Flickr
13. septembrī Skrīveri piedzīvoja šogad jau otros Jāņus ‒ Skrīveru Kultūras centrā norisinājās dziesmots Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums, veltīts latviešu mākslinieku Laimdota Mūrnieka un Ulda Zemzara izcilajai sienas gleznai-panno “Jāņu nakts”. Mākslas darbs ir vēsturiska liecība par Jāņu svinēšanas tradīcijām Skrīveros.
Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas norisinājās no 12. līdz 14. septembrim, un to tēma bija kustamais mantojums. Skrīveru Kultūras centra direktore Baiba Dronka stāsta, ka tika īstenota sen lolota iecere ‒ “dzīvās gleznas” izveidošana uz 1959. gadā tapušās gleznas-panno “Jāņu nakts” fona.
Skrīverieši un citi palīgi bija ļoti atsaucīgi un aktīvi iesaistījās pasākuma sagatavošanā: viens sarūpēja muciņu, cits – alus kausu, tika izgatavota lāpa un sagādāti arī citi nepieciešamie atribūti, kā arī uzpīti 11 Jāņu vainagi. Dalībnieki nostājās pie gleznas oriģināla un uz mirkli sastinga, atveidojot tajā redzamos tēlus. “Dzīvajā gleznā” saimnieces lomā ar siera šķīvi rokās iejutās Skrīveru pagasta pārvaldes vadītāja Santa Finstere, saimnieku ar alus kausu attēloja Skrīveru sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktors Ainārs Judeiks, tautu meitu ‒ Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece, alus mucu turēja skrīverietis Aivars Katajs, citi skrīverieši iejutās līgotāju tēlos. Līdzība ar oriģinālo gleznu bija pārsteidzoša.
Notika sirsnīgs sadziedāšanās koncerts, kurā piedalījās jauktais koris “Dīvaja”, folkloras kopa “Dimti” un Skrīveru Kultūras centra deju kolektīva “Dzēse” dejotāji. Skanēja gan latviešu tautas dziesmas, gan populāras estrādes dziesmas. Solo dziedāja Anita Ostrovska, Santa Finstere, Dace Zemzare, Iveta Biķerniece, Silva Upeniece, Sintija Šteinhofa, Herberts Legants un Aivars Katajs.
Par gleznas tapšanu klātesošajiem pastāstīja Skrīveru vēstures pārzinātāja Daina Vancāne-Viļuma. Uz audekla veidotais gleznojums “Jāņu nakts” tika atklāts 1959. gadā, un tas kādreiz atradās Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta ēkā Skrīveros ‒ 20 metrus garais un 2,5 metrus augstais panno tika darināts speciāli Zemkopības institūtam. Tas sastāv no sešām daļām ‒ sešiem atsevišķi apgleznotiem audekliem. Institūtu pārceļot uz mazākām telpām, tika paturēta viena gleznojuma daļa, bet pārējās piecas daļas kā dāvinājumu saņēma Skrīveru Kultūras centrs.
2018. gadā norisinājās gleznas restaurācija ‒ restauratori strādāja vairākus mēnešus, lai unikālo mākslas darbu pabeigtu līdz valsts simtgadei.
