Flickr
Nereta svinēja Sēlijas dienu! Patiesi svinēja. Tā bija piektdiena, 2026. gada 22. maijs. Ar sauli, ceriņu ziediem, kastaņu svecēm un ik pa laikam ar pavasarīga lietus mākonīšiem. Svētku oficiālā daļa sākās pulksten 12.00 pie Neretas Kultūras centra ar Sēlijas karoga svinīgu pacelšanu mastā. Tas bija skaists brīdis. Pasākumu atklāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotājs Jānis Sarmis Bajinskis ar Viļņa Vietnieka dzejoli “Sēlijas vējš”. Pēc tam Neretas pirmsskolas izglītības iestādes “Ziediņš” audzēkņi viesiem un neretiešiem veltīja muzikālu sveicienu.
Pasākuma atklāšanas uzrunā Sēlijas asociācijas valdes pārstāvis Arvīds Kviesis uzsvēra: “Mans vēlējums nākotnei, lai šī diena kļūtu par svētkiem visai Sēlijai! Tam ir reāls vēsturisks pamats ‒ tas veidojās no dižā Sēlijas patriota akadēmiķa Jāņa Stradiņa iedibinātās sēļu kustības līdz kongresu tradīcijām. Vēlāk no Sēlijas novadu apvienības izlolotajiem tautas mākslas svētkiem "Sēlija rotā". Savukārt mūsdienās ‒ no vairāku biedrību aktīvā darba, kas sekmē Sēlijas kultūrvēsturiskā novada attīstību.”
Pēc tam sekoja pasākums kultūras centra zālē ‒ konference ar Latviešu vēsturisko zemju likuma autoru, bijušo Valsts prezidentu (2019–2023) Egilu Levitu. Svinību organizatori kultūras centrā sveica viesus: Latvijas valsts eksprezidentu Egilu Levitu ar kundzi, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Signi Pujāti, ģenerāli Raimondu Graubi, Stendera biedrības vadītāju Pēteri Stradiņu, ģenerāli Juri Vectirānu ar kundzi, Latvijas Augstākās tiesas senatoru Jāni Plepu, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu, biedrības “Lauku partnerība Sēlija” valdes locekli Irēnu Sproģi. Uz konferenci kultūras centra zālē bija pulcējušies daudzi neretieši, Neretas viesi, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas audzēkņi un skolotāji.
Konferencē Egils Levits sacīja: “Sēļi ir viena no piecām Latvijas pirmtautām, bet kaut kā laika gaitā apziņa sēļiem bija kļuvusi bālāka, un arī administratīvajā ziņā Sēlija no kartes bija pazudusi. Es domāju, ka tā taču nevar būt, tai ir jāatgriežas Latvijas kartē un galvenais – latviešu apziņā.”
Jāpiebilst, ka arī eksprezidentu Egilu Levitu ar sēļiem un Neretu vieno radniecīgas saites, kas bija arī viens no diskusiju tematiem tikšanās laikā: “Mana tante pagājušā gadsimta 20. gados šeit dzīvoja. Viņa bija pirmā latviešu fotogrāfe – sieviete, kurai šeit bija sava fotostudija. Kad es biju mazs, es viņu arī satiku.”
Levits tikšanās laikā atzīmēja, ka zināmā mērā šīs radniecīgās saites ietekmējušas arī viņa izvēli izsludināt Vēsturisko zemju likumu, kas šodien sēļiem ļauj saglabāt savu identitāti un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm.
Konferencē savu redzējumu par Sēlijas attīstību sniedza arī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, Stendera biedrības pārstāvji Pēteris Stradiņš un Jānis Pleps, biedrības "Lauku partnerība Sēlija" pārstāve Irēna Sproģe.
Novadpētniece Lidija Ozoliņa atzīmēja, ka pasākumi Sēlijas dienā akcentē lokālpatriotisma nozīmi. Izzinot novada vēsturi, apzinot iepriekšējo paaudžu veikumu, ieguldījumu savas dzimtās vietas izaugsmē, nesagraut iepriekš darīto, bet uz senču liktiem pamatiem būvēt jaunas lietas, iet soli, divus tālāk. Tā celt novadu, Latviju, lai paaudzēm pēc mums arī paliktu stabilas lietas jauno tālākam gājienam.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, Sēlijas asociācijas vadītājs Leons Līdums uzsvēra, ka Sēlijas asociācijas jaunajai valdei ir augstāki mērķi: “Mūsu visu uzdevums ir Sēliju stiprināt tā, lai tā var arī būt administratīvi neatkarīga.” Svinīgā pasākuma laikā viņš Levita kungam pasniedza Sēlijas asociācijas Goda rakstu.
