Flickr
Aizkraukles novada sešās skolās šoruden noslēdzies vērienīgākais infrastruktūras attīstības projekts novada vēsturē ‒ infrastruktūrā, aprīkojumā un mācību vides uzlabošanā izglītības iestādēs Jaunjelgavā, Neretā, Pļaviņās, Skrīveros, Koknesē un Aizkrauklē kopā ar pievienotās vērtības nodokli investēti vairāk nekā pieci miljoni eiro.
Lēmumam seko finansējums
2024. gadā Aizkraukles novada dome pieņēma lēmumu par Jaunjelgavas, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa un Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju, tās pakāpeniski pārveidojot par pamatskolām, un no šī gada septembra tām ir pamatskolas statuss. Šis lēmums pašvaldībai sniedza iespēju saņemt finansējumu Eiropas Atveseļošanas fonda projektā “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana Aizkraukles novadā” (Nr. 3.1.1.5.i.0/2/24/I/CFLA/001), lai stiprinātu par pamatskolām reorganizēto triju izglītības iestāžu un trīs vidusskolu mācību bāzi.
Šajā projektā no Eiropas Atveseļošanas fonda pavisam tika piešķirti 4,4 miljoni eiro jeb 82,64 % no projekta kopējām izmaksām. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas apmēram viena miljona eiro apmērā sedza pašvaldība, līdz ar to kopumā projekts izmaksāja vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Pieci būvnieki
2025. gada 15. janvārī Aizkraukles novada pašvaldība un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza vienošanos par projekta īstenošanu, bet būvdarbi sākās 2026. gada janvārī. Novada pašvaldības Attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Ēva Jaunošāne informē, ka gada laikā tika veikts apjomīgs darbs ‒ katrai skolai izstrādāts savs pārbūves projekts un izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Aizkrauklē un Neretā iepirkumu konkursā uzvarēja un būvdarbus veica SIA “2A Būve”, Skrīveros ‒ SIA “RL Būves”, Pļaviņās ‒ SIA “Kvartāls”, Koknesē ‒ SIA “RRKP būve” un Jaunjelgavā ‒ “LC būve”. Visi būvnieki darbus veikuši kvalitatīvi, un darbiem ir dota triju gadu garantija.
Būvsapulces sešreiz nedēļā
Sākoties būvdarbiem, ik nedēļu notika sešas pašvaldības pārstāvju un būvnieku sapulces, lai apspriestu darbu gaitu un izmaiņas projektos. Remontdarbu laikā atklājās arī neparedzēti darbi un nācās veikt izmaiņas projektos, piemēram, remontējot sienu vai grīdu, tika konstatēts, ka ūdensvads ir nolietojies, tādēļ tas jānomaina. Diemžēl pašvaldībai nācās lauzt līgumu ar vienu no projektētājiem, kurš neņēma vērā būvnieka sniegto informāciju par nepieciešamajiem papildu darbiem un projektā neveica attiecīgās izmaiņas, tādēļ tika atrasts cits projektētājs.
Paralēli mācību procesam
“Tā kā remontdarbi norisinājās paralēli mācību procesam, ļoti būtisks bija skolu vadības atbalsts, rodot iespējas stundu norises nodrošināšanai. Skolu direktori bija ļoti saprotoši un atsaucīgi, pārkārtojot mācību procesu tā, lai tas netiktu kavēts,” stāsta Ēva Jaunošāne.
“Remontdarbi sagādāja grūtības, jo bija jāpārplāno mācību process, tomēr skolas komanda ar to tika galā diezgan raiti. Klases tika pārceltas uz citām telpām, un dažkārt stundas organizējām arī muzejā,” stāsta Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga. “Vienojoties ar būvniekiem, visskaļākie remontdarbi ar demontāžu un urbšanu tika veikti skolēnu brīvlaikā, kā arī būvnieki strādāja pēcpusdienās, lai netraucētu mācību stundu norisi.”
Kādēļ ne vasaras brīvlaikā?
“Mums bieži jautā, kādēļ remontdarbus neveicām vasaras brīvlaikā? Ja katrā skolā būtu remontējamas tikai dažas telpas, tas būtu iespējams vasaras brīvlaikā, taču kopējais būvdarbu apjoms bija tik ļoti liels, ka triju mēnešu laikā visu paveikt nevarētu,” saka Ēva Jaunošāne. “Mums bija arī jāiekļaujas noteiktā termiņā, lai izlietotu piešķirtos līdzekļus, un daudz laika prasīja iepirkumu organizēšana. Bija gadījumi, kad iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti, un tas procesu paildzināja. Laiku prasīja arī izmaiņu veikšana projektos.”
