24. februāra pēcpusdienā Jaunjelgavas Vecpilsētas parkā pulcējās vairāki desmiti Ukrainas tautas draugu no dažādām Aizkraukles novada vietām, lai izteiktu atbalstu drosmīgo ukraiņu cīņai pret krievu okupantiem. Jau iepriekšējā dienā tur “uzziedēja” zeltainu saulespuķu dārzs, lai līdz pat pavasarim ikvienam atgādinātu, ka karš Ukrainā vēl arvien nav beidzies, vienlaikus dodot cerību, ka līdz ar pavasari nāks arī uzvara pār nežēlīgo agresoru.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, atbalsta vārdus ukraiņiem sakot arī viņu dzimtajā ukraiņu valodā un izraisot neviltotas emocijas un saviļņojumu ikvienam pasākuma dalībniekam. Aizkraukles novada ļaudis ir atbalstījuši un turpina atbalstīt gan sadraudzības pilsētas Slavutičas iedzīvotājus, gan citus Ukrainas aizstāvjus, gatavojot maskēšanās tīklus un palīdzības pakas, kuras vairākkārt nogādātas kara plosītajā valstī, kā arī uzņemot un turpinot izmitināt Ukrainas valstspiederīgos vairākās vietās novadā.
Par savu saskarsmi ar ukraiņu bērniem, kuri jau 2014. gadā agresorvalsts veiktā iebrukuma dēļ bija palikuši bez vecākiem, atminējās Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris majors Aleksandrs Sotņikovs. Savukārt bataljona kapelāns virsleitnants Arturs Mozga aizlūdza par Ukrainas aizstāvjiem – karavīriem, valstsvīriem un drosmīgo ukraiņu tautu.
Piemiņas pasākumā līdzdarbojās arī ar mūsu novada iedzīvotājiem saistītā biedrība “SOS palīdzība Ukrainas armijai”, aicinot ikvienu atnest paciņu ukraiņu karavīram – piepildīt to ar siltām zeķēm, cimdiem, saldumiem, riekstiem – lietām, kuras var fiziski un emocionāli sasildīt un iepriecināt frontē esošos vīrus un sievas, kuri varonīgi cīnās ne tikai par savas zemes brīvību, bet arī par demokrātijas principiem un to pastāvēšanu Eiropā.
Lai arī pasākuma organizatori nedaudz satraucās, vai būs pietiekama atsaucība, mūsu novada ļaužu sirdssiltums neļāva vilties – biedrības telts ātri pildījās ar dažāda izmēra kastēm, kur rūpīgi iesaiņotas ne tikai praktiski noderīgas lietas, bet reizē izteikta arī mūsu tautas mīlestība un rūpes par tiem, kas gatavi atdot dzīvību par brīvību. Īpašu aizkustinājumu raisīja mūsu novadā – Vecbebros un Jaunjelgavā – mītošo Ukrainas valstspiederīgo sagādātie sūtījumi tautiešiem pirmajās frontes līnijās. Arī kādas sievas sagādātā paciņa vīram, kurš šobrīd piedalās kaujās…
Biedrības pārstāvji apņēmās darīt visu iespējamo, lai paciņa sasniegtu adresātu, lai gan jārēķinās, ka frontes līnija ir tūkstoš kilometru gara, un civilo sūtījumu piegāžu iespējas ir apgrūtinātas. Šodien savāktās pakas savu ceļu uz Ukrainu uzsāks jau šī mēneša beigās.
Ar latviešu un ukraiņu tautai zīmīgām dziesmām pasākumu kuplināja Artūrs Zemnieks un Līga Butāne kopā ar P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas audzēkņiem, Una Arbidāne un vokālā grupa “Fridrihštate”. Savu dzeju lasīja Arvīds Točs, bet tās atdzejojumu ukraiņu valodā runāja Jeļena Kažoka.
Pasākuma noslēgumā ikviens klātesošais varēja baudīt Jaunjelgavā mītošo ukraiņu sievu gatavoto boršču – izrādās, tā nav zupa, un boršču noteikti jābauda kopā ar speķmaizi. Jāatzīst, ka šāda kombinācija patiešām garšoja brīnišķīgi.
Pasākuma rīkotāji pateicas katram, kurš pielika roku, lai šodienas pasākums izdotos kā iecerēts un mūsu atbalstu sajustu ne tikai pie mums patvērumu radušie ukraiņi, bet arī tie drosmīgie vīri un sievas, kuri katru dienu cīnās par demokrātijas uzvaru.
Lai Ukrainas tautas vienotība, garaspēks un cīņas spars kļūst vēl stiprāks, līdz pienāks šīs drosmīgās, varonīgās tautas uzvaras diena. Slava Ukrainai! Varoņiem slava!
