22. jūlijā, Marijas vārda dienā, Mazzalves pagasta Ērberģē jau 14. reizi notika Marijas tilta svētki. Šoreiz tie bija īpaši, jo tilts pār Dienvidsusēju svinīgi tika atklāts pēc tā pārbūves. Pēc tilta atklāšanas jau 13. reizi tika svinēti Ērberģes muižas svētki.
Mazzalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja Zeltīte Odiņa informē, ka Marijas tilta pārbūves darbi tika sākti 2022. gadā, būve pieņemta ekspluatācijā 2022. gada decembrī un atliktie darbi paveikti 2023. gada jūnijā. Būvdarbus veica SIA “Ceļinieks 2010” no Smiltenes novada. Tilta pārbūve bija nepieciešama, lai uzlabotu tā tehnisko stāvokli, izbūvētu drošības saliņu jeb skatu laukumiņu gājējiem.
Pārbūves laikā veikts balstu remonts, atjaunots laukakmeņu mūrējums un ledgriezis, izbūvēta skatu platforma, nostiprinātas nogāzes, atjaunotas krasta stiprinājumu sienas, pārbūvētas un no jauna izbūvētas betona atbalstsienas un margas, izveidota ūdens novadsistēma, uzstādītas laternas, LED lentes, prožektori, ceļa zīmes, dekoratīvs tilta nosaukums, piebrauktuvē uzliets asfalts. Tilts tiks izgaismots Valsts svētkos, gadskārtu svētkos, pasākumu un koncertu vakaros atkarībā no pasākumu ilguma un saules rietēšanas laika.
2022. gada tilta svētkos pasākuma dalībnieki rakstīja veltījumus, novēlējumus tiltam un nākamajām paaudzēm. Remontdarbu laikā kapsula ar vēstījumu tika iebetonēta jaunizveidotā skatu laukuma grīdas daļā.
Darbu veikšanai Valsts kasē aizņēmums nav ņemts. Tilta būvdarbu izmaksas ir 219 516,75 eiro bez PVN, tajā skaitā 70% ir finansējums no autoceļu fonda, 30% – pašvaldības līdzekļi.
Atklāšanas pasākumā Ērberģes muižas ragana (tās lomā iejutās Zeltīte Odiņa) aicināja visus sanākt tilta vidū, lai apsveicinātos ar baronu Hānu (Elmārs Vectirāns), baronesi Marī (Silvija Lisovska) un Zilo dāmu (Žanna Miezīte). Baronam tika uzticēts svinīgi pārgriezt lenti un oficiāli atklāt tiltu.
Tilta garums ir 32 metri, bet šoreiz tas tika izmērīts neparasti – dalībniekiem nostājoties plecu pie pleca, tilts bija 74 cilvēku garumā un 8 vīru platumā.
“Uzsākot remontdarbus, kopā ar tilta margām tika demontētas mīlestības atslēgas. Tā kā barona Hāna uzvārds tulkojumā no vācu valodas (Hahn) nozīmē gailis, pēc ilgām pārdomām radās ideja par gaili, lai, ievērojot kāzu tradīcijas, jaunās ģimenes varētu tam pieslēgt savas mīlestības atslēgas. Gailis tika darināts no daudziem seniem pakaviem, kas tika apstrādāti. Noņemtās atslēgas, kuras īpašnieki nebija paņēmuši, tika ieslēgtas šajā īpašajā gailī, kuru barons Hāns uzdāvināja Marijai vārda dienā un visiem svinību viesiem,” stāsta Zeltīte Odiņa.
Neliels ieskats vēsturē:
- pirmais tilts uzcelts ap 1860. gadu un bija dāvana baronesei;
- pēc kara postījumiem tilts atjaunots, 1953.gadā uzcelts koka tilts, kas nokalpoja līdz 1994. gadam;
- 1995. gadā uzcelts betona tilts;
- 2022. gadā Marijas tilts piedzīvoja atjaunošanu un uzlabošanu.
Pēc tilta atklāšanas visi devās uz Ērberģes parku un muižu, lai 13. reizi svinētu Ērberģes muižas svētkus. Patīkamu pārsteigumu parkā bija sagādājuši DDPD jeb darbīgie dullie parka draugi – Zeltīte Odiņa, Anita Vectirāne, Zilgma Raupa un Astra Saveļjeva ar palīgiem, Ērberģes muižas parkā izvietojot vairāk nekā 12 jaunu vides objektu, par kuru nozīmi var izlasīt pie ieejas parkā. “Kad bija Lielā talka, sarīkojām arī ideju talku par to, kā varētu papildināt Ērberģes muižas parku, padarot to interesantāku tūristiem,” stāsta Zeltīte Odiņa. Piemēram, no pannām izveidots spīzmanīšu katls – kādreizējās Ērberģes muižas pavāra palīdzes sauca par spīzmanītēm. No zirgu pakaviem tapuši barona vētras zvani, kas skan tikai lielā vētrā. Gleznu galerijā izvietoti gleznu rāmji un tajos redzamā ainava mainās atkarībā no laika apstākļiem, gadalaika un cilvēku plūsmas. Apskatāmi naudas podiņi, no kuriem pazudusi visa nauda, pūce, Zilās dāmas krelles, muižas seno zintnieču Zāļu namiņš ar zāļu saišķīšiem un pamācībām to lietošanai, Dāmu cepuru koks, dažādas dzīvnieku figūras, Raganas lifts ar slotām, ar ķēdēm aizslēgta kāda slepena pazemes eja, malduguņu koks, kurā īpašos svētkos mirgo uguntiņas. Parks tūristiem kļuvis daudz pievilcīgāks un interesantāks. DDPD gaida arī jaunas idejas.
Svētku dalībnieki piedalījās dažādās atrakcijās – muižas Raganas vadītajā dzirnavnieka palīga meklēšanā, savdabīgā laimes izlozē, puķu rotu veidošanas meistarklasē, dažādu gardumu un smukumlietu andelē, darbojās klaču galds ar pužļu likšanu, tika makšķerēts Minkas našķis, muižas kamīnzālē bija apskatāma saimnieču širču (priekšautu) izstāde, kurā ērberģietes bija izlikušas gan mūsdienīgus, gan simtgadīgus savu vecmammu priekšautus. Aizraujošas bija sacensības ozolkoka mucu cilāšanā, kurās Spēka mitriķa titulu ieguva Jānis Beņķītis, lielo mucu viņš pacēla 43 reizes, savukārt Spēka sievas titulu saņēma Agnese Dubinska, kura ozola mucu pacēla 27 reizes.
Barons un baronese Marī uzņēma muižas saimē astoņus jaundzimušos ērberģiešus, kuri nākuši pasaulē kopš iepriekšējiem muižas svētkiem, un sumināja viņu vecākus.
Ērberģes muižas svētku koncertā priecēja Tabores muižas balles deju kopa, Vecsalienas muižas seno deju kopa, Aizkraukles pils sieviešu vokālais ansamblis “Spīdala” un vīru vokālais ansamblis “Es atnākšu”. Svētku zaļumballē spēlēja pūtēju orķestris no Daugavpils.
