Flickr
26. septembrī Viesītes Kultūras centrā “Sēlija” norisinājās XII Sēlijas kongress "Savienojam un īstenojam" un VI Sēlijas Nevalstisko organizāciju (NVO) forums. Kultūras centrā pulcējās reģiona pašvaldību un kopienu pārstāvji, lai diskutētu un vienotos par ciešāku sadarbību un Sēlijas turpmāko attīstību. Tika godināti konkursa “Sēlijas sudrabs 2026” laureāti un pasniegtas Sēlijas kopienu identitātes zīmes, tostarp Daudzevai, Sērenei un Staburagam.
Plašs dalībnieku loks
Sēlijas kongress "Savienojam un īstenojam" sākās ar svinīgu Sēlijas karoga pacelšanu un pulcēja plašu dalībnieku loku – trīs reģiona pašvaldību vadību, kopienu līderus, nevalstisko organizāciju aktīvistus, nozares ekspertus un, gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, arī plaši pārstāvētos politiskos spēkus. Kongresu atklāja un klātesošos uzrunāja kultūras ministrs un Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis.
Meklē risinājumus ciešākai sadarbībai
Pirmajā plenārsēdē tika izvērtēta Latviešu vēsturisko zemju likuma piecu gadu piemērošanas pieredze, Sēlijas Viedā reģiona stratēģija un Sēlijas kultūras programmas loma unikālās identitātes saglabāšanā. Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novada vadība un kopienu pārstāvji diskusijā par pieciem darba gadiem kopš administratīvi teritoriālās reformas meklēja praktiskus risinājumus ciešākai novadu sadarbībai, savukārt jauniešu sarunās galvenais uzsvars tika likts uz jaunās paaudzes iespējām, prioritātēm un riskiem reģionā. Politisko spēku diskusijā, ko vadīja Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, Saeimas vēlēšanu kandidāti iezīmēja savu redzējumu par Sēlijas vietu valsts dienaskārtībā.
Veidos pašvaldību un nevalstisko organizāciju forumu
Līdztekus saturīgajām debatēm tika pieņemts stratēģisks lēmums veidot kopīgu trīs pašvaldību un to teritorijās strādājošo nevalstisko organizāciju forumu. Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt stabilu un sistēmisku platformu, kas stiprinās saikni starp Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novada pašvaldībām, vietējām aktīvajām kopienām un iedzīvotājiem.
Kongresa noslēgumā norisinājās apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” ceremonija, izsakot atzinību cilvēkiem un organizācijām, kuru darbs un aizrautība ik dienu stiprina reģiona atpazīstamību un kopienu spēku.
Kongresa koncepcija izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, un to rīkoja biedrības “Sēlijas asociācija”, “Sēlijas salas”, “Ūdenszīmes” un Stendera biedrība.
Godina konkursa “Sēlijas sudrabs 2026” laureātus
Svinīgajā apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonijā tika godināti trīs līdzvērtīgi spoži galvenās balvas saņēmēji, kuri ar savu darbu spodrina Sēlijas vēsturisko zemi. Sēlijas sudrabs šogad iemirdzējies Dvietē, Kaldabruņā un Medumos. Pirmo reizi pasniegta balva jauniešu nominācijā “JaunSudrabiņš”, kas nonāca Viesītē.
Kopumā apbalvojumam šogad tika izvirzīti 26 pretendenti, tostarp septiņi jaunieši. Žūrija piecu cilvēku sastāvā izraudzījās trīs galvenās balvas saņēmējus un vienu jaunieti, novērtējot viņa devumu gan vietējās kopienas labā, gan paveiktā ietekmi Sēlijas vēsturiskās zemes mērogā.
Galveno balvu – sudraba rotadatu ar vilka siluetu – šogad saņēma Vanda Gronska no Dvietes pagasta, Jakovicku ģimene no Rubenes pagasta Kaldabruņas un Anita Baranovska no Medumu pagasta. Par pirmo Sēlijas “JaunSudrabiņu” atzīts Miks Melderis no Viesītes.
Saņem sudraba vilka pēdas nozīmīti
Tradicionāli pateicība tika izteikta ne tikai apbalvojuma saņēmējiem, bet arī visiem nominantiem un cilvēkiem, kuri viņus pieteikuši apbalvojumam. Atzinību ar sudraba vilka pēdas nozīmīti šogad saņēma labo darbu veicēji no Aknīstes, Bebrenes, Ērberģes, Ilūkstes, Jēkabpils, Kaldabruņas, Neretas, Pilskalnes pie Ilūkstes, Subates, Sunākstes un Viesītes.
