Janvāra beigās Aizkraukles novada dome apstiprināja jaunizveidotā Aizkraukles novada budžetu. Tā izstrāde bija laikietilpīgs un pamatīgs darbs arī tāpēc, ka kopējā lielā novada budžets tapa pirmo reizi. Nu apmēram 40 miljonu eiro ieņēmumu un izlietojuma plāns ir tapis, un budžetā pietiekami līdzekļu atvēlēts gan izglītībai un sociālajām vajadzībām, gan investīciju projektiem, tāpat šajā gadā katrā apvienībā plānoti arī vairāki vērienīgi darbi.
Jaunā Aizkraukles novada, kas apvieno bijušo Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Neretas un Skrīveru novadu, kopējā platība ir 2273 km2, tajā ietilpst četras pilsētas – Aizkraukle, Pļaviņas, Koknese un Jaunjelgava – un 18 pagastu.
Apvienotais Aizkraukles novads izvietots īpašā vietā, kur satiekas trīs Latvijas kultūrvēsturiskie apgabali – Vidzeme, Zemgale un Sēlija.
Iedzīvotāju skaits samazinās
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem visā Aizkraukles novadā 2021. gada 1. janvāri bija 29 367 iedzīvotāju. Līdzīgi kā lielākajā daļā novadu, iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās – pērn visstraujāk iedzīvotāju skaits sarucis Jaunjelgavas novadā, kur, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija par 137 iedzīvotājiem mazāk, savukārt par četriem iedzīvotājiem vairāk ir Skrīveru novadā.
Saskaņā ar iedzīvotāju skaita prognozi apvienotajā Aizkraukles novadā 2030. gadā iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 16,3 procentiem. Pašvaldībā ir tendence palielināties iedzīvotāju vecumā virs darbspējas vecuma īpatsvaram, savukārt bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem saglabājas nemainīgs.
Vislielākais iedzīvotāju blīvums ir Aizkraukles novadā (85 iedzīvotāji uz km2), bet vismazāk apdzīvoti ir teritorijas ziņā lielākie novadi – Neretas novads (5 iedzīvotāji uz km2) un Jaunjelgavas novads (8 iedzīvotāji uz km2).
Vieno Daugava
Vairāk nekā pusi jaunā novada teritorijas aizņem meža zeme (57 % jeb 130 402 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido apmēram trešdaļu novada zemes resursu (29 % jeb 65 153 ha).
Ūdeņi ir nozīmīgs Aizkraukles novada resurss, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, tūrismam un rekreācijai, zivsaimniecībai un citām vajadzībām. Vislielākā un nozīmīgākā novada upe ir Daugava, kura kā artērija plūst pa līdzšinējiem Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas, Skrīveru un Pļaviņu novadiem, izņemot Neretu.
Vairāk nekā 2 tūkstoši uzņēmumu
Jaunajā Aizkraukles novadā (SIA “Lursoft IT” dati) 2021. gada kopumā bija reģistrēti 2158 aktīvi uzņēmumi, visvairāk Aizkrauklē – 482, vismazāk Neretas novadā – 238. Taču visur vērojama tendence, ka kopš 2015. gada ik gadu likvidēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā reģistrēto, un pērn samazinājies arī jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Aizkraukles novadā.
Aizkraukles novadā populārākas nozares: lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonta joma, apstrādes rūpniecība; profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu joma.
Lielākie uzņēmumi, kas darbojas Aizkraukles novadā: akciju sabiedrība “Virši-A”, kas nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību (apgrozījums 187 miljoni eiro), SIA “Latgran” Jaunjelgavā, kas nodarbojas ar industriālo kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju (apgrozījums 79,3 miljoni eiro) un SIA “JELD-WEN Latvija”, kas nodarbojas ar dažādu veidu durvju ražošanu (63,4 miljoni eiro).
Jaunas nodaļas
Pašvaldībā, īstenojot administratīvo reformu, turpinās strukturālas reformas. No 2022. gada 1. janvāra darbu sāka jaunizveidotā Aizkraukles novada pašvaldības administrācija, Sociālais dienests, pašvaldības policija, bāriņtiesa, Izglītības un Kultūras pārvaldes.
Likumā noteikto autonomo funkciju realizēšanai Aizkraukles novada dome ir izveidojusi 65 pašvaldības iestādes, tajā skaitā 33 izglītības un 13 kultūras iestādes, kā arī divas aģentūras. No šī gada 1. janvāra Aizkraukles novada pašvaldībā darbojas trīs atsevišķi nodokļu maksātāji: Aizkraukles novada pašvaldība, aģentūra “Kokneses sporta centrs” un aģentūra “Sociālās aprūpes centrs “Ziedugravas””.
