Aizkraukles novada Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisija mēnesī vidēji saņem 13 iesniegumus ar lūgumu atļaut nocirst kokus novada pilsētu un pagastu teritorijās ārpus meža zemes, tajā skaitā privātmāju teritorijās, kapsētās, parkos, alejās, gar valsts un pašvaldību ceļiem.
Jāievēro normatīvie akti
Vienotu koku ciršanas saskaņošanas kārtību visā Aizkraukles novadā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un saistošie noteikumi Nr. 2021/23 “Par koku ciršanu ārpus meža Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā”, kas pieejami pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā Pašvaldība ‒ Normatīvie akti ‒ Saistošie noteikumi, kā arī vietnē likumi.lv. Noteikumi ir jāņem vērā visām fiziskajām un juridiskajām personām.
Kad vajadzīga atļauja
Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijā, parkā, kapsētā, alejā, gar valsts un pašvaldību ceļiem, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vietā, kurā atrodas kultūras pieminekļi un to aizsargjoslā, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā, kā arī, ja koki 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši noteiktu apkārtmēru.
Izvērtē komisija
Kopš Aizkraukles novada izveidošanas iesniegums par iespējamo koku nociršanu jāadresē pašvaldības Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisijai, pievienojot zemesgabala robežu plāna kopiju vai shēmu, kurā ir norādīta koka atrašanās vieta. Ja koku pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vēlas nocirst viens vai vairāki iedzīvotāji, jāpievieno arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma kopija.
Pārstāvji no visa novada
Iesniegumus komisija izvērtē sešu cilvēku sastāvā ‒ tajā ir iekļauti visu apvienoto novadu pārstāvji, kuri, zinot vietējos ģeogrāfiskos apstākļus, iepazīstas ar situāciju un pēc tam komisijā kopīgi pieņem gala lēmumu. Komisijas priekšsēdētāja ir nekustamā īpašuma speciāliste Anita Žuka (Skrīveru pagasts), komisijas locekļi ‒ Inese Rupenheite-Skeranska (Aizkraukles pilsēta un pagasts), Benita Peciņa (Kokneses apvienība), Mārīte Baltābola (Pļaviņu apvienība), Gundega Zarāne (Jaunjelgavas apvienība) un Juris Gorbačovs (Neretas apvienība). Komisijas sekretāres pienākumus veic Daiga Naroga.
Pašvaldībai iesniegumu var iesniegt konkrētās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ja iesniegums tiek saņemts no ģimenes locekļiem, komisija koku ciršanas atļaujas izsniegšanu atsaka.
Pieejama iesnieguma veidlapa
Iesniegumu ar lūgumu atļaut nocirst kokus var iesniegt Aizkraukles novada Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, pašvaldības apvienību pārvaldēs, pagastu pakalpojumu centros vai arī elektroniski e-pastā (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu): dome@aizkraukle.lv. Iesnieguma veidlapa pieejama tīmekļvietnes sadaļā Pašvaldība ‒ Veidlapas ‒ Iesniegums koku ciršanai ārpus meža.
Bīstamie jānofotografē
Komisija iesniegumu izskata un izsniedz atļauju vai atteikumu. Iesniegumi tiek saņemti visa gada garumā, tomēr putnu saudzēšanas periodā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam koku ciršana ir aizliegta. Bet ir arī izņēmuma gadījumi ‒ ja koks ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku veselību, dzīvību, īpašumu drošību un infrastruktūras darbību. Tad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” pirms darbu veikšanas ir jāveic fotofiksācija un jāinformē pašvaldība. Nocērtamais koks jānofotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Putnus traucēt nedrīkst
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu aizliegta īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, to skaitā putnu, traucēšana visās to attīstības stadijās (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvu mešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana. Likums paredz nolūkus, kādos īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā. Jebkurai personai, arī valsts vai pašvaldības iestādei, kas lūdz piemērot izņēmumu, jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē ar iesniegumu atļaujas saņemšanai, norādot likumā uzskaitīto informāciju.
Var cirst ābeles
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža nav vajadzīga, ja tiek cirsti augļu koki un koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. Ja tas ir lielāks, vajadzīga pašvaldības atļauja.
Redzeslokā 52 sugu koki
Jau minētajos Ministru kabineta noteikumos ir uzskaitīti 52 sugu koki, kuru nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, ja to apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir sasniedzis norādīto skaitli, piemēram, atļauja vajadzīga, ja parastās kļavas, oša, apses, liepas apkārtmērs sasniedzis 2,1 m, āra bērza – 1,8 m, parastās gobas un parastā ozola – 2,4 m, papeles – 3 m, parastā pīlādža – 0,9 m, parastās priedes – 1,5 m, meža ābeles – 0,9 m.
Ja nocērtamie koki aug kultūras pieminekļu apkārtnē, kā arī to aizsargjoslā, pašvaldība pieaicina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Jāsaņem atzinums
Ja īpašums atrodas valsts nozīmes īpaši aizsargājamā teritorijā, piemēram, dabas parkā “Daugavas ieleja”, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” koku nozāģēšanai ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumi iedzīvotājiem ir bez maksas un tiek izsniegti 10 darbdienu laikā.
Nevēlas lasīt čiekurus
Ir gadījumi, kad cilvēki grib koku nocirst, aizbildinoties ar visdažādākajiem iemesliem, taču, apskatot koku dabā, izrādās, ka koks ir vesels un patiesais iemesls ir cits, tostarp nevēlēšanās grābt lapas vai lasīt nokritušos čiekurus un zarus. Piemēram, pirms dažiem gadiem kāda iedzīvotāja lūdza kapsētā Koknesē nozāģēt divas Japānas lapegles, jo uz kopiņām un apkārtnē birst čiekuri, taču viņai tika atteikts, kā arī tika noraidīts citas iedzīvotājas lūgums nozāģēt divas tūjas, jo koki vēl bija labi, zaļi, vajadzēja tikai izzāģēt sausos zarus.
