Latvijas uzņēmējdarbības vidē 2025. gadā iezīmējusies pozitīva tendence – turpinājis pieaugt jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, tam pārsniedzot likvidēto uzņēmumu skaitu. Lai arī šāda tendence iezīmējās arī 2023. gadā, pagājušais gads īpašs ar to, ka jauno uzņēmumu bijis par teju trešdaļu vairāk nekā likvidēto.
Jauno uzņēmumu skaits 2025. gadā bijis augstākais kopš 2016. gada, norādot uz pieaugošu uzņēmēju gatavību par spīti ekonomiskajiem izaicinājumiem un ģeopolitiskajai nenoteiktībai uzsākt jaunu saimniecisko darbību. “Lursoft IT” apkopotie dati atklāj, ka kopējais uzņēmumu skaits Latvijā 2025. gadā audzis par 2546 uzņēmumiem ‒ gada laikā reģistrēti 10 445 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 7899.
Lai arī Aizkraukles novadā jauno uzņēmumu skaits pērn bijis mazāks nekā 2024. gadā, saglabājusies pozitīva kopējā tendence, jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam pārsniedzot likvidēto. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka 2025. gadā Aizkraukles novadā reģistrēti 78 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 62. Pozitīvā dinamika, kad jaunreģistrēto skaits pārsniedz likvidēto uzņēmumu skaitu, novadā saglabājusies trešo gadu pēc kārtas.
Analizējot datus pēdējo desmit gadu periodā, kopējā uzņēmumu skaita bilance gan bijusi ar mīnusa zīmi. Kopš 2016. gada Aizkraukles novadā reģistrēti 903 jauni uzņēmumi, likvidēti – 1141, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pēdējo desmit gadu laikā novadā samazinājies par 238.
Pagājušajā gadā ik mēnesi Aizkraukles novadā reģistrēti vidēji 6,5 jauni uzņēmumi. Vislielākā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte novadā fiksēta aprīlī, jūlijā un augustā, kad ik mēnesi reģistrēti 10 jauni uzņēmumi. Savukārt mazāk aktīvs bijis gada iesākums, jo gan janvārī, gan februārī novada uzņēmumu kopējam pulkam pievienojušies trīs jauni uzņēmumi.
Jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls 2025. gadā reģistrācijas brīdī sasniedza 64,03 tūkst. eiro, savukārt līdz gada beigām tas bija palielināts līdz 97,03 tūkst. eiro.
Analizējot datus par novadā reģistrēto uzņēmumu darbības jomām, redzams, ka ceturtā daļa no visiem Aizkraukles novadā reģistrētajiem uzņēmumiem pārstāv augkopības un lopkopības nozari. Uzņēmumu skaita ziņā otra lielākā nozare novadā ir mazumtirdzniecība, aiz kuras seko sauszemes un cauruļvadu transports. Populārāko darbības jomu vidū arī mežsaimniecība un mežizstrāde, kā arī specializētie būvdarbi.
Populārākās uzņēmējdarbības nozares Aizkraukles novadā:
augkopība un lopkopība;
mazumtirdzniecība;
sauszemes un cauruļvadu transports;
mežsaimniecība un mežizstrāde;
specializētie būvdarbi.
Balstoties uz iesniegtajiem pārskatiem par 2025. gadu, vislielākais apgrozījums Aizkraukles novadā reģistrēts mazumtirdzniecībā (406,68 milj. eiro), tiesa, 90,67 % daļu no šīs summas veido AS “Virši-A” pienesums.
Teju 300 milj. eiro pagājušajā gadā apgrozījuši arī Aizkraukles novadā reģistrētie koksnes un koka izstrādājumu ražotāji. Līdzīgi kā mazumtirdzniecībā, arī šajā nozarē lauvas tiesu no kopējā apgrozījuma nodrošina viens spēlētājs – SIA “LATGRAN” (74,13 % no nozares kopējā apgrozījuma Aizkraukles novadā).
Starp nozarēm ar lielāko apgrozījumu Aizkraukles novadā ierindojusies arī mežsaimniecība un mežizstrāde, vairumtirdzniecība un augkopība/lopkopība.