Konferences diskusijas vadīja Jānis Sarmis Bajinskis.
Neretieši Egilu Levitu un viesus iepazīstināja ar Neretas galveno bibliotēku, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu un Neretas novadpētniecības muzeju, kur viesiem parādīja fotogrāfu Almas un Miķeļa Kiršteinu darbu izstādi un muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju.
Neretas bibliotēkā Egils Levits uzmanīgi iepazinās ar telpām, grāmatu fondu un klausījās vadītājas Zanes Vadzītes stāstījumu. Priecājāmies arī par viņa viesošanos Neretas tūrisma informācijas punktā, kur tika iepazīti jaunie tūrisma piedāvājumi – digitālais stends un 3D virtuālās brilles, ar kuru palīdzību iespējams virtuāli apceļot 30 Aizkraukles novada tūrisma objektus.
Dienas noslēgumā Neretas novadpētniecības muzejā viesi pulcējās izstādē “Alma un Miķelis Kiršteini: Nereta fotogrāfu redzējumā starpkaru periodā”. Eksprezidents un viesi ar interesi aplūkoja katru fotogrāfiju, izvaicājot muzeja vadītāju Valtu Apini par tajā redzamajiem cilvēkiem un notikumiem.
Pēc tam klātesošie iepazinās ar muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju, kura raisīja interesi gan par tematiskajiem stendiem, gan vitrīnās izvietotajiem priekšmetiem no Neretas novadā atrastajiem darbarīkiem, sadzīves priekšmetiem akmens laikmeta periodā līdz mūsdienām.
Uz jautājumu, ko muzeja vadītājam nozīmē Sēlija un Sēlijas diena, Valts Apinis atbildēja: “Pirmkārt, tā ir skaistā Sēlijas daba – pauguraines, daudzie pilskalni. Tas ir arī tāds īpašs rakstnieku novads. Mēs Neretā nesen veicām talku Ķesteru kapsētā un redzējām, ka te atdusas vairāk nekā trīsdesmit cilvēku – mūziķi, rakstnieki, dzejnieki, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Neretas, Sēlijas un Latvijas kultūrā, saimnieciskajā attīstībā.”
Gandarīts par virzību Sēlijas atdzimšanā ,“Stendera biedrības” valdes priekšsēdētājs Pēteris Stradiņš: “Man no rīta bija Seces pamatskolā Sēlijas stunda, un es braucu cauri visai Sēlijai uz Neretu, un tad, kad tur redzi, ka pie daudzām mājām ir Sēlijas karogs, tā ir laba sajūta. Es domāju, ka ir daudz kas tomēr noticis. Sēlija, vismaz sabiedrisko organizāciju, dažādu biedrību ziņā, ir ļoti savu balsi pacēlusi, un grūti ir pateikt, kas būtu, ja tas nebūtu.”
Atzīmējot Sēlijas dienu, 22. maijā Sēlijas skolās norisinājās “Sēlijas stunda”, ko koordinēja biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Lai rosinātu skolēnu interesi par novadpētniecību un paplašinātu zināšanas par Sēlijas identitāti, vēsturi un kultūras mantojumu, arī “Stendera biedrības” biedri un atbalstītāji viesojās vairākās mācību iestādēs: Daudzeses un Seces pamatskolā, Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā, kā arī Ilūkstes Raiņa, Jaunjelgavas, Viesītes un Zasas vidusskolā. Novadmācības stundas vadīja sabiedrībā zināmas personības: Raimonds Graube, Valdis Pīrāgs, Jānis Pleps, Pēteris Stradiņš, Stefans Rāzna, Juris Vectirāns un Aivars Vanags. Šogad mācību satura izstrādē iesaistījies arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Redzams, ka uzsākts ceļš, kas ved no idejas līdz tradīcijai. Sēlija nav tikai vieta kartē. Tā ir sajūta, piederība, raksturs un cilvēki. Kā savā Facebook kontā rakstīja Latvijas Augstākās Tiesas senators Jānis Pleps: “Skaisti svētkus svinējām!”
Arī Ilma Svilāne, Sēļu kluba prezidente, Lielzalves muižas Facebook kontā rakstīja: “Pateicība visiem, kas gāja šo ceļu, ‒ plānoja, organizēja, virzīja un cēla to saulītē!”
Pasākuma organizatori saka paldies visiem apmeklētājiem, sadarbības partneriem par kopā radīto svētku sajūtu Neretā, visā Sēlijā!
