Flickr
Septembra nogalē pie Daudzevas dzelzceļa stacijas atkal skanēja orķestris, pulcējās cilvēki un raisījās sarunas. Vecā, zaļā stacijas ēka, kas vairāk nekā gadsimtu vērojusi Daudzevas ciema dzīvi, uz vienu dienu atkal kļuva par tikšanās vietu.
Vēsture ģimeņu albumos
27. septembrī biedrība “Zelta gailenes” atklāja izstādi “Stacijas stāsti”, kas ir vairāku mēnešu pētniecības, atmiņu vākšanas un vietējās kopienas kopdarba rezultāts.
Sākot projektu, iecere šķita pavisam skaidra un vienkārša ‒ apzināt Daudzevas stacijas vēsturi, sameklēt fotogrāfijas un dokumentus, uzklausīt cilvēku atmiņas un no tā visa izveidot izstādi. Taču līdz ar pirmajām sarunām kļuva skaidrs, ka stāsts būs daudz dziļāks un plašāks. Izrādījās, ka ļoti liela daļa vēl neatklātas Daudzevas vēstures glabājas tieši cilvēku ģimeņu albumos, senās vēstulēs, fotogrāfijās un stāstos, kas līdz šim nebija pierakstīti.
Nianses cilvēku atmiņās
Tieši cilvēku atmiņās ir saglabājušās šķietami mazas, bet ļoti vērtīgas nianses, kas ļauj sajust, kāda reiz bija dzīve ap staciju. Cilvēki atcerējās mazo bānīti, ko daži sauca par “Kukušku”, darbu stacijā un “bāzē”, savu pirmo algu un vakara vilcienu, uz kuru mēdza atnākt arī tad, ja nevienu nevajadzēja sagaidīt – vienkārši paskatīties, kas tad šovakar atbraucis. Atcerējās stacijas veikalu, kur varēja nopirkt tam laikam īpašas un grūti pieejamas preces, pēc kurām uz Daudzevu brauca pat no citiem rajoniem. Atmiņās atgriezās arī rosīgā kultūras dzīve ap staciju – orķestris, teātris, kino vagons, svētki un Jaungada balles “Sarkanajā stūrītī”.
Sarakste starp Sibīriju un mājām
Līdzās gaišajām un reizēm smaidu raisošajām atmiņām stacija glabā arī smagus cilvēku likteņus. Viena no īpašajām izstādes vēsturiskajām liecībām ir kādas Daudzeses pagasta ģimenes saglabātā sarakste starp Sibīriju un mājām ‒ starp dēlu un mammu. Šis materiāls ļāva uz lielajiem vēstures notikumiem paskatīties pavisam tuvu ‒ caur viena cilvēka un vienas ģimenes pieredzi.
Top 25 lielformāta planšetes
Sākotnēji projektā bija iecerēts izveidot 15 izstādes planšetes, taču savākto materiālu apjoms izrādījās ievērojami lielāks. Cilvēku uzticētās atmiņas, fotogrāfijas un dokumenti bija pārāk nozīmīgi, lai lielu daļu no tiem atstātu ārpus izstādes. Rezultātā tapa 25 lielformāta planšetes, kurās vairāk nekā 120 gadu ilgais Daudzevas stacijas stāsts savijas ar cilvēku dzīvesstāstiem.
Izstādes māksliniecisko veidolu radīja Laura Lukeviča, kuras rokraksts un vieglais rotaļīgums palīdzējis plašo vēsturisko materiālu pasniegt mūsdienīgi, saprotami un vizuāli saistoši. Savukārt ar dzelzceļa vēsturi saistītos jautājumos konsultēja “Latvijas dzelzceļa” vēstures muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altbergs.
Stacijā atkal skan maršs
Izstādes atklāšanas pasākums tika veidots ar domu ne vien parādīt paveikto, bet kaut uz dažām stundām atgriezt stacijā tās kādreizējo dzīvību, sajūtas un pat smaržas. Tāpēc pasākums sākās ar maršu. Savulaik Daudzevā tā sākušies saviesīgi pasākumi ‒ spēlējis orķestris, pulcējušies cilvēki un sākušies svētki. Arī šoreiz pie vecās, zaļās stacijas atkal skanēja orķestris un bija sapulcējušies cilvēki.
