Sociālo tīklu vidē ir izraisīta diskusija par to, kāpēc kultūras pasākumiem Aizkrauklē, tostarp Aizkraukles novada svētkiem, ir lielāks pašvaldības budžeta finansējums nekā novada pilsētās un pagastos. Tiek izteikts arī priekšlikums novada svētkus rīkot dažādās Aizkraukles novada vietās. Skaidrojam situāciju.
Diskusijas rada lielāku izpratni
Patiesi liels prieks, ka deputāti izrāda interesi par kultūras jomu! Jo vairāk diskusiju par šo tēmu, jo labāk. Ceru, ka diskusija par šo tēmu turpināsies dažādās auditorijās, veicinās lielāku izpratni par procesiem, un, iespējams, rezultēsies ar pozitīvām pārmaiņām, nevis paliks šajā pārmetumu stadijā. Tāpēc vēlos precizēt informāciju par šo situāciju.
Ieņēmumus veido arī maksas pakalpojumi
Lai mēs varētu apgalvot, ka kāda kultūras iestāde salīdzinājumā ar citu saņem lielāku finansējumu, nepietiek paziņot finansējuma apjomu un pateikt, ka tas ir daudz vai maz. Jāizmanto kādi salīdzinoši kritēriji, piemēram, iedzīvotāju skaits vai sasniegtās auditorijas lielums, vai arī norišu daudzums. Jāsaprot ‒ vai un kā salīdzināt lielu kultūras iestādi, kas atrodas novada centrā un kurā ir vairākas zāles, liela ietilpība un laba infrastruktūra, ar ciemata kultūras norišu vietu, kur ir tikai neliela zāle ar salīdzinoši daudz mazāku ietilpību un apmeklētību. Jāatceras arī, ka izdevumus veido pašvaldības dotācija un arī ieņēmumi par maksas pakalpojumiem.
Aizkraukles Kultūras centrs ir trīs reizes palielinājis maksas pakalpojumu ieņēmumus ‒ no 40 000 eiro pirms novadu teritoriālās reformas uz 117 800 eiro šobrīd. Līdz ar to tas arī iegūst lielākas iespējas izdevumu sadaļā. Pēc maksas pakalpojumu ieņēmumiem 2025. gadā Aizkraukle ierindojas pirmajā vietā, otrajā vietā ir Kokneses Kultūras centrs ar 19 724 eiro ieņēmumiem.
Lielākais finansējums ir Jaunjelgavā
Aizkrauklē dzīvo gandrīz trešā daļa novada iedzīvotāju. Palūkojoties šajā griezumā, 2025. gadā Aizkraukles Kultūras centrs pašvaldības dotāciju skalā nebūt nav augšgalā, bet ir 4. vietā ar 21 eiro uz iedzīvotāju. Lielākais finansējums ir Jaunjelgavā ‒ 30 eiro, Staburagā ‒ 29 eiro, Sunākstē ‒ 28 eiro, pārējās teritorijās ‒ zem 20 eiro uz iedzīvotāju.
Visvairāk apmeklētāju Aizkrauklē
Aizkraukles Kultūras centrs, pateicoties infrastruktūrai un ietilpībai, ir izveidojies par profesionālās mākslas pieejamības centru, un tā piedāvājumu izmanto visi novada iedzīvotāji. To pierāda apmeklējumu statistika ‒ 34 071 apmeklētājs 2025. gadā. Nākamais lielākais apmeklējumu skaits ir Skrīveru Kultūras centrā ‒ 13 282. Tomēr, ja mēs palūkotos, cik tiek tērēts Aizkrauklē uz vienu iedzīvotāju tikai Aizkrauklei specifiskajos notikumos, tad tie ir 15 eiro uz iedzīvotāju, kas ir vidējais rādītājs novadā un nebūt nav augstākais. Šeit var minēt tādus Aizkraukles pasākumus kā “Gada notikums”, Tēva diena, Senioru diena, amatiermākslas kolektīvu koncerti, valsts un tradicionālo svētku pasākumi.
Līderis kultūras norišu ziņā
Aizkraukles Kultūras centrs ir absolūts līderis kultūras norišu ziņā, 2025. gadā tajā notikušas 193 pašu vai citu rīkotas dažāda satura un apjoma norises, otrajā vietā novadā ir Neretas Kultūras centrs ar 94 norisēm, kam seko Mazzalves Saieta nams ar 89 norisēm.
Cik iztērēts uz vienu apmeklētāju
Ja par kritēriju izvēlamies kultūras pasākumiem piešķirto naudas summu un apmeklētāju skaitu, skalā pirmo vietu ieņem Jaunjelgava ‒ uz vienu apmeklētāju gadā iztērēti 17 eiro, seko Sērenes, Daudzeses, Staburaga pagasti ar 10 eiro uz vienu apmeklētāju gadā katrā pagastā un Pļaviņas ar 9 eiro, savukārt Aizkraukle novadā ieņem tikai sesto pozīciju, kopā uz vienu apmeklētāju gadā iztērējot 8 eiro.
Apvienību pārvaldes plāno savas norises
Aizkraukles novadā katras vietas kultūras finansējumu nenosaka centralizēti. Tā apjomu plāno apvienību pārvaldēs, kurām jābalansē apvienības plašo vajadzību klāstā. Kultūras jomā ir horizontālais pārvaldības princips, katrā apvienībā ir patstāvīga kultūras iestāde ar savu vadītāju un budžetu. Pasākumu izdevumu detalizētās tāmes ir pievienotas budžeta projektam, un deputāti par budžeta sadalījumu nobalso. Tā bija arī šī gada sākumā, balsojot par šī gada budžetu.
Par novada svētkiem
Pēc novadu apvienošanās tika svinēti visu pilsētu un pagastu svētki, kā arī Aizkraukles pilsētas svētki un arī novada svētki. Piemēram, kad 2024. gadā novada svētki notika Koknesē, tur tika rīkoti arī vēl savi pilsētas svētki. Aizkraukles pilsētas svētki šobrīd atsevišķi nenotiek, abu svētku tāmes ir apvienotas, lai novada svētki būtu apjomīgāki un kvalitatīvāki, tāpēc arī vērojams finansējuma pieaugums, kas balstīts racionālā risinājumā.
Centrā trīsreiz lielāka auditorija
Novada svētki sasniedz vismaz trīs reizes lielāku auditoriju, ja notiek novada centrā, nevis tālu no tā, arī infrastruktūra ir daudz piemērotāka. Novads stiepjas teju 100 km garā, garenā teritorijā ar tiltu pāri Daugavai Aizkrauklē. Ja novada svētkus rīkotu Mazzalvē vai Pļaviņās, vai Iršos, doties tik tālu no otra novada gala būtu apgrūtinoši, pieaugtu arī transporta izdevumi gan apmeklētājiem, gan tirdziņa un koncertu dalībniekiem, kuri ir pārstāvēti no visa novada.
Šie ir tie racionālie argumenti, kāpēc tāds finansējums un kāpēc novada svētki notiek Aizkrauklē. Turklāt deputāta ievietotajā attēlā uzzīmēto jauko svētku kūku ir aicināti baudīt visi novada iedzīvotāji. Tie ir svētki visiem, nevis tikai Aizkrauklei.