Noslēdzies Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas projekts LL-00134 “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas–Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas” (WaterTour). Divarpus gadu laikā Zemgalē un Ziemeļlietuvā izveidota jauna ūdens tūrisma infrastruktūra, tapusi pirmā kopīgā abu reģionu laivošanas karte un izveidots uzņēmēju sadarbības tīkls, kas turpinās darbību arī pēc projekta noslēguma.
Projekta sākumā izvirzītais mērķis bija padarīt ūdens tūrismam pieejamas 12 teritorijas. Tomēr šobrīd atbalstīto tūrisma objektu skaits pārsniedz 70. Izveidotas piestātnes un atpūtas vietas, uzstādītas informatīvās zīmes, navigācijas līdzekļi un tapis viens unikāls objekts — trošu prāmis.
Kas paveikts abpus robežai
Aukštaitijas aizsargājamo teritoriju direkcija (vadošais partneris, Lietuva) izveidoja lielāko daļu Lietuvas puses infrastruktūras: deviņas pontonu piestātnes Anīkšču un Gražutes reģionālajos parkos — gar Šventojas upi, pie Antalieptes lagūnas un Astravas kempinga —, trīs labiekārtotas atpūtas vietas pie Nemunēles upes Biržu novadā ar ugunskura vietām, galdiem un soliem, kā arī informatīvās zīmes ar maršrutu kartēm un apmeklētāju noteikumiem. Šventojas upē uzstādītas navigācijas bojas, bet apmeklētāju skaitītājs nākotnē ļaus pirmo reizi objektīvi izmērīt, cik cilvēku šos maršrutus izmanto.
Uzstādītas arī sešas multifunkcionālas stacijas — pa divām katrā no trim reģionālajiem parkiem —, kurās apmeklētāji var uzlādēt mobilās ierīces, izmantot bezmaksas Wi-Fi un noklausīties audiostāstus par tuvumā esošajiem dabas un kultūras objektiem. Katram no trim reģionālajiem parkiem sagatavota atsevišķa ūdens tūrisma karte un reklāmas video, kas palīdz ceļotājiem saplānot maršrutu un jau pirms došanās ceļā iepazīt nozīmīgākos apskates objektus. Direkcija organizēja arī trīs praktiskus seminārus gidiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuros dalībnieki apguva kopīgu tūrisma produktu izstrādi, ilgtspējīga tūrisma principus un digitālo komunikāciju.
Viens no projekta spilgtākajiem notikumiem bija sezonas atklāšanas laivošanas pasākumi, kas pulcēja vietējās kopienas, tūrisma pakalpojumu sniedzējus un dabas mīļotājus, lai aizsargājamās teritorijas iepazītu, dodoties pa ūdenstūrisma maršrutiem. Šie pasākumi ļāva ieraudzīt reģiona dabas mantojumu citā skatījumā un vienlaikus popularizēja atbildīgu un ilgtspējīgu ūdens tūrismu.
Aukštaitijas nacionālā parka un Labanoras reģionālā parka direkcija (Lietuva) īstenoja projekta visiedvesmojošāko objektu — trošu prāmi pār Aisetas ezeru, kas 2025. gada septembrī tika svinīgi atklāts Labanoras reģionālajā parkā. Prāmis atdzīvina starpkaru perioda tradīciju, kad vietējie iedzīvotāji ar koka prāmi pārcēlās pār vienu no Lietuvas garākajiem ezeriem, izvairoties no gara apkārtceļa. Tas savieno Švenčoņu, Molētu un Utenas pašvaldības, kā arī jauno pastaigu un velomaršrutu no Labanoras līdz Kulionys, atvieglojot piekļuvi arī Kulionys astronomijas observatorijas kompleksam. Prāmis paredzēts vienīgi kājāmgājējiem un riteņbraucējiem — apzināti izvēloties videi draudzīgu pārvietošanās veidu aizsargājamā teritorijā.
Jēkabpils novada pašvaldība uzstādīja trīs pārvietojamas laivu piestātnes — pie Daugavas tilta, pie Krustpils pils un Ābeļu pagasta estrādē —, bet projekta noslēgumā tās papildināja ar informācijas stendiem un norādēm par apskates objektiem un piekļuves vietām laivotājiem. Projekta ilgtermiņa ieguvums ir arī “Daugavas upes un piekrastes tūrisma attīstības stratēģijas 2026.–2032. gadam” izstrāde, kas kalpos par pamatu turpmākai ūdens tūrisma attīstībai reģionā .Novads organizēja arī “Laivošanas maratonu pa Daugavu 2025” — 17 km garu atpūtas un 70 km garu sportiskās airēšanas pasākumu —, savukārt 2026. gadā norisinājās trīs laivošanas maratoni “Daugavas krāces 2026”. Šos pasākumus pavadīja plaša mārketinga kampaņa radio un sociālajos tīklos.
Zemgales plānošanas reģions uzņēmās kopīgā maršruta un tā popularizēšanas daļu. Tapusi karte “Ūdens tūrisma maršruti Zemgalē un Aukštaitijā” — 24 upes un 84 maršruti, no kuriem 56 maršruti 12 upēs ir Zemgalē un 28 maršruti 12 upēs — Aukštaitijā. Šāds apkopojums līdz šim nepastāvēja: informācija par laivojamām upēm, maršrutu sarežģītību, laivu nomām un drošības ieteikumiem bija izkaisīta pa vairākiem avotiem. Karte izdota 24 000 eksemplāros trīs valodās — latviešu, lietuviešu un angļu — un ir pieejama arī digitāli.