Gaitenī var lēkt “klasītes”
Tajos stāvos, kur tika remontēti visi mācību kabineti, saskaņā ar projekta noteikumiem drīkstēja remontēt arī kabinetiem piegulošos gaiteņus, un dažkārt būvnieki skolām piedāvāja savus priekšlikumus, kā uzlabot mācību vidi. Piemēram, Jaunjelgavas pamatskolā pēc būvnieka ierosinājuma, ņemot vērā citu skolu remontā gūto pieredzi un skolēnu atsauksmes, gaiteņa grīda izveidota tā, lai varētu lēkt bērnu iemīļotās “klasītes”.
Interaktīvās tāfeles
Skolās tika remontētas datorklases, modernizēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra – iegādāti datori, monitori, portatīvie datori pedagogiem, projektori, displeji, bezvadu tīkla aprīkojums, 3D printeri, multifunkcionālās iekārtas un citas tehnoloģijas, tostarp liels ieguvums ir interaktīvās tāfeles jeb tāfeles ar interaktīvo displeju. Skolai Jaunjelgavā iegādāta viena tāfele, Koknesē ‒ piecas, Neretā ‒ četras, Skrīveros ‒ piecas, bet Pļaviņu pamatskolai ‒ 23. Katra skola izvērtēja nepieciešama aprīkojuma veidu un apjomu, ņemot vērā vajadzības un pieejamo finansējumu.
Atrod radošus risinājumus
Darbu gaitā nācās meklēt dažādus risinājumus, piemēram, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā tika atrasts radošs risinājums elektrības pieslēgumam katram datorklases solam ‒ pie griestiem tika piestiprināti vadi ar uzlādes kontaktiem, kā dzelteni gaisa kubi, un skolēni tos var novilkt līdz savam datoram, lai veiktu uzlādi. Savukārt Aizkraukles novada vidusskolā liela datorklase izveidota no bijušās skolotāju istabas un blakus telpas, elektrības vadi iestrādāti grīdā, dodot iespēju vajadzības gadījumā ērti pārvietot klases mēbeles atbilstoši mācību procesam. “Datorklase ir mūsdienīga, ergonomiska, ar labu ventilāciju, jaunām mēbelēm, un ar paveikto esam ļoti apmierināti,” stāsta skolas direktore Zita Šteinberga.
Pļaviņu pamatskolā datorikas klases telpas ir pārceltas no pagrabstāva uz otro stāvu, izremontētas pagrabstāva telpas, kurās pirms remonta bijis ļoti mitrs.
Novada pašvaldības Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļas darbinieki veica apjomīgu darbu, visu datortehniku un interaktīvās tāfeles pieslēdzot elektrotīklam un sagatavojot lietošanai.
Moderni ķīmijas kabineti
Lai veicinātu STEM priekšmetu apguvi (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas), visās sešās skolās izremontēti šo mācību priekšmetu kabineti, iegādāts vajadzīgais fizikas, ķīmijas un bioloģijas stundām, kā arī papildināta dizaina un tehnoloģiju mācību bāze. Piemēram, visās sešās skolās ir ierīkoti mūsdienīgi ķīmijas kabineti ‒ tajos ir speciāls skapis ķīmisko vielu glabāšanai, kuros tiek nodrošināta diennakts ventilācija. Katram skolēna galdam ir pievilkts ūdensvads un kanalizācijas vads, nodrošināta ventilācija, savukārt skolotājs eksperimentus var rādīt pa klasi pārvietojamā velkmes skapī. Tam ir caurspīdīga aizsargsiena, lai skolēni varētu labi redzēt demonstrējamo ķīmijas eksperimentu procesu. Skapī iebūvētā ventilācijas sistēma no telpas aizvada ķīmisko vielu tvaikus, gāzes un citus izgarojumus, kas rodas eksperimentu laikā. Caurspīdīgā siena ļauj skolēniem labi redzēt notiekošo, labāk izprast eksperimentus, vienlaikus pasargājot viņus no nevēlamu vielu iedarbības. Velkmes skapis ķīmijas kabinetā paaugstina darba drošību un rada piemērotākus apstākļus praktiskai, kvalitatīvākai ķīmijas apguvei.