Lielākās uzņēmējdarbības nozares Aizkraukles novadā pēc kopējā apgrozījuma 2025. gadā:
mazumtirdzniecība: 406,68 milj. eiro;
koksnes un koka izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles: 298,43 milj. eiro;
vairumtirdzniecība: 81,91 milj. eiro;
mežsaimniecība un mežiztrāde: 71,33 milj. eiro;
augkopība un lopkopība: 49,51 milj. eiro.
“Lursoft IT” izpētījis, ka ārvalstu kapitālu piesaistījuši 56 novadā reģistrēti uzņēmumi, kopējai ieguldījumu summai šobrīd sasniedzot 23,20 milj. eiro. Tas ļāvis Aizkraukles novadam uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ziņā starp visām pašvaldībām ierindoties 25. vietā ‒ līdztekus Ogres un Ventspils novadiem. Apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti javu ražošanas (9,40 milj. eiro) un mežizstrādes (8 milj. eiro) nozarēs.
Apjoma ziņā lielākos ieguldījumus Aizkraukles novada uzņēmumu pamatkapitālos veikuši investori no Dānijas (9,40 milj. eiro), Zviedrijas (8,00 milj. eiro) un Igaunijas (3,71 milj. eiro). Novada uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījumi reģistrēti no 19 dažādām valstīm.
Vidējā apgrozījuma rādītājs turpinājis augt
Analizējot datus par Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu apgrozījumu, redzams, ka pēdējos gados vidējam rādītājam uz vienu uzņēmumu bijusi tendence pieaugt. Kopš 2022. gada tas audzis par 16,83 %, pērn sasniedzot vidēji 40,34 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu.
Pēc datiem redzams, ka ar vairāk nekā 1 milj. eiro lielu apgrozījumu 2025. gadā novadā strādāja 63 uzņēmumi. Gadu iepriekš 1 milj. eiro apgrozījuma slieksni pārvarēja par trim uzņēmumiem vairāk.
Novada lielākais uzņēmums AS “Virši-A” 2025. gadā turpinājis kāpināt apgrozījumu, rādītājam augot par 4,31 % un sasniedzot 368,72 milj. eiro.
Pagājušajā gadā AS “Virši-A” turpināja veiksmīgi īstenot tā izstrādāto attīstības stratēģiju, kas paredz uzpildes staciju tīkla paplašināšanu un modernizāciju, nemainīgi augstas kvalitātes produktu un pakalpojumu nodrošināšanu saviem klientiem, kā arī Latvijas ražotāju atbalstīšanu, sniedzot tiem iespēju ar saviem ražojumiem nonākt “Viršu-A” veikalu plauktos. Noslēdzot 2025. gadu, AS “Virši-A” tīklu veidoja 84 tirdzniecības vietas. Aizvadītā gada jūnijā atklāta jauna stacija Salacgrīvā, savukārt gada otrajā pusē atvērta jauna degvielas uzpildes stacija Kuldīgā, tā nodrošinot pakalpojumu pieejamību reģionā, kur uzņēmums iepriekš nebija pārstāvēts. Attīstot staciju tīklu un uzlabojot klientu servisu, pārskata periodā veikti renovācijas darbi stacijās “Grenctāle”, “Tukums Valdaiši”, “Krustpils” un “Ventspils”. Pārskata periodā arī paplašinātas elektroauto uzlādes iespējas “Viršu-A” tīklā.
Otru augstāko apgrozījuma rādītāju Aizkraukles novadā 2025. gadā sasniedzis SIA “Latgran”. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn SIA “Latgran” apgrozījums samazinājies par 413,92 tūkst. eiro, sarūkot līdz 221,23 milj. eiro. Industriālo koksnes granulu ražotājs 2025. gadā turpināja darbību ierastajā režīmā, visās ražotnēs saražotais apjoms pārsniedza iepriekšējā gada un plānoto apjomu. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Latgran” norādījis, ka 2025. gadā tas saražoja 624 tūkst. t industriālo koksnes granulu, kas ir par 8 % vairāk nekā 2024. gadā un par 4 % vairāk nekā 2023. gadā. Pārdošanas cena 2025. gadā ir nedaudz samazinājusies.
