Latvija un Aizkraukles pašvaldība arvien aktīvi iesaistās Ukrainas valstspiederīgo atbalstā. Aizkraukles novada iedzīvotāji ne tikai nogādājuši humānās palīdzības kravu mūsu ukraiņu draugiem Slavutičā un citviet Ukrainā, bet arī visā novadā uzņem tās ukraiņu ģimenes, kuras Krievijas īstenotās karadarbības dēļ spiestas pamest savas mājas.
Pašlaik novadā patvērumu raduši ap 260 ukraiņu, pārsvarā sievietes un bērni. Visvairāk viesu izmitināti Vecbebros, gandrīz tikpat dzīvo arī Aizkraukles pilsētas dienesta viesnīcās. Vairāk kā divdesmit ukraiņu patvērumu raduši Neretas pusē, pēc neliela pārtraukuma patvērumu atkal turpinās sniegt arī Jaunjelgavā.
Bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, pamatskolas un vidusskolas, bet vairāk nekā puse ukraiņu bērnu izvēlējušies mācīties attālināti ukraiņu skolās. Vecāki stāsta, ka arī Ukrainā Covid pandēmijas laikā attālinātās mācības bijušas ierasta lieta, tāpēc arī tagad izvēlēta līdzīga mācību metode, jo mūsu izglītības sistēma tomēr atšķiras no Ukrainā īstenotās programmas.
Mācīties sākuši arī daļa vecāku – viņi mācās latviešu valodu, lai pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos mūsu darba tirgū un spētu pateikt paldies, saprasties ar ikvienu latvieti, kurš sniedz palīdzīgu roku šajā sarežģītajā situācijā. Aizkrauklē latviešu valodas nodarbības vada brīvprātīgā Daila, par to saņemot vien ukraiņu ciemiņu teikto “Paldies”! Pārējās vietās – Vecbebros, Neretā, Skrīveros un Jaunjelgavā – tiek piedāvāta iespēja latviešu valodu mācīties attālināti Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajos kursos.
Starp Ukrainas valstspiederīgajiem, kuri devušiem prom kara izraisīto šausmu dēļ, Latvijā un Aizkrauklē ieradušies arī ukraiņu vīrieši spēka gados. Šo personu dokumenti ir atbilstoši un mums nav juridiska iemesla atteikt šiem vīriešiem atbalstu. Vienlaikus pašvaldības policija un citu valsts iestāžu darbinieki seko līdzi šo vīriešu gaitām, lai nerastos kādi pārpratumi vai iedzīvotājiem neērtas situācijas.
Daļa ukraiņu, kuri ieradās vieni no pirmajiem un ir paspējuši iegūt visas nepieciešamās atļaujas, jau atraduši darbu – gan Aizkraukles novadā, gan arī Rīgā. Ukraiņi kopumā ir ļoti strādīga tauta, jautājums par darba iespējām ir viens no pirmajiem, kurus saņem tie, kuri palīdz viesiem iejusties un izskaidro vajadzīgās darbības uzturēšanās atļauju iegūšanai.
Un nākamais teikums ir: “Līdzko beigsies aktīvā karadarbība, es atgriezīšos mājās, celsim Ukrainu no jauna!”
Valstiski pieņemts lēmums, ka pašlaik Latvija uzņems 30 tūkstošus Ukrainas valstspiederīgo, kuri tie tiks izmitināti visās Latvijas pašvaldībās proporcionāli tajās mītošajam iedzīvotāju skaitam. Aizkraukles novadā atbilstoši šim lēmumam ir jāizmitina vismaz 452 ukraiņi, kuri meklē patvērumu ārpus savas valsts. Ja valstī uzņemamo ukraiņu skaits tiks palielināts līdz 40 tūkstošiem, mums būs jāizmitina 602 viesi.
Aizkraukles novada pašvaldība pateicas ikvienam, kurš jebkādā veidā izrāda atbalstu un līdzjūtību pie mums mītošajiem karā cietušajiem Ukrainas valstspiederīgajiem, kā arī visiem mūsu pašvaldības darbiniekiem, kuri aktīvi un nesavtīgi iesaistījušies palīdzības sniegšanā, neskaitot darba stundas un brīvprātīgi paplašinot savu veicamo pienākumu sarakstu.