Aizkraukles novada vidusskolā norisinājies “Erasmus+” jauniešu līdzdalības projekts “Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums”, kas pulcēja aktīvus un zinātkārus jauniešus, lai kopīgi izzinātu patiesības nozīmi, kritisko domāšanu un informācijas uztveres izaicinājumus mūsdienu sabiedrībā.
Projekts Nr. 2025-1-LV02-KA154-YOU-000304355 “Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums” tika īstenots no 2025. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. maijam, sniedzot atbalstu jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri vēlējās ne tikai izglītoties, bet arī aktīvi līdzdarboties sabiedrības procesos. Projekta mērķis bija stiprināt jauniešu spēju kritiski izvērtēt informāciju, atpazīt dezinformāciju un attīstīt pilsonisko līdzdalību – prasmes, kuras mūsdienu informatīvajā pārbagātībā kļūst arvien būtiskākas.
Viss sākās 2024. gada rudenī, kad Aizkraukles novada vidusskolas skolnieces Katrīna un Elza pieteica savu projekta ieceri par dezinformāciju “Erasmus+” jaunatnes līdzdalības projektu konkursā. Sekoja trīs līmeņu apmācības, kurās tika pilnveidotas projektu izstrādes prasmes. Projekts tika iesniegts konkursam, pēc apstiprināšanas tika iegūts finansējums un uzsākta projekta īstenošana.
Projekta mērķis bija aktualizēt dezinformācijas radītās problēmas 13 līdz 19 gadus vecu jauniešu vidū, attīstīt kritisko domāšanu, informācijas analīzes spējas un veicināt pārdomātāku informācijas patēriņu Aizkraukles novadā.
Sākoties 2025./2026. mācību gadam, darbu uzsāka projekta darba grupa: Aizkraukles novada vidusskolas skolēni Renārs Dūniņš, Viktors Morevs, Estere Migla, Krista Romanova, Agnese Rebāne, Nils Straševkis, Elza Liedskalniņa un Katrīna Jansone, atbalsta persona Zane Sirmace-Liedskalniņa. Projekta laikā deviņos mēnešos tika noorganizētas divas apmācības darba grupai, novadītas deviņas darba grupas sanāksmes, četras aktivitātes astoto un devīto klašu skolēniem no Aizkraukles novada vidusskolas, divas aktivitātes astoto un devīto klašu skolēnu grupām no Aizkraukles novada un citu novadu sadraudzības skolām, viena aktivitāte darba grupai, pašpārvaldei un Aizkraukles novada deputātiem. Visās projekta aktivitātēs kopā tika iesaistīts 241 skolēns un 28 klātesoši skolotāji.
No teorijas līdz realitātei
Pirmajā tikšanās reizē septembrī projektu vadītājas Zanes Ozoliņas vadībā darba grupas jaunieši apguva neformālās izglītības metodes un saliedēšanās tehnikas, labāk iepazina viens otru, kā arī precizēja projekta turpmāko gaitu un vienojās par kopīgiem mērķiem.
Oktobrī norisinājās nākamā aktivitāte, kurā Aizkraukles novada vidusskolas 8. klašu skolēni tikās ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55. kājnieku bataljona štāba Komunikācijas nodaļas vecāko speciālistu kaprāli Miku Laucenieku. Skolēni klausījās izglītojošu prezentāciju par informācijas drošību un kritisko domāšanu mūsdienu politiskās situācijas kontekstā, piedalījās zināšanu pārbaudes uzdevumos. Darba grupas jaunieši vadīja praktisku uzdevumu, kas palīdzēja skolēniem apkopot dzirdēto. Tika veidoti plakāti ar ieteikumiem, kā rīkoties skolēniem, saskaroties ar dezinformāciju. Šī pieredze palīdzēja labāk izprast, cik nozīmīgi ir pārbaudīt informācijas avotus un nepaļauties uz pirmo iespaidu. Plakātu izstāde bija apskatāma skolas 1. stāva gaitenī.
Novembrī uzmanība tika pievērsta mediju videi. Aizkraukles novada vidusskolas 9. klašu skolēni piedalījās nodarbībā, kuras laikā kopā ar komunikāciju zinātņu doktori Jolantu Derkevicu-Pilskungu iepazina metodes dezinformācijas atpazīšanai. Skolēniem tika demonstrēti nepatiesas informācijas, viltus ziņu, dziļviltojumu piemēri sociālajos tīklos un ziņu portālos, lai saprastu, kā nekļūt par to, kurš notic un dalās ar šādu informāciju. Praktiskos uzdevumos grupās skolēni veidoja savas patiesās un nepatiesās ziņas, kuras pārējie dalībnieki centās atpazīt. Skolēniem bija iespēja izpildīt darba grupas veidotu pārbaudes testu par dezinformāciju, kas kalpoja kā biļete ekskursijai uz Latvijas Radio.