Ar ievērojamu apgrozījuma pieaugumu 2025. gadā strādājis SIA “Liellopu izsoļu nams”. “Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka gada laikā uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 42,65 %, sasniedzot 44,11 milj. eiro. Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka apgrozījuma pieaugumu nodrošināja Eiropas tirgus ikdienas monitorings, cieša saziņa ar pircējiem, piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara saglabāšana un augstākas pārdošanas cenas.
Meža izstrādes, koksnes atkritumu pārstrādes un meža augsnes sagatavošanas uzņēmums SIA “BILLERUD Latvia” norādījis, ka 2025. gadā dramatiski samazinājās pieprasījums un uzņēmuma pārdošanas apjoms mātes uzņēmumam. Papīrmalkai piedzīvots kritums par 57 %, bet celulozes šķeldai ‒ par 67 %. Pēc pašreizējām prognozēm, uzņēmums 2026. gadā lielāku papīrmalkas un šķeldas piegādes apjomu neplāno. Pieprasījuma kritums atspoguļojies arī SIA “BILLERUD Latvia” apgrozījumā, kas sarucis par 52,36 % nekā 2024. gadā. Pērn uzņēmums apgrozīja 40,96 milj. eiro.
TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstu noslēdz SIA “JELD-WEN LATVIJA” ar pagājušajā gadā apgrozītiem 35,05 milj. eiro. Salīdzinot ar 2024. gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums sarucis par 27,82 %.
Pārskata gadā SIA “JELD-WEN LATVIJA” koncentrējās uz esošās ražošanas kapacitātes stabilizēšanu un efektivitātes uzlabošanu. Kokšķiedras plātņu rūpnīca turpināja attīstīt ražošanas procesus un paaugstināt kvalitāti, savukārt durvju rūpnīca mērķtiecīgi attīstīja ārdurvju produktu segmentu un pilnveidoja produktu portfeli. Šogad uzņēmuma vadība paredz turpināt stabilu ražošanas darbību, fokusējoties uz produkcijas piegādēm “JELD-WEN” grupas uzņēmumiem. Prioritātes ietver ražošanas procesu turpmāku optimizāciju, produktu portfeļa attīstību (īpaši ārdurvju segmentā), kā arī efektivitātes uzlabošanu kokšķiedras plātņu ražošanā.
Aizkraukles novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2025. gadā:
AS “Virši-A” ‒ 368,72 milj. eiro;
SIA “Latgran” ‒ 221,23 milj. eiro;
SIA “Liellopu izsoļu nams” ‒ 44,11 milj. eiro;
SIA “BILLERUD Latvia” ‒ 40,96 milj. eiro;
SIA “JELD-WEN LATVIJA” ‒ 35,05 milj. eiro.
Peļņas rādītājiem mainīgi rezultāti
Peļņas rādītāji pēdējos gados Aizkraukles novadā reģistrētajiem uzņēmumiem bijuši mainīgi. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka novadā reģistrētie uzņēmumi 2022. gadā kopā nopelnīja 84,43 milj. eiro, bet jau gadu vēlāk peļņas rādītājs piedzīvoja ievērojamu kritumu, samazinoties līdz 5,6 milj. eiro. Nākamajā gadā atkal sekojis kāpums, palielinoties līdz 63,7 milj. eiro, savukārt pagājušais gads nesis samazinājumu par 6,12 %.
Apkopotā informācija atklāj, ka Aizkraukles novadā reģistrētie uzņēmumi 2025. gadā kopā nopelnīja 59,80 milj. eiro. Tajā pašā laikā viena uzņēmuma vidējā peļņa gada griezumā ir piedzīvojusi vairāk nekā desmitkārtīgu lēcienu un sasniegusi 613 eiro.
Pētījuma datu atlases brīdī visaugstāko peļņu Aizkraukles novadā 2025. gadā uzrādījis SIA “Latgran”, liecina “Lursoft IT” apkopotā informācija. Salīdzinot ar 2024. gadu, pērn SIA “Latgran” peļņa gan sarukusi teju par piektdaļu mazāka, samazinoties līdz 25,25 milj. eiro.