Var uzlādēt arī gaismas mikroskopus
“Velkmes skapis, tāpat speciāls skapis ar ventilāciju ķīmisko vielu glabāšanai ir ļoti liels ieguvums,” atzīst Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un ķīmijas skolotāja Maija Ancāne. “Ķīmijas kabinetu varam izmantot arī dabaszinības un bioloģijas stundās, jo katram skolēna galdam ir elektrības pieslēgums ‒ varam uzlādēt gaismas mikroskopus, pieslēgt elektroniskos svarus.”
Galdi ar virsmas pārklājumu
Aizkraukles novada vidusskolā prieks par to, ka fizikas kabinetiem iegādāti galdi ar pārklājumu virsmas aizsardzībai no švīkājumiem un citiem bojājumiem, kā arī tos ir viegli tīrīt. Ķīmijas kabinetam izremontēta grīda, kas bija ļoti nolietojusies. Sarežģījumus radīja apkures caurules, kas bija nokalpojušas un jāmaina. Pirms remonta ķīmijas kabinetā bija pārlieku liels mitrums, jo tas atrodas pagrabstāvā, bet tagad tas novērsts. Skolēni priecājas par izvēlētajām krāsām, kas katrā klasē ir citādas.
Jauns mājturības aprīkojums
Skolās tika atjaunoti un aprīkoti dizaina un tehnoloģiju kabineti (agrāk tos sauca par mājturības kabinetiem) gan meitenēm, gan zēniem. Piemēram, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa pamatskolā kabineti atjaunoti, sākot no jaunām sienu flīzēm līdz traukiem, virtuves sadzīves tehnikai, ēveļgaldiem un nepieciešamajiem instrumentiem. Lai meitenes varētu izmantot jaunās cepeškrāsnis, tika nomainīta nolietotā elektroinstalācija un palielināta elektrības pieslēguma jauda.
Ergonomiskas mēbeles
Skolām tika pasūtītas un piegādātas ergonomiskas mēbeles skolēniem un pedagogiem, datorklašu mēbeles, plaukti, skapji un cits nepieciešamais aprīkojums, piemēram, skola Pļaviņās saņēma vairāk nekā 500 jaunus galdus un krēslus skolēniem. Mēbeles ražotas lielākoties Vācijā. Ergonomiskās mēbeles ir pielāgojamas skolēnu un skolotāju augumam, nodrošinot ērtāku darba pozu un mazāku slodzi mugurai. Tām ir pietiekami plaša darba virsma, ļaujot ērti novietot grāmatas, burtnīcas un datoru. Atbilstoši mācību darbam mēbeles var ērti pārvietot un mainīt klases iekārtojumu.
“Mēbeļu iepirkums ap 310 000 vērtībā bija liels izaicinājums ne tikai pašvaldībai un skolām, bet arī mēbeļu piegādātājiem. Skolas varēja izvēlēties mēbeļu krāsu salikumu, tādēļ skolās tās ir atšķirīgās krāsās un toņos, padarot vidi estētiski pievilcīgu. Piemēram, pelēki toņi ir kombinēti ar sarkanu, bordo vai zaļu krāsu, zili toņi ‒ ar baltajiem,” stāsta Ēva Jaunošāne.
Saudzēsim paveikto!
Vērienīgais skolu projekts ar remontdarbiem un aprīkojuma piegādi ir noslēdzies. Projekta gaitā un tā noslēgumā skrupulozu darbu prasīja visa paveiktā iegrāmatošana tabulu ailēs. Ļoti lielu darbu paveica novada pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļa, tostarp galvenā grāmatveža vietniece Dace Savicka.
“No Centrālās finanšu un līgumu aģentūras par iesniegtajiem pārskatiem nesaņēmām nevienu aizrādījumu. Skolu vadība, Attīstības nodaļas, Iepirkumu nodaļas, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļas darbinieki strādāja vienoti kā labi ieeļļots mehānisms. Ir paveikts liels darbs. Aicinu visus skolēnus saudzēt gan mēbeles, gan aprīkojumu un atcerēties, ka ieguldījums skolu infrastruktūrā un aprīkojumā ir arī ieguldījums skolēnu iespējās un nākotnē. Projekta lielākā vērtība ir iespējas mācīties modernā vidē, izmantot digitālās tehnoloģijas, pētīt, eksperimentēt, sadarboties, attīstīt talantus un apgūt prasmes, kas būs nepieciešamas nākamās profesijas izvēlei,” saka Ēva Jaunošāne.
