30. oktobra priekšpusdienā Aizkraukles novada domes vadība un Attīstības nodaļas speciālisti tikās ar Seces pagasta iedzīvotāju grupu, lai debatētu par topošā teritorijas plānojuma izstrādi un tā pašreizējo virzību. Uz tikšanos tika aicināti iepriekš saņemtā kolektīvā iesnieguma pārstāvji, lai precizētu un pārrunātu kolektīvajā iesniegumā uzdotos jautājumus par teritorijas plānojuma izstrādi.
Tā kā teritorijas plānojuma izstrāde vēl arvien nav nodota sabiedriskajai apspriešanai, šī tikšanās bija konsultatīva, pašvaldībai proaktīvi uzklausot iedzīvotāju viedokli, lai plānošanas dokuments būtu pēc iespējas pieņemamāks un saprotamāks ikvienam novada iedzīvotājam.
Tikšanās sākumā novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pateicās seciešiem par aktivitāti un ieinteresētību teritorijas plānojuma veidošanā, kā arī aicināja klātesošos uz konstruktīvu un cieņpilnu dialogu, lūdzot vispirms ieklausīties vienam otrā, neskatoties uz klātesošo plašo emociju gammu.
Sertificēta ainavu arhitekte Laura Hrisanfova klātesošos detalizēti iepazīstināja ar teritorijas plānojumā iekļaujamo ainavu aizsardzības sadaļu un normatīvajiem aktiem, kas šo jomu regulē gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Arī iepriekš pagastos un apvienībās tika organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem un semināri par ainavu vērtību, kā arī to nozīmi novada vērtību saglabāšanā un vietu ilgtermiņa plānošanas dokumentu veidošanā. Viņa norādīja, ka ainava ir cilvēka un dabas mijiedarbības rezultāts, un jau tagad iedzīvotāji ir daudz ieguldījuši ainavas saglabāšanā. “Teritoriālais plānojums nodrošina, ka arī pēc 10 vai 20 gadiem jūsu ieguldītais darbs un ainavas vērtības tiek saglabātas,” skaidrojot plānojuma nozīmīgumu un ietekmi ilgtermiņā, pauda Laura Hrisanfova.
Attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Olita Znotiņa papildināja ainavu arhitektes pausto, norādot, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments, kurš būs spēkā turpmākos 25 gadus. Tāpēc ir svarīgi panākt plašu izpratni par šo dokumentu, to ietekmi un nākotnē iespējamo teritorijas attīstību.
Pēc viņas domām, teritorijas plānotājiem ir jāspēj saredzēt plašāk, sabiedrības kopīgās intereses izvirzot augstāk par atsevišķām individuālajām vēlmēm. Lai pamatotu plānojuma izstrādi, tika citēti arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas šo plānošanas normu pašvaldībai uzliek par pienākumu.
Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane skaidroja, ka teritorijas plānošanas dokuments ir ļoti sarežģīts, un tas ir vairāk domāts speciālistiem ikdienas lietošanai. Viņa aicināja sanākušajiem tikties ar speciālistiem un uzdot konkrētus jautājumus par individuālo situāciju, lai sarunas būtu lietderīgākas un radītu izpratni.
Iedzīvotājus satrauca iespējamie ierobežojumi veidot apstādījumus no ilggadīgiem, augstiem kokiem, būvēt ēkas un veikt citu saimniecisko darbību. Ainavu arhitekte izskaidroja, ka nav aizliegts veikt jebkāda veida saimniecisko darbību, tostarp noteikumi atļauj pat saules paneļu izbūvi pašpatēriņa vajadzībām. Atļauts arī būvēt ēkas, kuru kores augstums nepārsniedz 12 metrus un nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu 30 % no konkrētās teritorijas. Noteikumi neļautu būvēt vēja un saules paneļu parkus, kā arī augstceltnes.
Ainavu arhitekte uzsvēra, ka jaunajā plānojumā netiks noteikts vairāk ierobežojumu nekā iepriekš: “Mēs tikai skaidrāk definējam lietas, ko ir aizliegts darīt un kas jāievēro plānojot attīstību, lai saglabātu konkrētās izdalītās ainavas vērtības.” Seces teritorijā ainaviski vērtīgās teritorijas un tajās noteiktie ierobežojumi ir spēkā no 2013. gada, ko paredz Jaunjelgavas novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki vienojās pārvērtēt līdz šim ieskicēto teritorijas plānojumu, panākot kompromisa risinājumus vietējo iedzīvotāju interešu aizstāvībai.
 |
 |
 |