34 skolēnu grupa tikās ar Latvijas Radio dezinformācijas pētnieci un faktu pārbaudītāju Aneti Bērzkalni, kura dalījās pieredzē par dezinformācijas izaicinājumiem sabiedrisko mediju vidē un sniedza padomus, kā pārbaudīt informāciju. Visiem skolēniem kļuva skaidrs, ka viltus ziņas ir jebkāda nepatiesa, arī netīši radīta informācija, bet dezinformācija - nepatiesa informācija ar nodomu kādu maldināt, lai radītu neuzticēšanos, nestabilitāti. Skolēniem bija iespēja ielūkoties mediju darba aizkulisēs un iejusties Latvijas Radio studijas atmosfērā, aprunāties ar radio personību un mūziķi Ēriku Loku, pabūt ēkas pagrabos, kur bijis Latvijas Bankas seifs. Aizraujošo ekskursiju vadīja LSM Mārketinga un komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne.
Starptautiska pieredze Briselē
Īpaši nozīmīgs projekta posms bija astoņu darba grupas jauniešu un divu pavadošo skolotāju brauciens “Dezinformācijas radars” uz Briseli 2025. gada decembra sākumā. Triju dienu laikā dalībnieki ne tikai iepazina Eiropas Savienības institūcijas un kultūras objektus, bet arī piedalījās diskusijās par dezinformāciju starptautiskā līmenī.
Tikšanās laikā ar Eiropas parlamenta deputātiem Inesi Vaideri un Robertu Zīli jaunieši pārrunāja katra mediju lietošanas paradumus, saņēma praktiskus ieteikumus, kā atšķirt viltus ziņas, kā arī mediju lietošanas drošības prasības Eiropas Parlamentā. Jaunieši tikās ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā preses sekretāru Rihardu Bambalu un Eiropas Komisijas (DG COMM) speciālistu dezinformācijas un sabiedrības noturības jautājumos Uldi Elksnīti, iepazīstot plašu, pētījumos balstītu informāciju par dezinformāciju un informācijas manipulāciju. Uldis Elksnītis izskaidroja jēdzienu “nepilnīga informācija”. Dažas jauniešu atziņas pēc sarunām:
Šī pieredze paplašināja redzesloku un lika apzināties katra individuālo atbildību informācijas apritē.
Dezinformācija ir visur, ar to cīnās visi, bet ir svarīgi būt informētiem, uzmanīgiem un izvērtēt katru ziņu kritiski.
Pasaule attīstās daudz ātrāk, nekā mums šķiet. Lai būtu vēlme kaut ko darīt, ir jādara.
Triju dienu laikā grupa apmeklēja izzinošas un interaktīvas ekskursijas Eiropas Parlamenta izstāžu centrā jeb "Parlamentarium", Atomium piemineklī, Eiropas parlamentā un Eiropas vēstures namā, izmantoja iespēju doties interaktīvā pastaigā IWalk: “Paslēptie bērni: holokaustā izdzīvojušie Briselē”. Brīvajos brīžos tika izstaigāta Briseles vecpilsēta, baudot gaidāmo Ziemassvētku atmosfēru.
Radošums un līdzdalība
Projektā būtiska loma bija arī jauniešu pašu organizētām aktivitātēm. Janvārī tika izvērtēts paveiktais kopā ar apmācību vadītāju, pasākumu un projektu koordinatori Mariju Driksnu, kā arī apgūta NAOMIE metode, kuru pielietojot tika veidota februāra aktivitāte izlaušanās istaba “Informācijas džungļos”. Sadarbībā ar biedrību “Medijpratējs” 35 Aizkraukles novada vidusskolas skolēni tika apmācīti par informācijas burbuļiem un algoritmiem. Septiņas 8. un 9. klašu skolēnu komandas interaktīvā veidā apguva algoritmu, informācijas burbuļu un kritiskās domāšanas nozīmi, pildot uzdevumus izlaušanās istabā. Uzvarēja 9.d klases komanda, kas ieguva tiesības piedalīties nākamajā pasākumā “Patiesības kompass”.
Martā norisinājās pasākums “Patiesības kompass”, kurā piedalījās septiņas 8. - 9. klašu skolēnu komandas no Daudzeses, Jaunjelgavas, Skrīveriem, Aizkraukles, Mārupes, Olaines un Rīgas, pavisam 43 skolēni. Viņi veidoja īsfilmas par dezinformācijas ietekmi, apgūstot kino veidošanas pamatus kopā ar kino operatoru Aleksandru Grebņevu. Pasākumu tehniski nodrošināja Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola. Pasākumā tika apvienota radošā izpausme, kritiskā domāšana un sadarbība. Skolēni izmantoja iespēju pastāstīt par projektā notiekošo arī 17 skolotājiem, kuri bija atbraukuši uz semināru Aizkraukles novada vidusskolā. Komandu veidotās īsfilmas vērtēja gan Aleksandrs Grebņevs, sniedzot komentārus un ieteikumus, gan klātesošie skolēni un skolotāji. Pēc rosīgās darba dienas “Patiesības kompasā” dalībniekus priecēja arī iluzionists Edžus, jo katrā burvju trikā ir kāda saikne ar nepilnīgu, nepatiesu vai viltus informāciju.