Atklāšanas pasākumu muzikāli kuplināja orķestris “Zelmeri PRO” un sieviešu koris “Daudzeva”. Mūzikas klātbūtne nebija nejauša – tā sasaucās ar laiku, kad ap dzelzceļnieku kopienu Daudzevā veidojās rosīga kultūras un sabiedriskā dzīve. Savulaik tur muzicēja, dziedāja, spēlēja teātri, svinēja un vienkārši bija kopā.
Garšu un smaržu noskaņas
Pasākumā izskanēja stāsti par stacijas vēsturi dažādos laikos, par kultūras dzīvi, kas veidojās ap staciju, un par pavisam parasto cilvēku ikdienu. Savās atmiņās dalījās cilvēki, kuru stāsti un uzticētie materiāli bija kļuvuši par daļu no izstādes.
Pēc svinīgās daļas apmeklētāji tika aicināti vēl mazliet pakavēties stacijas kādreizējās ikdienas noskaņās ‒ caur garšām un smaržām. Projekta laikā atmiņās vairākkārt atgriezās stacijas bufete, īpaši siltie pončiki ar ābolu povidlu. Tāpēc arī atklāšanas dienā galdā tika celti pončiki, vinegrets un limonāde ‒ savulaik stacijas bufetē tik ierastās garšas.
Skaistākais šīs dienas ieguvums – Daudzevas stacija atkal darīja to, ko savulaik bija darījusi tik bieži – saveda cilvēkus kopā.
Atklāšanas pasākums vienlaikus apliecināja, ka arī nelielā vietā iespējams radīt profesionāli veidotu, saturiski bagātu un kvalitatīvu kultūras notikumu, nezaudējot pašu būtiskāko – sirsnību.
Biedrības spēks ir cilvēkos
“Stacijas stāsti” ļoti skaidri parāda arī vietējo biedrību nozīmi nelielās apdzīvotās vietās. Biedrībai “Zelta gailenes” šis projekts nav tikai viena īstenota aktivitāte, bet gan turpinājums darbam, kura centrā ir Daudzeses pagasts un tā cilvēki.
Svarīga ir spēja pamanīt katrai vietai svarīgāko. Atrast iespēju un finansējumu labai idejai un pēc tam novest to līdz rezultātam, ar kuru var lepoties visa kopiena.
Šajā projektā bija svarīgi ne tikai savākt vēsturisko materiālu. Tikpat svarīgi bija izturēties pret to ar cieņu. Un šī uzticēšanās uzliek atbildību ‒ saglabāt, pārbaudīt, kvalitatīvi izstāstīt un nodot tālāk.
Stāsti turpinās
Ar izstādes atklāšanu “Stacijas stāsti” nebeidzas. Izstādes materiāls digitālā formātā drīzumā būs pieejams Daudzeses pagasta bibliotēkā un tīmekļvietnē daudzese.lv.
Jau no paša sākuma izstāde veidota ar domu, ka tās vieta būs arī Daudzevas ciema ainavā ‒ tur, kur šie stāsti radušies un kur tiem ir visdabiskākā vieta. Tā Daudzevas vēsture būs pieejama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ciema viesiem un ceļotājiem. Planšetes pašlaik izvietotas bibliotēkā, bet ir iecere nākamgad izveidot izstādi pagasta centrā.
Taču līdz ar izstādes tapšanu stāstu vākšana neapstājas. Arī turpmāk aicinām dalīties ar atmiņām, fotogrāfijām un stāstiem par Daudzevas staciju un dzīvi ap to. Tos turpināsim pierakstīt un saglabāt, lai nākotnē “Stacijas stāstu” materiālu varētu papildināt ar vēl neatklātām mūsu vietas vēstures lappusēm.
Vērtīgākie projekta ieguvumi ir ne tikai jau savāktais, bet arī cilvēkos atmodinātā vēlme atcerēties, stāstīt un saglabāt.
Projekts “Stacijas stāsti” (Nr. SKP2026/11) tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu biedrības “Partnerība “Kaimiņi”” īstenotajā Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursā “Sēlijas kultūras programma 2026”.
