Aizkrauklē jau rudenī plānots izbūvēt mūsdienīgu veloparku, kas atainos Daugavas ūdenskrātuves ģeomorfoloģisko modeli. Izmantojot daudzfunkcionālā veloparka nevienmērīgo reljefu, tiks atspoguļota netālu esošās Daugavas ūdenskrātuves dziļākā daļa, senā upes gultne, senie pauguri, kas pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas kļuvuši par salām. Līdz ar to veloparks vienlaikus kalpos gan aktīvai atpūtai, gan kā izzinošs un izglītojošs tūrisma objekts.
Šobrīd notiek tehniskā projekta aktualizācijas darbi.
Iepriekšējais projekts paredz parasto pamptreku un tik pat parastu skeitparku. Speciālisti informē: “Lai īstenotu 4 gadu veco konceptu “velotrase + skeitparks”, ir iespēja izveidot skeitparka elementus no asfalta un ieintegrēt tos asfalta velotrasē. Tas nozīmētu pilnībā pārskatīt esošo Aizkraukles pamptreka skici, lai jaunizbūvētā trase būtu vienlīdz pievilcīga gan plašām masām, gan pieredzējušajiem skeitparka piekritējiem. Pašvaldības un vietējo iedzīvotāju ieguvumi būtu:
- Ilgtspējīgi skeitparka elementi no asfalta, kuriem nebūs nepieciešami regulārie remonti;
- Skeitparka elementi, kuri ir izmantojami jebkurā gadalaikā (ja nav apsnidzis vai apledojis);
- Unikāls projekts Baltijas līmenī;”
Skeitparka elementu iekļaušana veloparkos (pamptrekos) ir pēdējā laika aktuālākā tendence. Pamptrekam ir dažas īpašības, kuras to izdevīgi izceļ citu sportu infrastruktūras objektu kontekstā:
- Pateicoties asfalta saķerei, to ir iespējams izmantot arī slapjā laikā, atšķirībā no betona/finiera skeitparkiem, kuri mitros apstākļos kļūst bīstami slideni. Ņemot vērā, ka ziemas kļūst arvien siltākas, tas nozīmē, ka asfalta pamptreki ir izmantojami gandrīz visu cauru gadu (ja vien nav apsnidzis/apledojis).
- Atšķirībā no finiera skeitparka, kuram laika apstākļu iedarbības dēļ ir nepieciešamas regulārās apkopes un remontdarbi, pamptreks ir tik pat ilgtspējīgs, kā betona skeitparks. Tai pat laikā, pamptreka izmaksas ir teju divreiz zemākas, nekā betona skeitparkam;
- Pamptreks nav tieši saistīts ar triku izpildi, līdz ar to tas ir pieejams daudz plašākām masām – visām vecuma grupām, jebkuras fiziskās sagatavotības līmeņa braucējiem. Tai pat laikā, esam novērojuši, ka ļoti daudz pieredzējušie braucēji izmanto pamptreka elementus kā skeitparka figūras. Piemērām, skūteristi bieži izmanto virāžas kā izlecienus vai kā mini-rampas.
Atgādinām, ka Aizkraukles novada pašvaldība šī gada 29. janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Zemgales plānošanas reģionu par projekta Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014. – 2020. gadam “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā”/ (LLI-483, GEOTOUR) realizāciju. Projekta īstenošanas laiks ir divi gadi un tas noslēgsies 2022. gada 31. decembrī.
Kā arī, papildus veloparka izbūvei plānota arī audiogida izstrāde posmam gar Daugavas krastmalu virzienā no Aizkraukles novada kultūras nama uz jauno veloparku. Tāpat paredzēts uzstādīt interaktīvu informatīvo stendu tūrisma informācijas punktā, kas izvietots kultūras nama ēkā, un informatīvu stendu arī pie veloparka.
Projektu īsteno pieci partneri. Kopā ar Aizkraukles novada pašvaldību tajā iesaistījusies arī Vecumnieku novada dome, Žagares Reģionālā parka direkcija un Biržu Reģionālā parka direkcija. Projekta vadošais partneris ir Zemgales plānošanas reģions.
Projekta kopējais finansējums ir 649 972,15 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālā attīstība fonda finansējums – 552 476,31 eiro. Aizkraukles novada pašvaldībai projekta ietvaros piešķirtais finansējums ir 165 913.42 eiro, un no tiem 141 026.40 EUR segs minētais fonds. Projekta līdzfinansējums piešķirts Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros, Projekts “GEOTOUR”.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Aizkraukles novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informācija par Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2014.–2020. gadam http://www.latlit.eu
Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa http://europa.eu/
