16. novembra vakarā Seces pagasta Kultūras nama zālē uz tikšanos ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu, viņa vietniekiem Andri Zālīti un Daini Vingri, domes deputātiem Eviju Vectirāni un Arvi Upīti, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāju Signi Gaigalnieci un Seces un Staburaga pagasta pakalpojumu centru vadītāju Gundegu Zarāni pulcējās nedaudz vairāk nekā trīs desmiti seciešu. Piedalījās arī Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Balta, SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Anita Krūmiņa un SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis.
Domes priekšsēdētājs uzrunāja sanākušos, pateicoties aktīvajiem kopienas iedzīvotājiem un biedrībām, kuras iesaistās kultūras un sabiedriskajā dzīvē, to kuplinot ar interesantām aktivitātēm. Īpašs paldies tika veltīts ilggadējai Seces pagasta Kultūras nama vadītājai Astrīdai Mencendorfai.
Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece klātesošos informēja par aktualitātēm Jaunjelgavas apvienībā, tostarp par budžeta sadalījumu un izpildi. Seces un Staburaga pagasta pakalpojumu centru vadītāja Gundega Zarāne atskatījās uz paveikto un ieskicēja nākamos darbus.
SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis klātesošos iepazīstināja ar namu pārvaldīšanas pamatprincipiem, skaidrojot, par ko atbild dzīvokļu īpašnieki un kādi ir apsaimniekotāja pienākumi. Viņš uzsvēra, ka SIA “Lauma A” apsaimniekošanas darbus veic par konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku iemaksātajiem līdzekļiem, tādēļ mājām nepieciešams veidot uzkrājumus remontdarbiem un citiem nepieciešamajiem darbiem. Savukārt lēmumus par to, kādi darbi mājā veicami, pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība.
Viens no pirmajiem darbiem daudzās mājās bija elektroinstalācijas sakārtošana, tādējādi novēršot iespējamo ugunsbīstamību. Uzmanība pievērsta arī jumtu tehniskajam stāvoklim un veikti steidzamākie remontdarbi. Platformā “Webnams” dzīvokļu īpašnieki var iepazīties ar nākamajā gadā plānotajiem darbiem un to izmaksām. Mājas, kuru teritorijās tiek nodrošināta zāles pļaušana, nākamgad sagaida šī pakalpojuma maksas pieaugums.
SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Anita Krūmiņa informēja par jauno kārtību, kas stāsies spēkā no janvāra. Jaunā gada pirmā mēneša ūdens skaitītāju rādījumi iedzīvotājiem jau būs jāziņo SIA “Aizkraukles ūdens”. Pirmo rēķinu no SIA “Aizkraukles ūdens” klienti saņems februāra pirmajā pusē.
Jau novembra otrajā pusē testa režīmā darbosies klientu portāls “KLIPO”, kurā skaitītāju rādījumus varēs nodot bez maksas sev ērtā laikā, kā arī bez maksas saņemt rēķinus. Pilnā apjomā tas sāks darboties janvāra otrajā pusē, kad pirmo reizi būs jānodod skaitītāju rādījumi jaunajam pakalpojumu sniedzējam. Tos arī turpmāk būs iespējams saņemt pa pastu, taču jārēķinās, ka pasta izdevumi pašlaik nav mazi un šāds rēķina saņemšanas veids klientam radīs papildu izmaksas. Darbosies arī informatīvais un avārijas dienesta tālrunis, tā īsais numurs ir 8887.
Paredzēts, ka no 2028. gada visā SIA “Aizkraukles ūdens” apkalpotajā teritorijā varētu tikt ieviests vienots ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs.
Pakāpeniski paredzēts pāriet uz attālināti nolasāmiem ūdens skaitītājiem, kas datus fiksē precīzāk un ļauj tos nolasīt mēneša pēdējā dienā. Skaitītāju nomaiņa notiks pakāpeniski, beidzoties esošo skaitītāju derīguma termiņam.
Līgumus varēs noslēgt SIA “Aizkraukles ūdens” tīmekļvietnē. Savukārt, ja būs nepieciešams, tiks organizēti arī izbraukumi uz Seces pagasta pakalpojumu centru, nodrošinot iespēju līgumus noslēgt klātienē.
Līdz 2027. gada janvārim dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par vienotas ūdens uzskaites sistēmas izveidi daudzdzīvokļu mājā. Ja kopīgs lēmums netiks pieņemts, būs jāslēdz individuāli līgumi, kas pakalpojumu sadārdzinās, jo maksā būs jāiekļauj arī rēķina sagatavošanas un citi administratīvie izdevumi. Tādēļ daudzdzīvokļu mājām izdevīgāks ir viens kopīgs rēķins, kuru saņem apsaimniekotājs vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona un pēc tam izmaksas sadala starp patērētājiem atbilstoši mājā noteiktajai kārtībai.
Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Balta sniedza ieskatu šī brīža izaicinājumos izglītības jomā Seces pagastā. Šī vakara sarunā tika aizsākta diskusija par Seces pamatskolas turpmāko nākotni. Jau kopš septembra katru mēnesi pašvaldība piemaksā aptuveni piecus tūkstošus eiro, lai kompensētu valsts samazināto dotāciju. Lai saņemtu atbalstu no valsts, katrā klašu grupā nepieciešami vismaz 27 bērni, bet Seces pamatskolā 7.‒9.klases posmā ir tikai 17 bērni. Ja nekas netiks mainīts, nākamajā mācību gadā būs jāfinansē jau divas klašu grupas – 4.‒6. un 7.‒9. klašu grupas. Ja visi bērni no Seces pirmsskolas grupas uzsāktu skolas gaitas Seces pamatskolā, finansējums pilnā apmērā tiktu saņemts no valsts, pretējā gadījumā finansējums būs jārod pašvaldības budžetā. Statistikas dati ir satraucoši.
Izaicinājums ir arī pedagogu nodrošinājums un atbalsta personāla piesaiste. Mazajās skolās ir nelielas slodzes, līdz ar to arī atalgojums, kas samazina interesi par piedāvāto darbu.
Vislielākais izaicinājums ir salīdzinoši lielais attālums un laiks, kas jāpavada ceļā uz skolu. Skolas direktore Sarma Stugle norāda, ka vairāk nekā 50 % skolēnu dzīvo lauku teritorijā ārpus ciemata, tālākie pat 22 kilometrus tālu.
Plānojot pārmaiņas, jāvērtē, kādu iespaidu katra pedagoga prombūtne atstās uz pārējiem posmiem, kas tiks saglabāts, cik šie posmi savā starpā ir saistīti.
Viens no risinājumiem būtu klašu grupu jeb posma samazinājums. Atsakoties no 7.‒9. klašu posma, pašvaldībai būtu nepieciešams atrast finansējumu vienu līdz divus gadus, tālāk bērnu skaits nedaudz palielinās, kas ļautu saņemt valsts finansējumu.
Vēl viens risinājums varētu būt no Aizkraukles pilsētas piesaistīt bērnus ar mācīšanās grūtībām vai bērnus, kam nepieciešamas mazākas klases. Lai to panāktu, skolā ir jāpaaugstina mācību kvalitāte. Šim risinājumam ir nepieciešama ļoti aktīva skolas vadības un visa kolektīva iesaiste. Ļoti liela nozīme būs arī sabiedrības uzticībai un atbalstam skolas pārmaiņām. Skolai ir jāatrod sava niša, sava odziņa, kas spētu pievilināt audzēkņus.
Novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Arvis Upīts uzsvēra, ka šis jautājums aktualizējās pirms aptuveni pusgada, kad stājās spēkā grozījumi izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos. Pašlaik līdz mācību gada beigām ir rasts risinājums, taču ilgtermiņā tas ir ievērojams slogs budžetam. Ir bijušas dažādas tikšanās ar iesaistītajām institūcijām, taču secinājums ir viens – nepieciešama ļoti aktīva skolas vadības rīcība. Arvis Upīts rosināja meklēt iespēju pelnīt ar sporta nometnēm, jo sporta infrastruktūra ir laba, tādējādi rodot iespēju kompensēt daļu radušos izdevumu.
Skolas direktore Sarma Stugle piekrīt, ka demogrāfiskā situācija ir kritiska. Papildu slogu rada situācijas, ka vecāki dodas uz darbu Aizkrauklē un paņem līdzi bērnus. Tāpat trūkst dzīvokļu, jaunās ģimenes pārceļas uz Aizkraukli vai citur, kur pieejams dzīvojamais fonds. Direktore norāda, ka skolā pietiktu arī ar Izglītības ministrijas piešķirtajām algām, tagad tās ir ļoti lielas. Laukos skolotāja darbs ir misija, nevis tam jābūt augsti atalgotam darbam. Izskanēja pateicība pašvaldībai par piešķirtajām brīvpusdienām, kas varētu piesaistīt bērnus arī no Aizkraukles. Tomēr direktore norādīja, ka grūtības sagādātu bērni ar uzvedības problēmām. Ir vēl jāatrod speciālais pedagogs. Ir ievirzītas sarunas ar mākslas skolu par klases atvēršanu. Jāvērtē iespēja piesaistīt sporta skolas vieglatlētikas programmu.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis lūdza izstrādāt rīcības plānu, konkrētus nākamos soļus. Domes priekšsēdētājs Leons Līdums aicināja uz kopīgu rīcību. Liela nozīme ir sarunām ar vecākiem, māka pārliecināt par to, ka mācības Secē būs ieguvums bērnam un ģimenei.
Nākamā tikšanās ar novada domes vadību paredzēta 23. novembrī pulksten 17.30 Staburaga pagasta pakalpojumu centra zālē. Lūgums iesūtīt jautājumus līdz 20. novembrim e-pastā: info@aizkraukle.lv.