Jaunjelgavas apvienības Lieldienu olu stāsts
Šajās Lieldienās trīs simboliskas olas pārtapušas par vizuālu stāstu par Jaunjelgavas apvienību ‒ tās vēsturi, dabu un kultūras mantojumu. Visas olas rotātas siltos brūnos toņos, iedvesmojoties no senās olu krāsošanas tradīcijas sīpolu mizās. Dabiskums, siltums un vienotība simboliski savieno visus Jaunjelgavas apvienības pagastus vienā kopīgā stāstā. Šīs Lieldienu olas nav tikai svētku dekors ‒ tās ir Jaunjelgavas identitātes atspoguļojums. Par saknēm. Par spēku. Par nākotni. Visas trīs olas apgleznoja brīvmākslinieks Renārs Caune.
Īsumā: lielā ola iemūžina Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vēsturisko domes ēku un majestātisko lauvas skulptūru Vecpilsētas parkā – spēka un piederības simbolu. Vidējā ola atklāj dabas un arhitektūras harmoniju – Staburaga klints leģendāro tēlu, Seces Evaņģēliski luterisko baznīcu un Sērenes manteļskursteni kā unikālu kultūrvēsturisku liecību. Gleznojumi uz mazākās olas ved dabas un izziņas pasaulē, attēlojot Aklo purvu Daudzeses pagastā un Stendera ābeci Sunākstē – zināšanu un latviskās identitātes simbolu.
Lielā ola ‒ Jaunjelgavas sirds ‒ par identitāti, līderību un kopienas spēku
Jaunjelgavas apvienības pārvaldes domes ēka ‒ eleganta jūgendstila celtne ar izteiksmīgām arhitektūras detaļām un vēsturisku raksturu. Tā ir pilsētas arhitektoniskā dominante un pārvaldības simbols ‒ vieta, kur satiekas pagātne un nākotne. Ēka izceļas ar jūgendstilam raksturīgo plastiku, dekoratīvajiem elementiem un harmoniskām proporcijām, kas tai piešķir īpašu pilsētvides eleganci.
Lauvas skulptūra Jaunjelgavas Vecpilsētas parkā ir viens no pilsētas atpazīstamākajiem simboliem. Lauva iemieso spēku, drosmi un kopienas pašapziņu, kļūstot par vietu, kas simboliski vieno pilsētas iedzīvotājus un bieži kalpo kā satikšanās punkts pilsētas notikumos.
Vidējā ola ‒ daba un mantojums ‒ par pamatīgumu, saknēm un cilvēka klātbūtni ainavā
Šī ola apvieno apvienības nozīmīgākās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.
Staburaga klints bija viens no iespaidīgākajiem Latvijas dabas pieminekļiem, gadsimtiem ilgi apvīta ar teikām par Staburaga meitu. Lai arī klints šobrīd atrodas zem ūdens, tā joprojām dzīvo tautas atmiņā kā Sēlijas un visas Latvijas dabas simbols.
Seces Evaņģēliski luteriskā baznīca ir nozīmīgs novada garīgās un kultūras dzīves centrs ar vēsturisku arhitektūru un īpašu lauku baznīcu šarmu. Tā gadu desmitiem bijusi vieta, kur kopiena pulcējas svētkos, klusuma brīžos un nozīmīgos dzīves notikumos.
Sērenes manteļskurstenis celts 18. gadsimtā kā Sērenes muižas virtuves daļa ‒ no dolomīta akmeņiem veidotais apvalkdūmenis ar sarkano ķieģeļu noslēgumu ir unikāla sava laika liecība. Tas ir viens no retajiem saglabātajiem šāda tipa skursteņiem Sēlijā, atgādinot par muižu saimniecisko dzīvi un senajām kulinārajām tradīcijām.
Mazā ola ‒ smalkās vērtības ‒ par zināšanām, klusumu un dziļumu tajā
Uz mazākās olas atspoguļotas īpašas un niansētas vietas.
