši darbu veikšanai, tiek ievērots tehnoloģiskais pārtraukums. Darbu kvalitāte ir jānodrošina neatkarīgi no sezonas, kurā būvdarbi tiek uzsākti.”
Sākot būvdarbus rudenī, ir arī kāda priekšrocība ‒ tehnoloģiskais pārtraukums dod laiku grunts stabilizācijai. Pēc ziemas var novērtēt, vai vietām nav izveidojušies papildu iesēdumi vai deformācijas, un nepieciešamības gadījumā tās novērst pirms nākamā darbu posma.