Flickr
3. novembrī Aizkraukles novada domes sēžu zālē “Vidzeme” norisinājās novada domes vadības un iedzīvotāju padomju pārstāvju tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti iedzīvotāju padomēm aktuālie jautājumi.
Pārstāv sabiedrības viedokli
Aizkraukles novadā ir 13 iedzīvotāju padomes. Uz tikšanos bija ieradušies astoņu iedzīvotāju padomju pārstāvji ‒ no Pļaviņām, Vecbebriem, Mazzalves, Sērenes, Sunākstes, Skrīveriem, Vietalvas un Iršiem. Šoreiz nepiedalījās pārstāvji no Seces, Daudzevas, Staburaga un Pilskalnes.
Ar iedzīvotājiem tikās novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieks Dainis Vingris, izpilddirektors Uldis Riekstiņš, civilās aizsardzības speciālists Andrejs Graudiņš, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, deputāte Evija Vectirāne un novada pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzina, ka iedzīvotāju padomju pārstāvji ir aktīvākie un uzticamākie cilvēki, kuri pārstāv plašāku sabiedrības viedokli, pēc novadu teritoriālās reformas palīdz aktualizēt un risināt problēmas visā novadā, un pateicās par aktivitāti.
Par civilās aizsardzības jautājumiem novadā stāstīja pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Andrejs Graudiņš, par novada pašvaldības policijas darbu ‒ pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola, savukārt par kultūras jautājumiem un finansējumu kultūrai ‒ novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne. Iedzīvotāji aktīvi uzdeva sev interesējošos jautājumus.
Aicina ielūkoties kartē
Stāstot par civilo aizsardzību novadā, Andrejs Graudiņš aicināja iedzīvotājus ielūkoties kartē, kurā redzamas trešās kategorijas patvertņu vietas, kā arī katrā ģimenē izstrādāt rīcības plānu, ko kuram ģimenes loceklim darīt krīzes situācijā. Karte pieejama novada pašvaldības tīmekļvietnē www.aizkraukle.lv, sadaļā Pašvaldība ‒ Civilā aizsardzība. Novadā tiek veidotas trešās kategorijas patvertnes, kuras ikdienā nav pieejamas, iedzīvotāji tās varēs izmantot tikai pēc izsludinātā apdraudējuma. Ir izveidota cilvēku grupa saziņai, kura krīzes situācijā patvertnes atslēgtu. Visos novada pagastos un pilsētās patvertnes vēl nav izveidotas, tostarp Pļaviņās, kur tās paredzēts ierīkot pirmsskolas izglītības iestādē un kultūras centrā.
Būs buklets katram pagastam
Iedzīvotāji norādīja, ka lauku viensētās ir vismazākais apdraudējums, un interesējās, kā informācija tiks nodota daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par rīcību krīzes situācijā, kur vērsties, jo civilās aizsardzības mācībās piedalās maz iedzīvotāju, kā arī daudzi seniori neizmanto internetu. Liela daļa iedzīvotāji neapmeklē sapulces, tikšanās un paši par šiem jautājumiem neinteresējas. Andrejs Graudiņš informēja, ka paredzēts izveidot bukletus katram pagastam un pilsētai, kuros būs ietverta visa aktuālā informācija, bukleti tiks izvietoti visiem pieejamās vietās.
Top alternatīvs saziņas līdzeklis
Leons Līdums informēja, ka pašvaldībā tiek veidots alternatīvs saziņas līdzeklis, lai elektrības atslēguma gadījumā tiktu nodrošināti sakari ar visu novada apvienību vadītājiem. Paredzēts izveidot punktus, kuros cilvēki varēs uzlādēt telefonus, saņemt dzeramo ūdeni.
