8. februārī Aizkraukles Kultūras centrā notika diskusija par vides jautājumiem jaunā Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrādes kontekstā.
Sanāksme tika organizēta, lai apzinātu iedzīvotāju viedokli par iespējamām normām, kas būtu jānosaka jaunajā Aizkraukles novada teritorijas plānojumā, kā arī diskutētu par vides problēmām, risināmiem jautājumiem, kas būtu jāvērtē Aizkraukles novada teritorijas plānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) procedūrā (2024. gada sākumā pašvaldībā sadarbībā ar dabas eksperti Sandru Ikaunieci tika uzsākts darbs SIVN izstrādē).
Kopumā sanāksmē piedalījās 26 personas. Iedzīvotāji interesējās par vēja parku un saules parku iespējamo attīstību, ceļu infrastruktūras apsaimniekošanu, turpmāko ražošanas attīstību Vietalvas pagastā un stingrāku prasību noteikšanu teritorijas plānojumā vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kulta vietu tuvumā esošo teritoriju plānošanu, par graustiem, kas degradē vidi, un to apsaimniekošanas nosacījumu iestrādi teritorijas plānojumā un citiem jautājumiem.
Sanāksmes sākumā Aizkraukles novada pašvaldības projektu vadītāja, teritorijas plānotāja Ilze Circene iepazīstināja ar teritorijas plānojuma izstrādes gaidu, līdz šim izteiktajiem iedzīvotāju priekšlikumiem, Aizkraukles novada plānošanas principiem un nākamajiem plānotajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem.
Dabas eksperte Sandra Ikauniece iepazīstināja ar plānoto vides pārskata saturu un skaidroja, ka tas ir dokuments, kurā tiek noteikta, aprakstīta un novērtēta attiecīgā plānošanas dokumenta (teritorijas plānojuma) īstenošanas ietekme uz vidi. Tas ietver novada plānoto funkcionālo zonējumu un atļauto darbību iespējamo ietekmi gan uz vides kvalitāti (piemēram, gaisa un ūdens kvalitāti), gan uz aizsargājamām dabas teritorijām. Uzmanība tiks pievērsta derīgo izrakteņu ieguves plānošanai, kā arī atjaunojamo enerģijas resursu ieguves vietu plānošanai.
Domājot par novada attīstību, diskusijas laikā izskanēja ieteikums ņemt vērā Eiropas padomes regulu “Par dabas atjaunošanu”, kas pašreiz ir sagatavošanā un par to tiek aktīvi diskutēts starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Regula paredz ES dalībvalstīm spert izlēmīgākus soļus izvirzīto ES klimata un biodaudzveidības saglabāšanas mērķu sasniegšanai. Viens no regulas punktiem attiecas uz urbānajām (apdzīvoto vietu, pilsētu) ekosistēmām ‒ lai nodrošinātu, ka pilsētu zaļās zonas turpina sniegt vajadzīgos ekosistēmu pakalpojumus, to izzušana būtu jāaptur, tās būtu jāatjauno un jāpaplašina, cita starpā pilsētplānošanā labāk integrējot zaļo infrastruktūru un dabā balstītus risinājumus, ēku projektēšanā integrējot zaļo infrastruktūru, piemēram, zaļos jumtus un zaļās sienas. Plašāk ar ES regulu tā esošajā izstrādes stadijā var iepazīties EUR-Lex tīmekļvietnē.
Papildus citiem vides jautājumiem tika akcentēta invazīvo sugu izplatības problemātika. Iedzīvotāji tika aicināti iepazīties ar plašāku informāciju par invazīvajām sugām Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē , kā arī pievienot savus ziņojumus par invazīvo sugu izplatību novada teritorijā, veidojot precīzāku informāciju par to sastopamību un, iespējams, nākotnē palīdzot plānot mērķtiecīgākus pasākumus to ierobežošanai.