Otrs lielākais pelnītājs novadā 2025. gadā bijis degvielas mazumtirgotājs AS “Virši-A”, kas pēc nodokļu nomaksas guvis 9,81 milj. eiro peļņu. Gada laikā uzņēmuma peļņa pieaugusi par 60,22 %.
Gan apgrozījuma, gan peļņas kritumu 2025. gadā piedzīvojusi arī SIA “Kūdras enerģija”. Dati rāda, ka gada laikā uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas samazinājusies par 32,79 %, sarūkot līdz 3,10 milj. eiro. Par teju trešdaļa bijis mazāks arī SIA “Kūdras enerģija” apgrozījums. Uzņēmums savā pārskatā skaidro, ka tas saistīts ar lietaino sezonu un ražošanas līniju rekonstrukciju, kā dēļ no septembra līdz novembrim nenotika ražošana. Pērn uzņēmums veica kapitālieguldījumus kūdras ieguves laukos, kā arī iegādājās jaunu traktortehniku un kūdras ieguves tehniku.
Starp lielākajiem pelnītājiem Aizkraukles novadā ierindojas arī 2024. gada vasarā reģistrētais piena lopkopības uzņēmums SIA “VS Dairy”, kuram aizpērn pievienotas daļas no SIA “Vecsiljāņi”. Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 8,41 milj. eiro, bet peļņa – 2,64 milj. eiro. Pārskata gadā SIA “VS Dairy” veica ieguldījumus saimniecības attīstībā, uzsākot jaunas iekārtas izbūvi, kas modernizē tehnoloģiskos procesus.
SIA “Vecsiljāņi”, kas 2024. gadā uzsāka uzņēmuma reorganizāciju, atdalot lauksaimniecības un biogāzes nozari, pagājušajā gadā nopelnījis 2,62 milj. eiro.
Aizkraukles novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2025. gadā:
SIA “Latgran”: 25,25 milj. eiro;
AS “Virši-A”: 9,81 milj. eiro;
SIA “Kūdras enerģija”: 3,10 milj. eiro;
SIA “VS Dairy”: 2,64 milj. eiro;
SIA “Vecsiljāņi”: 2,62 milj. eiro.
Darbinieku skaitam tendence sarukt
Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju, otro gadu pēc kārtas Aizkraukles novadā turpinājis sarukt kopējais nodarbināto skaits. Ja 2023. gadā novada uzņēmumos strādāja 5375 darbinieki, tad pagājušajā gadā tie bijuši 5303 strādājošie, kas ir par 1,34 % mazāk.
Balstoties uz VID sniegto informāciju, 2025. gadā Aizkraukles novadā bija 86 uzņēmumi, kuros darbinieku skaits sasniedza vismaz 10 strādājošos, tostarp 6 uzņēmumos strādājošo skaits pārsniedza 100 darbiniekus.
Starp visiem Aizkraukles novadā reģistrētajiem uzņēmumiem lielākais darba devējs ir degvielas tirgotājs AS “Virši-A”. Strādājošo skaits uzņēmumā turpinājis pieaugt, pērn sasniedzot jau 886 darbiniekus. “Lursoft IT” apkopotā informācija atklāj, ka nodarbināto skaits uzņēmumā gada laikā pieaudzis par 5,73 %. Uzņēmums norādījis, ka 2025. gadā tas turpināja mērķtiecīgi attīstīt personāla politiku, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku labbūtībai, profesionālajai izaugsmei un iekļaujošas darba vides veidošanai.
Tikmēr SIA “Jeld-Wen Latvija” darbinieku skaits pagājušajā gadā sarucis līdz 294 strādājošajiem, samazinoties par teju ceturto daļu. Kokapstrādes uzņēmumā SIA “Krauss” pagājušajā gadā nodarbināti 172 darbinieki (+2,99 % salīdzinājumā ar 2024. gadu), bet SIA “Aizkraukles klīnika” – 145 strādājošie (+2,11 %). Aizkraukles novada pašvaldībai un SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu fonds” piederošā veselības iestāde 2025. gadā palielināja apgrozījumu līdz 5,21 milj. eiro, bet peļņu ‒ līdz 250,13 tūkst. eiro.