Aklais purvs Daudzeses pagastā ir unikāla dabas teritorija ar neskartu ainavu un īpašu ekosistēmu, kur sastopamas retas augu un putnu sugas. Tā klusums un plašums rada noslēpumainu noskaņu, ļaujot izjust dabas pirmatnējo spēku.
Stendera ābece Sunākstē simbolizē apgaismības laikmeta ieguldījumu latviešu valodas un izglītības attīstībā. Sunākste, kas saistīta ar Gothardu Frīdrihu Stenderu, kļuvusi par vietu, kur tika likti pamati latviešu rakstītās kultūras ceļam.
Kokneses apvienība
Katram koknesietim ir savas mīļākās vietas un atmiņas, kuras attēlot vienā mākslas darbā nav iespējams. Koknesieši ir stipri un glabā savu vēsturi un tradīcijas gluži kā akmeņi Kokneses karoga mūrī. Īpašs pavasara notikums Koknesē ir Sama modināšanas svētki ‒ tajos var priecāties par novadnieku radošumu un enerģiju. Tāpēc, ejot apkārt Lieldienu olai, pretī draudzīgi raugās Daugavas dzelmju ūsaiņi. Pievienoties to modināšanai gaidīti visi ‒ trīs sami laipni aicina jūs ciemos!
Lielo olu apgleznoja Bebru pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” pirmsskolas skolotāja Iluta Atraste. Turpinot Vecbebru ‒ viedā ciema ‒ biškopības tradīcijas, divas olas izdaiļoja Bebru pamatskolas skolnieces Anna Babre, Madara Bergmane, Adriana Petrika un skolotāja Dzintra Sniedze, “Esam kā bites no zieda uz ziedu, no šūnas uz šūnu,” teikts anotācijā.
Pļaviņu apvienība
Zilā ola ‒ Daugavas motīvs, zaļā ola ‒ Pļaviņu pļavas motīvs ar pļaviņieša ornamentālista Ulda Beķera (1957.‒2020.) pilsētai veltītā logo “Rakstu vainags” fragmentiem. Rakstu vainagā attēloti visi četri gadalaiki simboliskā 12 mēnešu ritējumā. Šis svētku dekors tiek izmantots kā galvenais dekors Pļaviņu pilsētas svētku pasākumos, savukārt raksta fragmenti ‒ prezentācijas materiālu noformēšanai.
Pļaviņu olas apgleznoja Pļaviņu Kultūras centra māksliniece noformētāja Janīna Krompāne un Pļaviņu apvienības labiekārtošanas dienesta darbiniece Jana Orlova.
Neretas apvienība
Nereta ir neliela, vēsturiska apdzīvota vieta Sēlijā, kas pazīstama ar skaisto apkārtējo dabu, kultūras tradīcijām un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā. Neretas ģerbonī attēlotā zelta pūce simbolizē gudrību, izglītību un kultūru. Šī vieta cieši saistīta ar rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu, kurš dzimis šajā pusē un savos darbos atainojis Latvijas lauku dzīvi, cilvēkus un dabu.
Olas krāsoja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas, 7.‒ 9. klases skolnieces Kitija Zvilna, Madara Leite, Daniela Boldaševiča, Anna Beļūne, Katrīna Tīna Dābola un Neretas jaunatnes darbiniece Elizabete Beļūne.
Skrīveru pagasts
“Dzīvībai pret sauli traukt.
Cik zeme zaļa, tik saule mīļa!
Prieks mīlēt zaļo zemi, skatīt zaļās debesis un veidot saulainu dzīvi.
Katra dzīvē sauli debesīs un zaļo zemi zem kājām.
Laime ir tepat!” teikts anotācijā.
Skrīveru pagasta olas krāsoja māksliniece Baiba Vaivare, Skrīveru Kultūras centra vadītāja Baiba Dronka un Skrīveru Kultūras centra saimnieks Jānis Klints.
Flickr