Sandra Ikauniece aicina iedzīvotājus ieskatīties dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kas pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē, kurā tiek uzkrāta informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, apsaimniekošanas pasākumiem, tūrisma infrastruktūru īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, atlīdzības par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos izmaksu, valsts reģistra kartogrāfiskie dati, bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati un citi dati, kas aktuāli dabas aizsardzības jomā.
Klātesošie iedzīvotāji sanāksmes laikā pauda neapmierinātību, ka dzīvojamo māju tuvumā, tai skaitā daudzdzīvokļu, lauksaimniecības zemes tiek apstrādātas ar ķimikālijām, kā rezultātā pasliktinās gan gaisa, gan tuvumā esošo mazdārziņu augsnes kvalitāte. Ilze Circene informēja, ka arī Koknesē darba grupās šāda neapmierinātība ir izskanējusi, un Attīstības nodaļas speciālisti vērtēs, vai teritorijas plānojumā būtu nosakāmi kādi ierobežojumi papildus jau esošajām lauksaimniecisko darbību regulējošām normām.
Sanāksmē piedalījās arī teritorijas plānojuma izstrādē piesaistītā ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, kura teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir veikusi esošo teritorijas plānojumu ainavu izvērtējumu, sniegusi priekšlikumus vērtīgo teritoriju iespējamai saglabāšanai. Sanāksmes laikā viņa akcentēja teritoriju plānojuma nozīmi ainavu saglabāšanas jautājumā.
“Aizkraukles novada ainavas vērtības ir nozīmīgas ne tikai vietējā līmenī, bet arī visas Latvijas kontekstā. Aizkraukles novada lielākā ainaviskā vērtība ‒ Daugavas ainava ‒ ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, un Daugavas ainava ir viena no astoņām kanoniskajām ainavām, kura reprezentē Latvijas skaistumu un daudzveidību, kas veidojies dabas apstākļu un cilvēku mijiedarbībā,” saka Laura Hrisanfova.
Kā sanāksmē tika uzsvērts, Daugavas ainavisko vērtību nosaka Daugavas ainavas iekļaušana Latvijas kultūras kanonā, trīs novadā esošo ainavu iekļaušana Latvijas “Ainavu dārgumu” sarakstā, novadā esošie 29 valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, “Natura 2000” vietas, nācijai nozīmīgas un simboliskās zudušās ainavas (Staburaga klints, Pērses kanjons u.c.), kā arī tas, ka Aizkraukles novads ir populāra tūrisma vieta. Ņemot vērā to, ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt nosacījumus jaunajā teritorijas plānojumā, nosakot aizliegtās un atļautās darbības.
Sanāksmes laikā tika diskutēts par vēja parku un saules parku attīstību, un klātesošie iedzīvotāji izteica priekšlikumus jaunajā novada teritorijas plānojumā noteikt ierobežojumus šāda veida izmantošanai noteiktās teritorijās.
Kā norādīja Laura Hrisanfova, vietas vērtība slēpjas cilvēkā, vērtību piešķiram un nosakām mēs paši, un aprobežojumi vēja parku izveidei varētu tikt noteikti ap ainaviskām teritorijām un apdzīvoto vietu tuvumā.
Noslēgumā Ilze Circene informēja, ka šī gada martā tiks organizētas sanāksmes, lai ar ikvienu interesentu jau detalizētāk diskutētu un vienotos par funkcionālo zonējumu, teritorijas izmantošanas nosacījumiem pirms teritorijas plānojuma pirmās redakcijas. Darba grupas tiks organizētas visos bijušo novada centros, un par to informācija tiks publicēta pašvaldības tīmekļvietnē un citās sociālo tīklu vietnēs.
Ja ir kādi priekšlikumi, komentāri vai jautājumi par Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrādi, lūdzam tos adresēt Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas speciālistiem – teritorijas plānotājai Ilzei Circenei, e-pasts: icircene@inbox.lv, tālrunis +371 28323046, vai teritorijas plānojuma izstrādes vadītājam Didzim Grundulim, e-pasts: didzis.grundulis@aizkraukle.lv, tālrunis +371 25665916.