TOP 5 lielāko darba devēju sarakstu Aizkraukles novadā noslēdz SIA “Latgran” ar 129 darbiniekiem. Gada laikā to skaits uzņēmumā samazinājies par 11,64 %.
Aizkraukles novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2025. gadā:
AS “Virši-A” ‒ 886 darbinieki;
SIA “Jeld-Wen Latvija” ‒ 294 darbinieki;
SIA “Krauss” ‒ 172 darbinieki;
SIA “Aizkraukles klīnika” ‒ 145 darbinieki;
SIA “Latgran” ‒ 129 darbinieki.
Nodokļos samaksāts vairāk
Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumu veikto nodokļu iemaksu apjoms valsts kopbudžetā sasniedzis 12,30 miljardus eiro, liecina “Lursoft IT” apkopotie dati. Tostarp 4,20 miljardi eiro samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 2,12 miljardi eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
No kopējām nodokļu iemaksām 27,84 milj. eiro veidoja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (+1,17 % salīdzinājumā ar 2024. gadu) un 13,03 milj. eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (-11,97 %).
Pagājušajā gadā pašvaldības teritorijā bija 10 uzņēmumi, kuru nodokļu iemaksu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro.
Absolūts līderis samaksāto nodokļu ziņā Aizkraukles novadā ir AS “Virši-A”, kuru iemaksu apjoms valsts kopbudžetā 2025. gadā audzis par 16,41 %, sasniedzot jau 117,76 milj. eiro. No tiem 28,11 milj. eiro degvielas tirgotājs samaksājis pievienotās vērtības nodoklī, 5,12 milj. eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 2,03 milj. eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
Pagājušajā gadā ievērojami augusi summa, kuru nodokļos valsts kopbudžetā samaksājusi SIA “Kūdras enerģija”. Ja 2024. gadā tie bija 1,64 milj. eiro, tad pērn – jau 2,53 milj. eiro, pieaugums ‒ par 54,16 %.
Lielāku summu nodokļos pagājušajā gadā samaksājis arī SIA “Pakavs”, liecina “Lursoft IT” apkopotā informācija. Dati rāda, ka lauksaimniecības preču tirgotājs VID administrētajos nodokļos 2025. gadā samaksājis 2,50 milj. eiro, tostarp 329,94 tūkst. eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 144,95 tūkst. eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
No TOP 5 lielāko nodokļu maksātāju sarakstā esošajiem uzņēmumiem tikai SIA “Jeld-Wen Latvija” iemaksu apjoms pērn bijis mazāks nekā 2024. gadā, rāda “Lursoft IT” dati. Ja 2024. gadā uzņēmums valsts kopbudžetā nodokļos samaksāja nepilnus 3 milj. eiro, tad pagājušajā gadā šī summa bijusi jau par 36,39 % mazāka, sarūkot līdz 1,85 milj. eiro. Sarucis gan uzņēmuma iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms.
Lielāko nodokļu maksātāju sarakstu Aizkraukles novadā 2025. gadā noslēdz SIA “ZS Pilslejas”. Lauksaimniecības uzņēmuma nodokļu maksājumu apjoms aizvadītajā gadā pieauga līdz 1,66 milj. eiro (+30,95% salīdzinājumā ar 2024. gadu).
Aizkraukles novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2025. gada samaksātās kopējās nodokļu summas valsts kopbudžetā:
AS “Virši-A” ‒ 117,76 milj. eiro;
SIA “Kūdras enerģija” ‒ 2,53 milj. eiro;
SIA “Pakavs” ‒ 2,50 milj. eiro;
SIA “Jeld-Wen Latvija” ‒ 1,85 milj. eiro;
SIA “ZS Pilslejas” ‒ 1,66 milj. eiro.
* Dati par Aizkraukles novada uzņēmumiem aprēķināti 07.09.2026.
**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.
*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu – Valsts ieņēmumu dienests.