Apbalvojums “Sēlijas sudrabs” tika pasniegts jau piekto reizi. 2025. gadā par “Sēlijas sudrabu” atzina Dainu Alužāni no Rubenes pagasta Slates, Stefanu Rāznu no Bebrenes pagasta un Vandu Rimšu no Ilūkstes. 2024. gadā. galveno balvu saņēma Alberts Kreņevskis no Gārsenes, Ieva Jātniece no Rubenes pagasta Kaldabruņas, Sanita un Aivars Lūši no Saukas pagasta, 2023. gadā ‒ Inese Baravika no Kalkūnes pagasta Berķeneles, Inita Lāce no Leimaņu pagasta un Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas, 2022. gadā ‒ Malaševsku ģimene no Bebrenes pagasta, Inga Krekele no Subates un Andris Šinke no Sunākstes pagasta.
Konkurss dod iespēju pateikties līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, kā arī piešķir sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. Konkursu rīko biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” projekta “Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Saņem Sēlijas kopienu zīmes
Četras Sēlijas rietumu kopienas – Daudzeva, Lone, Sērene un Staburags – ieguvušas savas Sēlijas kopienu identitātes zīmes. Tās svinīgi pasniegtas VI Sēlijas NVO foruma noslēgumā.
Sēlijas kopienu identitātes zīmes ir īpaša dizaina grafiskie simboli Sēlijas vēsturiskās zemes kopienām. Tās piešķir par aktīvu pilsonisko līdzdalību un savas vietas attīstīšanu. Zīmes kopš 2021. gada tiek plaši lietotas visā Sēlijā – publiski izvietotas pie tūrisma objektiem, kopienu centriem vai pagastu pārvaldēm, izmantotas vietu mārketinga materiālos, suvenīros un dažādos citos veidos.
Iemūžina vietu īpašos stāstus
Katrā no zīmēm ir ietverti konkrētajai vietai raksturīgie simboli, ko kopienu intervijās norādījuši paši vietējie iedzīvotāji. Katrai kopienai izstrādāta sava unikālā zīme, bet tās visas vieno piederības apliecinājums “Šeit dzīvo sēļu cilts”, kas novietots zīmes apakšā. Zīmes veidojusi māksliniece, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne.
Staburaga zīmē uzplaukuši dienliliju ziedi. Pēc liliju selekcionāra Jāņa Vasarieša ierosmes Vīgantes parkā Staburaga klints piemiņas zīmes “Dieva auss” pakājē iestādīts dienliliju dārzs. Viņa aicinājumam savulaik atsaukušies arī citi Latvijas selekcionāri, un vasaras vidū te uzplaukst vairāk nekā 1000 dienziežu. Zīmes augšā attēlotās Staburaga klints ūdens tērces un asaras līst augšup, aizmirstot bēdas par zaudēto Daugavas krasta klinti. Un arī dienlilijas ziedu valodā nozīmē aizmirst bēdas, raizes, skumjas un spēt dzīvot šodienā. Katrs zieds uzzied vienu dienu, simbolizējot spēju sākt visu no jauna.
Daudzevas zīmes centrā atspoguļota jauna sieviete mierīgā, pārliecinātā stājā, gaileņu svārkos, ar bizi un viegli plīvojošu lentu ap galvu. Aiz sievietes figūras – stilizēts zelta Austras koks, bet fonā redzams egļu skuju griezuma siluets. Tādējādi zīmē ietverti Daudzeses pagasta simboli – zelta gailene un egļu skuju griezums, Austras koks, meži, gailenes, sargāšana, cilvēka starojums, latviskums, patstāvība un pastāvēšana.
Sērenes zīmē redzama kopienas anketās daudzkārt pieminētā Daugavas anemone, kas ir arī Sērenes pagasta ģerboņa simbols, taču šeit katras anemones centrā ir zvaigzne ‒ iedzīvotāju anketās minēts, ka katrs cilvēks ir kā zvaigzne. Zīme veidota baltās līnijās, jo Sērenes šī brīža zīmols ir baltie makramē darbi. Daugavas ūdeņi zīmē sašaurinās, atspoguļojot ciešās cilvēku saites ar Daugavas otru krastu.
2021. gada rudenī Sēlijas kopienu identitātes zīmes saņēma 26 Sēlijas kopienas. 2022. gada oktobrī kopienu identitātes zīmes ieguva vēl astoņas Sēlijas kopienas. 2023. gada sākumā zīmes ieguva Eglaine, Kaplava, Pašuliene un Saliena no Sēlijas austrumiem, kam nupat pievienojušās četras jaunākās Sēlijas rietumu kopienas. Šobrīd visā Sēlijas vēsturiskajā zemē savu identitātes zīmi ir ieguvušas jau 42 kopienas, apliecinot piederību sēļu ciltij un kopienu sadarbības tīklam.
Zīmes izstrādātas biedrības “Ūdenszīmes” projekta “Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Šo darbu finansiāli atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