Spožā skudra
“Pašvaldībā bijuši gadījumi, kad sausu koku nozāģēšanu apgrūtina apkārtnē vai tieši kokos mītošo retu augu, putnu vai kukaiņu sugu esamība. Piemēram, nesen Skrīveru pagastā Dabas aizsardzības pārvalde koka apsekojuma laikā konstatēja spožās skudras dzīvotni, un atļauja netika izsniegta,” stāsta Anita Žuka. Savukārt pirms dažiem gadiem Mazzalves pusē kādā sausā kokā entomologi bija fiksējuši lapu koku praulgrauža atradni.
Būvatļaujā jābūt atzīmei
Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības dēļ un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot, ja aizsargājama koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Bet jāņem vērā, ka būs jāatlīdzina videi nodarītie zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētu un ciemu teritorijā.
Līdz 100 eiro par koku
Zaudējumu atlīdzību aprēķina pēc formulas, ņemot vērā koeficientus, kas piemērojami pēc koka diametra, sugas, nociršanas iemesliem un citiem parametriem, un var nākties maksāt no 7 līdz pat 100 eiro par koku. Zaudējumi nav jāatlīdzina par nokaltušiem kokiem, kā arī, ja pašvaldība koku atzinusi par bīstamu un bīstamība ir pamatota.
Patvaļīga bojāšana
Iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm jāņem vērā, ka koku patvaļīga ciršana, apzāģēšana (galotņošana) ir kvalificējama kā koku bojāšana, par ko saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu ir paredzēta administratīvā atbildība ar naudas soda piemērošanu. Dažkārt kokiem, kas resnāki par 10 cm, nespeciālisti nozāģē galvenos zarus, galotnes, izveido burkānveida ainavu, taču kokiem tiek radīts liels stress, zāģējuma vietās izveidojas trupe, un tie pamazām aiziet bojā, nokalst.
Jākopj koka vainags
Pašvaldība, ja nepieciešams, koku vainagu kopšanā iesaka pieaicināt sertificētu koku sugu un biotopu ekspertu – kokkopi (arboristu), bet par tā pakalpojumiem ir jāmaksā īpašniekam. Arboristi atzīst, ka maksimāli drīkst izzāģēt tikai trešdaļu vainaga. Ja gribam veidot skaistu vainagu, tas jādara, kamēr koks vēl ir mazs. Koku sabojāt vai nocirst var ātri, bet izaudzēšana prasa gadus.
Ozolu paredzēts saglabāt
Dažkārt tiek saņemti iesniegumi ar lūgumu nocirst koku, lai gan nepieciešams tikai sakopt koka vainagu. “Piemēram, Pļaviņās kādas privātmājas īpašnieks uzrakstīja iesniegumu koka nozāģēšanai, pamatojot, ka koka zari traucē iebraukt lielāka izmēra automašīnai,” stāsta Anita Žuka. “Apsekojuma laikā tika konstatēts, ka ozols ar 2,59 metru lielu stumbra apkārtmēru ir vizuāli skaists un veselīgs, izveidojies kupls zaru vainags, koks aug tuvu mājas iebraucamajam ceļam, un zari patiešām traucē iebraukt lielāka izmēra automašīnai. Ozols atrodas ielas nodalījuma joslā. Pašreiz tiek izstrādāts ielas pārbūves projekts, un jau tā ietvaros ir paredzēts koku saglabāt. Komisija neizsniedza atļauju nozāģēt, bet ieteica sakopt tā vainagu.”
Sasniedz dižkoka izmērus
Ja koki sasniedz noteiktus izmērus, tie kļūst par dižkokiem. Ministru kabineta noteikumos Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” uzskaitīti 54 sugu dižkoku apkārtmēri.
“Dabas aizsardzības pārvalde, Neretā apsekojot parasto kļavu, konstatēja, ka stumbra apkārtmērs ir 3,64 metri, kas atbilst aizsargājama koka (dižkoka) statusam. Kļavai tika noteikta aizsargājama teritorija, kas ietver gan vietu zem koka vainaga, gan vēl 10 metrus no vainaga ārējās malas,” stāsta Anita Žuka.
Aizsargājamo koku (dižkoku) atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts kokkopja (arborista) rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
Apkārtne jāizsauļo
Dažkārt no krūmiem vajag atbrīvot dižkoku apkārtni. Piemēram, parastais ozols, kuram ir dižkoka statuss, ir aizsargājams un to vajag izsauļot jeb nocirst apkārtējos kokus un krūmus, jo noēnots ozols var aiziet bojā.
Pirms cērt, konsultējies!
Anita Žuka aicina iedzīvotājus pirms koku ciršanas noskaidrot neskaidros jautājumus, lai visas darbības tiktu veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem, maksimāli saudzētu apkārtējo vidi un saglabātu ainavu.
Sīkāku konsultāciju var saņemt, zvanot Anitai Žukai pa tālruni +371 29109463 vai +371 65197247, kā arī rakstot e-pastā: anita.zuka@aizkraukle.lv. Komisijas sekretāres Daigas Narogas e-pasta adrese: daiga.naroga@aizkraukle.lv.
Fakti
Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisija 2025. gadā izskatīja 160 iesniegumus, no tiem 146 gadījumos deva atļauju nocirst kokus ārpus meža zemes, taču 14 gadījumos atļauja tika atteikta.
Līdz 2026. gada 1. aprīlim izskatīti 34 iesniegumi, no tiem 30 gadījumos dota atļauja, bet četros gadījumos tā atteikta.