Veidos ģeneratoru pieslēguma vietas
Iedzīvotāju padomju pārstāvji interesējās, vai ir apzināts vajadzīgais ģeneratoru skaits. Novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš norādīja, ka nesenā vētra parādīja ‒ ģeneratoru esamība negarantē alternatīvu elektrību, jo bija iespēja saņemt ģeneratorus, taču trūka pieslēguma vietu, tādēļ novadā tādas tiks veidotas, iespēju robežās paredzot līdzekļus nākamā gada budžetā, kā arī tiks meklētas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Šobrīd pašvaldības uzņēmums “Aizkraukles ūdens” ir nodrošinājis ģeneratorus, lai varētu piegādāt ūdeni, kā arī tādi ir Aizkraukles klīnikai, lai varētu darboties elektrības padeves pārtraukum gadījumā. Taču ģeneratori ir vajadzīgi arī kanalizācijas sūknēšanas stacijām, kā arī tādi nepieciešami katram daudzdzīvokļu mājas siltummezglam, lai varētu nodrošināt siltumapgādi. Jāņem vērā arī tas, ka katram ģeneratoram vajadzīga degviela, tādēļ jāparedz tās nodrošināšana.
Notiks civilās aizsardzības mācības
Deputāte Evija Vectirāne aicināja iedzīvotāju padomju pārstāvjus mudināt citus iedzīvotājus piedalīties biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” rīkotajās civilās aizsardzības mācībās. Lai tās varētu apmeklēt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, mācību laiks pārcelts vēlāk ‒ uz pulksten 18.00: 9. novembrī mācības notiks koprades telpā Aizkrauklē, Lāčplēša ielā, 13. novembrī ‒ Neretas apvienības pārvaldē Neretā, Rīgas ielā 1 (kopā ar Jēkabpils novada interesentiem), 16. novembrī ‒ Pļaviņu Kultūras centrā Pļaviņās, Daugavas ielā 49, 19. novembrī ‒ Skrīveru Kultūras centrā Skrīveros, Andreja Upīša ielā 1.
Kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu
Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola informēja, ka pašvaldības policijas ikdienas galvenie pienākumi ir nodrošināt pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, tostarp par zāles pļaušanu un līgumu slēgšanu par atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldības policijā strādā 12 inspektori, tostarp Neretā, Pļaviņās un Koknesē pa vienam inspektoram, bet pārējie veic patrulēšanu vai dodas izsaukumos pa citām novada vietām. Pļaviņu iedzīvotāju padomes pārstāvji izteica vēlmi redzēt inspektoru pilsētas ielās, veicot preventīvo darbu. Anita Ozola norādīja, ka policijas resursi ir ierobežoti, tā nevar nodrošināt darbu diennakts režīmā. Taču valsts uzliek arvien jaunus pienākumus, tostarp funkciju par kaķu un suņu labturības prasību ievērošanu, ko agrāk veica Pārtikas un veterinārais dienests. Pašvaldības policija kontrolē arī ātruma ievērošanu.
Videonovērošana novērš driftēšanu
Bebru pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvis aicināja pašvaldību padomāt par efektīvāku līdzekļu izlietošanu pašvaldības policijas preventīvajam darbam,
piemēram, Bebros par kāda uzņēmēja ziedojumu ‒ ap četriem tūkstošiem eiro ‒ izvietotas vairākas videonovērošanas kameras, un beidzot karstgalvji ir pārtraukuši driftēt pa Bebru centru.
Vēlas iesaistīties budžeta apspriešanā
Iedzīvotāju padomju pārstāvji vēlas, lai budžeta apspriešanā un prioritāšu izvērtēšanā tiktu iesaistīti arī viņi. Pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš informēja, ka iepriekš apvienību vadītāji tika aicināti iesaistīt arī iedzīvotāju padomes, kuru piedalīšanās ir būtiska, jo iedzīvotājiem bieži vien ir labas un atbalstāmas idejas.