Lielākie ieņēmumi – nodokļi
Aizkraukles novada pašvaldības 2022. gada budžeta ieņēmumi plānoti 39 288 471 eiro. Budžeta plānā iekļauti Aizkraukles novada pašvaldības, aģentūras “Kokneses sporta centrs” un aģentūras “Ziedugravas” ieņēmumi.
Aizkraukles novada pašvaldības pamatbudžeta kontu atlikums uz 2022. gada 1. janvāri ir 7 194 206 eiro, no tiem 1 718 666 eiro paredzēti iezīmētiem mērķiem – projektiem un valsts finansētām aktivitātēm.
Nozīmīgāko daļu budžeta ieņēmumu – 46 procentus – veido nodokļu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi no uzņēmējdarbības, nodevām, sodiem un sankcijām. Pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2022. gadā plānoti 18 149 708 eiro, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze – 1 530 378 eiro, dabas resursu nodokļa ieņēmumi plānoti 44 611 eiro apmērā.
Savukārt 36 procentus ieņēmumu veido valsts budžeta transferti – mērķdotācijas, kas tiek saņemtas no atsevišķām ministrijām un pašvaldībām un paredzētas galvenokārt pedagogu darba samaksai, kā arī ES fondu finansēto projektu īstenošanai un pašvaldību maksājumiem par izglītības pakalpojumiem. Valsts mērķdotācija autoceļu uzturēšanai plānota 999 692 eiro, bet valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, arī profesionālās ievirzes pedagogu atalgojumam un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī uzturēšanas izdevumiem, plānota 5 988 200 eiro apmērā. Valsts dotācijas plānotas arī mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei – 61 158 eiro, valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra darbības nodrošināšanai – 23 200 eiro, asistentu pakalpojumu nodrošināšanai – 79 737 eiro, 1. klases ēdināšanas izdevumiem – 132 777 eiro.
Visvairāk tērēs izglītībai
Budžeta izdevumi plānoti 44 523 760 eiro, neiekļaujot Valsts kases aizņēmumu pamatsummas atmaksas.
Lielākie pašvaldības izdevumi 2022. gadā plānoti atlīdzību izmaksai (darba algām) – 54,4% no kopējiem izdevumiem. No tā vairāk nekā puse tiek maksāta izglītības jomā – 12 989 207 eiro. Atlīdzības izdevumos iekļauta arī darbinieku veselības apdrošināšana.
Visvairāk naudas paredzēts tērēt izglītības jomai – 18 019 603 eiro. Aizkraukles novadā ir daudzas izglītības iestādes, kuru darbības nodrošināšanai paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. Pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanai un tehnisko darbinieku atlīdzībai paredzēti 2 143 919 eiro, vispārējās izglītības iestāžu uzturēšana, tajā skaitā tehnisko darbinieku atlīdzībai – 3 529 015 eiro, profesionālās ievirzes programmu nodrošinājums (ieskaitot tehnisko darbinieku atalgojumu) – 1 131 477 eiro.
Aizkraukles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izdevumiem paredzēti 126 271 eiro, bet izglītības atbalsta pasākumiem - 1 839 252 eiro, tajā skaitā ēdināšanai – 1 491 803 eiro, skolēnu pārvadājumiem – 226 972 eiro, šajā summā iekļauts arī ārpakalpojumu, biļešu kompensācijas un transporta līdzekļu uzturēšanas izdevumi, arī autovadītāju atalgojums, savukārt dienesta viesnīcu uzturēšanai paredzēti 115 147 eiro un asistentu pakalpojumiem izglītības iestādēs – 5 330 eiro.
Izglītības jomā plānota arī vairāku projektu īstenošana, arī tam budžetā atvēlēti līdzekļi. Tāpat nauda paredzēta bērnu un jauniešu interešu izglītības nodrošinājumam (160 633 eiro), kas ietver Aizkraukles Interešu izglītības centra un Pļaviņu sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centra “Pepija” izdevumus. Savukārt Aizkraukles sporta centra Lāčplēša ielā 21B darbības nodrošināšanai ieplānoti 381 141 eiro.
Līdzekļi kultūrai, kārtībai un ceļiem
Izdevumus atpūtas, kultūra, sporta un reliģijas jomā (kopā 4 208 782 eiro) veido līdzekļi Kultūras pārvaldes darba nodrošināšanai – 78 729 eiro, kultūras centru, tautas namu un saieta namu darbībai paredzēti 1 547 677 eiro, kultūras pasākumu organizēšanai – 478 496 eiro, bibliotēkām – 914 678 eiro, sporta iestāžu darbības nodrošinājums – 703 664 eiro, sporta pasākumu organizēšanai un sporta organizatoru atlīdzībai – 291 451 eiro, muzeju darbības nodrošināšanai pašvaldībā kopā plānots tērēt 194 087 eiro.