Reģions organizēja seminārus un apmācības nozares uzņēmējiem, mediju vizīti pa Susējas upi un sadarbību ar influenceriem, kā arī sagatavoja divus reklāmas video par Aizkraukles un Jēkabpils novadu. Projekta noslēgumā notika starptautiskā konference “Zilais zelts: ūdens tūrisms kā izaugsmes dzinējspēks un sadarbības tilts”, kas 2026. gada 22. janvārī Likteņdārzā pulcēja ūdens tūrisma uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus un nozares ekspertus no Latvijas un Lietuvas.
Aizkraukles novadā pie Susējas un Mēmeles upēm uzstādītas piecas pontonu laivu piestātnes, piecas nojumes, piecas ģērbtuves un izvietoti informācijas stendi. Projekta noslēgumā paplašināta Neretas pontonu laivu piestātne un ierīkotas kāpnes ērtai piekļuvei pie Susējas Ērberģes muižas tuvumā. Izstrādātas divas laivošanas kartes — Mēmeles, Susējas un Daugavas upēm.
Tika organizēta ūdens tūrisma attīstībai veltīta darba grupas sanāksme Staburagā, kurā norisinājās diskusijas par maršrutu plānošanu, kā arī AS “Latvenergo” pārstāvis sniedza informāciju vietējiem uzņēmējiem par Pļaviņu HES darbības specifiku un drošas laivošanas nosacījumiem tās tuvumā. Projektā izstrādāto ūdens tūrisma maršrutu popularizēšanai tika organizēts publisks, bezmaksas laivošanas pasākums 19 kilometru garajā Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Koknesei, kuru papildināja bezmaksas izbraucieni ar kuģīšiem no Kokneses viduslaiku pilsdrupām.
Ne tikai infrastruktūra, bet arī sadarbība
Viens no mazāk pamanāmajiem, bet ilgtermiņā nozīmīgākajiem projekta rezultātiem ir izveidotais sadarbības tīkls. Mācību vizītē uz Ziemeļpoliju devās 30 dalībnieki no Latvijas un Lietuvas — tūrisma operatori un pašvaldību pārstāvji —, iepazīstot Augustavas kanālu, Krutiņas plostošanas maršrutus un Mazūrijas burāšanas centrus. Semināri, darbnīcas un tiešsaistes apmācības kopumā pulcēja vairākus simtus dalībnieku. Rezultātā ir izveidojies laivošanas uzņēmēju loks, kas sadarbojas arī bez projekta atbalsta — kopīgos laivošanas maratonos, pasākumos un pieredzes apmaiņā —, kā arī izveidojusies sadarbība ar kaimiņu reģioniem Kurzemē un Latgalē.
Vienlaikus projekts palīdzēja nostiprināt izpratni, ka laivošanas sezona neaprobežojas tikai ar vasaras mēnešiem. Kampaņas tēmturi #LaivoZemgalē, #LaivoSēlijā un #RudensUzŪdens rudenī sasniedza desmitiem tūkstošu cilvēku, un tieši rudens laivošanas maršruti izrādījās viens no piedāvājuma favorītiem.
Ilgtermiņā ieguvumi
Projekts ir noslēdzies, bet sasniegtie rezultāti priecē ikvienu: puliski pieejamas piestātnes un atpūtas vietas, karte tūrisma informācijas centros un digitāli, maršruti, kuri sagatavoti trīs valodās, bet izstrādātā attīstības stratēģija nosaka virzienu nākamajiem sešiem gadiem. Apkopotā informācija par upēm, maršrutiem un laivu operatoriem kļuvusi par pamatu jauniem tūrisma materiāliem, kuru izstrāde turpinās arī pēc projekta noslēguma.
Zilais zelts — kā konferencē tika nodēvētas reģiona upes un ezeri — ir resurss, kura vērtība atklājas tikai tad, kad kāds parāda ceļu uz to. Šis projekts to ceļu ir iezīmējis.
Noderīgas saites
- Ūdens tūrisma karte digitāli
- Par ūdens tūrisma piedāvājumu Zemgalē un Aukštaitijā
- Video “Laivo Jēkabpils novadā”
- Video “Laivo Aizkraukles novadā”
- Par starptautisko konferenci
- Plašāka informācija par proejktu informācija pieejama Zemgales plānošanas reģiona tīmekļvietnē
Par projektu
LL-00134 WaterTour — “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas–Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas”.
Programma: Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027. gadam.
Īstenošanas laiks: 2024. gada februāris – 2026. gada jūlijs (30 mēneši).
Kopējais budžets: 706 547,29 EUR, tostarp ERAF līdzfinansējums 565 237,82 EUR.
Partneri: Aukštaitijas aizsargājamo teritoriju direkcija (vadošais partnis, Lietuva), Aukštaitijas nacionālā parka un Labanoras reģionālā parka direkcija (Lietuva), Jēkabpils novada pašvaldība, Zemgales plānošanas reģions, Aizkraukles novad pašvaldība.
Šī publikācija ir izveidota projekta LL-00134 "Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas-Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas" (WaterTour) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programma 2021.-2027.gadam. Par tās saturu pilnībā atbild Aizkraukles novada pašvaldība, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Foto: Zemgales plānošanas reģions; Aisetas prāmja foto autors — Marius Semaška; Jēkabpils novada foto autors — “Divi Kadri”, Aizkraukles novada pašvaldība, Aukštaitijas aizsargājamo teritoriju direkcija.