Aprīlī Aizkraukles novada vidusskolā notika EKO skolas pasākums “9. vilnis,” kurā piedalījās 10 skolu komandas no Aizkraukles, Skrīveriem, Pļaviņām, Daudzeses, Salas, Lielvārdes, Ogres, Babītes, Salacgrīvas. Pasākuma tēma bija pārtika. Darbnīcās tika aplūkots, kādi mīti, kļūdaini uzskati ir sastopami sēņu pasaulē, biškopībā, pārtikas zinātnē. Foruma sākumā dalībniekiem bija iespēja noklausīties vērtīgas un izzinošas lekcijas, kuras vadīja žurnālists, bioloģiskās pārtikas ziņnesis Raivis Bahšteins, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta pasniedzēja un doktorante Renāte Ruska un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta pētniece Andra Dubrovskа. Lekcijās tika stāstīts par bioloģisko pārtiku un tās nozīmi ikdienas uzturā, kā arī par pārtikas kvalitāti un marķējumiem, palīdzot labāk izprast, kā atpazīt drošus un kvalitatīvus produktus un pieņemt pārdomātas izvēles ikdienā. Latvijas Mikologu biedrības valdes locekles Andras Simanovas vadītajā sēņu darbnīcā “Kas ir Tavā sēņu grozā?” dalībnieki iepazina dažādas sēnes, uzzināja, kā atšķirt ēdamās sēnes no indīgajām, kā arī radoši darbojās, veidojot zīmējumus ar dabīgām krāsām, kas iegūtas no sēņu novārījumiem. Bitenieka Didža Grunduļa vadītajā darbnīcā “Medus laboratorija” dalībnieki izgatavoja vaska sveces, pētīja dažādus medus paraugus, nosakot, kuri ir dabīgi un kuri - sintētiski, kā arī uzzināja daudz interesanta par bišu darbu, medus veidiem un tā nozīmi cilvēka uzturā. Renātes Ruskas un Andras Dubrovskas vadītajā darbnīcā “Zinātne pirms kumosa” dalībnieki trenēja ožu, atpazīstot dažādas smaržas, pētīja olbaltumvielu saturu pārtikas produktos un iepazinās ar pārtikas iepakojumu nozīmi produktu drošībā un kvalitātes saglabāšanā. Projekta komanda vadīja atsevišķu darbnīcu “Sāls vai cukurs?”. Piecās stacijās pasākuma dalībnieki pārliecinājās par cilvēka maņu (garšas, ožas, taustes un redzes) nozīmi, baudot ēdienu. Atsauksmes liecināja, ka uzdevumi bija aizraujoši. Ne visi var atšķirt ēdienu, ja acis un deguns ir ciet. Kādam citam baiļu sajūtu raisīja dārzeņu atšķiršana pēc taustes. Kopā darbnīcu apmeklēja 48 skolēni un 8 skolotāji.
Maijs ir noslēdzošais projekta mēnesis. Skolā notika projekta izvērtēšanas pasākums “Mūsu patiesības kompass”, kurā piedalījās projekta darba grupa, Aizkraukles novada vidusskolas skolēnu pašpārvalde, skolas direktore Zita Šteinberga un Aizkraukles novada domes deputāti Ingūna Grandāne un Arvis Upīts. Pasākumu neformālā atmosfērā moderēja projektu vadītāja Zane Ozoliņa. Dalībnieki sniedza ieskatu projekta pasākumos, demonstrēja uzdevumus, kuri bija gatavoti izlaušanās istabai “Informācijas džungļos” un darbnīcai “Sāls vai cukurs?”, diskutēja par to, kāda ietekme ir nepatiesai, nepilnīgai informācijai un dezinformācijai gan personīgā dzīvē, gan politikā.
Maija izskaņā projekta darba grupas jaunieši devās kopīgās pusdienās kafejnīcā “Panna” un nelielā izbraucienā gar Kokneses krastiem ar kuģīti “Gulbis”, lai atskatītos uz komandas darbu projektā un apkopotu ieguvumus. Katrs komandas dalībnieks piemiņai saņēma simbolisku kompasu, kura lietošana jāapgūst katram pašam.
Turpinājums un ilgtspēja
“Patiesības kompass” parāda, ka jaunieši nav tikai informācijas patērētāji, bet arī tās veidotāji un sabiedrības domāšanas virzītāji. Projekts ir veicinājis ne tikai zināšanas, bet arī atbildību un iniciatīvu. Kritiskā domāšana un medijpratība jāattīsta jau no agrīna vecuma, un jauniešiem jāsniedz vairāk iespēju aktīvi iesaistīties sabiedriskajos procesos. Projektā izstrādātos materiālus varēs izmantot stundās, nodarbībās, pasākumos. Jau maijā Nils izmantoja savu veidoto Kahoot viktorīnu, vadot nodarbībās par dezinformāciju 6. un 7. klašu skolēniem Sociālo zinātņu II projekta darba ietvaros.
Šodien, kad informācija mūs sasniedz nepārtraukti un dažādos formātos, prasme orientēties tajā kļūst par sava veida kompasu. Projekts “Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums” apliecināja – jaunieši ir gatavi šo kompasu veidot paši un izmantot to, lai pieņemtu pārdomātus, atbildīgus lēmumus.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
