Flickr
25. augustā Aizkrauklē aizvadīta Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes sēde, kurā izpilddirektora amatā apstiprināts Aivars Okmanis. Sēdē pārrunāta arī vētras seku novēršanas gaita, lemts par pasākuma “Zemgales Uzņēmējs 2026” organizēšanu un apspriests priekšlikums par ES un NATO austrumu robežas reģiona definēšanu Latvijā.
Sēdes sākumā pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par vētras radīto seku novēršanas gaitu. Kā zināms, vētra smagi skāra vairākas Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības, radot būtiskus postījumus un daudzas mājsaimniecības vairākas dienas atstājot bez elektroapgādes un ūdens. Lai gan pašvaldībās ir izstrādāti rīcības mehānismi šādām situācijām, vētras seku novēršanas laikā katra no tām saskārās ar atšķirīgiem izaicinājumiem un praktiskiem šķēršļiem.
Lai veicinātu Zemgales uzņēmēju atpazīstamību un popularizētu labās uzņēmējdarbības prakses piemērus, padomes sēdes dalībnieki atbalstīja ikgadējā reģionālā pasākuma “Zemgales Uzņēmējs 2026” organizēšanu. Plānots, ka uzņēmēju godināšanas pasākums šogad norisināsies 27. novembrī, veiksmīgākos reģiona uzņēmējus godinot trijās kategorijās:
“Gada jaunais uzņēmējs” – uzņēmums, kas darbojas līdz pieciem gadiem;
“Gada mazais uzņēmējs” – uzņēmums, kurā ir līdz 30 darbiniekiem;
“Gada lielais uzņēmējs” – uzņēmums ar 31 un vairāk darbiniekiem.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk ikviena Zemgales reģiona pašvaldība izvirzīs savus pretendentus katrā nominācijā.
Pasākuma mērķis jau vienpadsmito gadu ir godināt aktīvus, radošus un godprātīgus uzņēmējus, kuri darbojas Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību teritorijās, vienlaikus sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību, veicinot uzņēmēju atpazīstamību un popularizējot labās prakses piemērus.
Darba kārtībā tika iekļauts arī būtisks jautājums par Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektora iecelšanu. Šī gada maijā pēc ilggadēja darba pensijā devās līdzšinējais izpilddirektors Valdis Veips, tādēļ Attīstības padomes locekļi Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektora amatā apstiprināja Aivaru Okmani.
Ar reģiona darbību Aivars Okmanis ir cieši saistīts jau daudzus gadus, turklāt no 2017. līdz 2025. gadam viņš bija Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs. Šajā laikā viņš padziļināti iepazinis plānošanas reģiona darbības specifiku, attīstības prioritātes un aktuālos izaicinājumus. Savukārt vairāk nekā 30 gadu pieredze pašvaldību darbā sniegusi plašas zināšanas un praktisku pieredzi publiskajā pārvaldē. Iepazīstinot ar savu redzējumu par turpmāko darbu, Aivars Okmanis kā vienu no būtiskākajām prioritātēm nosauc ilgtspējīgas reģiona izaugsmes veicināšanu. Līdzšinējā pieredze pašvaldību un reģiona līmenī sniegusi padziļinātu izpratni par reģionālās attīstības procesiem, tostarp attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ikgadējo rīcības plānu īstenošanu. Aivars Okmanis izpilddirektora pienākumus sāks pildīt 7. septembrī.
Padome izskatīja arī priekšlikumu ES un NATO austrumu robežas reģiona definēšanai Latvijā. Ieceres mērķis ir stiprināt šo teritoriju noturību, ņemot vērā drošības un sociālekonomiskos riskus. Tā kā pašlaik valstī nav vienotas austrumu pierobežas definīcijas, rosināts Latvijas teritoriju iedalīt trīs zonās atbilstoši riska pakāpei, katrai paredzot atšķirīgus atbalsta instrumentus. Pirmajā zonā būtu tiešās pierobežas pašvaldības, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, otrajā ‒ vidēja riska jeb balstzonas teritorijas, bet trešajā ‒ zema riska teritorijas. Ņemot vērā Aizkraukles un Jēkabpils novadu ģeogrāfisko novietojumu, padomes locekļi atbalstīja priekšlikumu lūgt abas pašvaldības iekļaut otrajā jeb vidēja riska zonā, kurā jau ietilpst arī daļa Latgales un Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldību.
Pēc sēdes dalībnieki iepazina atjaunoto Aizkraukles novada domes ēku, kas bija viena no retajām pašvaldības ēkām, kurā kopš padomju laikiem nebija veikta būtiska atjaunošana. Ēkā ir atjaunotas iekštelpas, veikta siltināšana un būtiski uzlabota tās energoefektivitāte.
Vizītes turpinājumā padomes locekļi apmeklēja tenisa klubu “Vilar”, kura infrastruktūra piemērota gan amatieru turnīru, gan augsta līmeņa profesionālo sacensību rīkošanai. Nesen kluba teritorijā izbūvēti seši jauni āra māla seguma korti, kuros jau aizvadītas starptautiska mēroga sacensības. Ārvalstu viesi īpaši novērtējuši plašās sportošanas iespējas, kompakto infrastruktūru un dabas tuvumu.