Līdzekļu izlietojums kultūras pasākumiem
Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne informēja par kultūras budžeta veidošanu un pasākumiem piešķirto līdzekļu apjomu. Novadā kultūras budžetā tiek paredzēti līdzekļi kultūras centriem, muzejiem un bibliotēkām, un analīzē bija ietverts pārskats par kultūras pasākumiem piešķirto finansējumu, ko veido pašvaldības dotācija un pašu ieņēmumi. Novadā kultūras centros un namos notiek ap 800 pasākumu, bet kopā ar bibliotēkām ‒ ap 1200 kultūras norišu gadā. Par to, cik liela summa pasākumiem tiek piešķirta katrā pilsētā vai pagastā, lemj apvienību pārvaldes sadarbībā ar kultūras iestāžu vadītājiem. Exel tabulā tika prezentēts pārskats par līdzekļu izlietojumu 2025. gadā katrā novada pilsētā un pagastā, un Bebru pagasta iedzīvotāju padomes pārstāve bija pārsteigta, ka Bebros gadā uz vienu iedzīvotāju kultūrai tiek izlietoti tikai 3 eiro. Bebros kultūras darbiniekam ir arī neliela slodze ‒ 0,4 likmes.
Anta Teivāne skaidroja, ka apvienībās ir daudz prioritāru vajadzību, un Kultūras pārvalde nenosaka un nenorāda, kādi pasākumi katrā vietā jārīko un cik daudz līdzekļu kultūras pasākumiem jāpiešķir pagastos un pilsētās, katrā apvienībā. Rīkojot pasākumus, kultūras darbinieki ņem vērā vēsturiskās tradīcijas, kas novadā ir atšķirīgas, infrastruktūras iespējas, iedzīvotāju aktivitāti un citus apstākļus.
Atzinīgi vārdi tika veltīti Pļaviņu apvienības kultūras darbiniekiem, kuri strādā kā vienota komanda un kopīgi lemj par kultūras norisēm katrā vietā.
Mazzalves pagasta iedzīvotāju padomes pārstāve pauda viedokli, ka Mazzalvē kultūrai tiek piešķirts pārāk maz līdzekļu, daļu līdzekļu kultūrai ziedo uzņēmēji un kādēļ gan novada svētki nevarētu notikt tuvāk iedzīvotājiem Neretas apvienībā. Anta Teivāne tam nepiekrīt ‒ kopš novadu teritoriālās reformas Mazzalvē ir izveidoti trīs jauni tautas mākslas kolektīvi ‒ divi deju kolektīvi un folkloras kopa, visiem vajadzīgi līdzekļi. Kādreiz nebija tādas struktūrvienības kā Mazzalves Saieta nams, bet darbu veica kultūras darba organizatore. Mazzalvē kultūras pasākumu budžets uz vienu iedzīvotāju ir 14 eiro, kas ir vidējais rādītājs novadā. Tas, ka uzņēmēji atbalst kultūras pasākumus, ir apsveicami.
Novads stiepjas teju 100 km garenā teritorijā, un novada svētkos ir vismaz trīsreiz vairāk apmeklētāju, ja tie notiek novada centrā, kur ir daudz piemērotāka infrastruktūra. Piemēram, novada svētkus Aizkrauklē apmeklē ap sešiem‒septiņiem tūkstošiem cilvēku, bet 4. maija parādē Aizkrauklē bija ap 14 000 apmeklētāju. Ja novada svētkus rīkotu Mazzalvē, doties uz tiem no otra novada gala būtu ļoti apgrūtinoši, pieaugtu transporta izdevumi apmeklētājiem, tirdziņu un koncertu dalībniekiem, bet kopumā būtu neliels apmeklētāju skaits ‒ viens, divi tūkstoši cilvēku. Novada svētki tiek rīkoti ar mērķi, lai tie būtu pieejami pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku.
Anta Teivāne nosauca vairākus iespējamos kultūras pasākumu finansēšanas modeļus, ņemot vērā dažādus kritērijus, un aicināja ierosināt savas idejas un priekšlikumus vēl kādam pasākumu finansēšanas modelim.
