Flickr
Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu, Aizkrauklē 4. maijā ar dažādiem pasākumiem norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena – Brīvības svētki.
Tradīcija turpinās
Svētkus Aizkrauklē organizēja Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Aizkraukles novada pašvaldību. Šādu svētku rīkošanas tradīcija kādā no Latvijas novadiem aizsākās 2012. gadā. Pasākumu mērķis ir sniegt iedzīvotājiem iespēju iepazīt Nacionālos bruņotos spēkus un to NATO sabiedrotos, kā arī citus dienestus – Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Nodokļu un muitas policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Jaunsardzi, īpaši tiem, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18. novembrī Rīgā.
Notiek ekumeniskais dievkalpojums
Brīvības svētki iesākās ar ekumenisko dievkalpojumu Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā. Tajā piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, Latvijas pareizticīgo baznīcas bīskaps Jānis Sičevskis, Latvijas baptistu draudžu savienības Pļaviņu draudzes mācītājs Rūdolfs Kroičs, Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu draudzes priesteris Andrejs Kazakevičs, Zemessardzes vecākais kapelāns majors Raimonds Krasinskis, ērģelniece Alise Sīmane, dziedāja Zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā. Dievkalpojumu organizēja Zemessardzes kapelāni sadarbībā ar Aizkraukles katoļu draudzi.
Aicina domāt par garīgo dzīvi
Einārs Alpe, uzrunājot klātesošos, aicināja padomāt, kur mēs katrs esam savā garīgajā dzīvē, ticībā un attiecībās ar Dievu. Pirms 36 gadiem daudzi vēl bija spēka gados vai arī vēl nebija piedzimuši. Viņš sacīja, ka šodien cilvēki vairāk vēršas pēc padoma pie mākslīgā intelekta nekā pie Dieva, visu lietu radītāja. Jau 37. pavasari Latvijā varam dzīvot brīvībā, virs mūsu galvām nelido lodes kā Ukrainā. “Šis ir žēlastības laiks. Neļausim nevienam to izpostīt!” aicināja bīskaps.
Dievkalpojuma laikā skanēja Bībeles lasījumi, tostarp arī fragments no Pāvila vēstules efeziešiem, kurā ir aicinājums bruņoties ar visiem Dieva ieročiem un tapt stipriem Dieva spēkā.
Pēc dievkalpojuma Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un aizsardzības ministru Andri Sprūdu nolika ziedus pie stēlas “Lāčplēša cīņa”.
Vienkopus ap 500 karavīru
Svētku centrālais notikums bija militārā parāde, kuru vēroja ļoti daudz iedzīvotāju. Latvijas un ASV bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Nodokļu un muitas policijas, Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Jaunsardzes vienību un tehnikas parāde sākās pie Aizkraukles Kultūras centra un turpinājās pa Gaismas ielu. Pavisam tajā piedalījās ap 500 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju glābēju un citu dalībnieku. Parādi komandēja Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, bet to pieņēma bruņoto spēku virspavēlnieks, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, prezidenta adjutants majors Intars Foršū un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Debesīs simbolisks karogs
Par parādes muzikālo noformējumu gādāja bruņoto spēku orķestris. Paraugdemonstrējumus gaisa telpā atklāja virs Baltijas valstīm dežurējošo patruļlidmašīnu pārlidojums virs Daugavas, kā arī Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu pārlidojums virs parādes norises vietas. Debesīs virs Aizkraukles iezīmējās sarkanbaltsarkanas svītras, simbolizējot Latvijas karogu.
Latvijas spēks, apņēmība un drosme
Uzrunājot parādes dalībniekus un skatītājus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka Aizkrauklē ir sapulcējies Latvijas spēks, apņēmība un drosme. Lai gan pirms 36 gadiem Latvijas iedzīvotāji bija apņēmības pilni, atgūtā brīvība bija trausla. “Šodien ir citādi. Mums ir sava armija, profesionāļi un brīvprātīgie, savi zemessargi un jaunsargi. Mums ir sabiedrotie, ar kuriem plecu pie pleca veidojam stiprāku aizsardzību Latvijā, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, Eiropā un NATO kopumā, sacīja prezidents un uzsvēra, ka brīvība un drošība ir visas Latvijas darba auglis, jo ikviena cilvēka darbs, prasmes un zināšanas palīdz uzturēt un stiprināt Latvijas drošību.
Jābūt gataviem dzīves pavērsieniem
“Drošība mīt ikkatrā pārliecinātā cilvēkā. Ikkatrā, kas tic, ka Latvija ir un būs brīva. Es tam ticu. Un zinu, ka jūs arī ‒ pretējā gadījumā mēs šodien šeit nemaz nepulcētos. Bet pārliecinātība par saviem spēkiem neatceļ vajadzību arvien kaut ko uzlabot un pilnveidot,” norādīja prezidents. “Mūsu spēks ir mūsu gatavība. Drošības stiprināšana nav tikai nākotnes jautājums, jo mums ir jābūt gataviem visiem dzīves pavērsieniem. Arī sliktākajiem. Mūsu vēsturiskā pieredze mums liek paļauties uz sevi un saviem draugiem, un sabiedrotajiem. Šis ir brīdis, kad jāatmet sīkās ķildas un nebūtiskais. Jo mūsu pretinieks testē mūs ik dienas. Viņš priecājas par mūsu nesaskaņām un par ķildām.”
Attīstīt aizsardzības industriju
Valsts prezidents uzsvēra, ka mēs nedrīkstam būt iekšēji vāji, jo Krievijas karadarbība Ukrainā turpinās jau piekto gadu, un hibrīdās aktivitātes notiek jau tagad ar centieniem radīt nedrošības un nestabilitātes sajūtu. “Mūsu robežsargi ik dienas pie
mūsu robežas ar Baltkrieviju atvaira mēģinājumus nelegāli šķērsot mūsu valsts austrumu robežu un centienus bojāt tās infrastruktūru,” sacīja Edgars Rinkēvičs. “Krievijas karadarbības Ukrainā tiešas sekas ir arī dronu incidenti Latvijā, arī mūsu kaimiņvalstīs. Mērķtiecīgi ieguldīt aizsardzības un iekšējās drošības spējās, attīstīt aizsardzības industriju, stiprināt sadarbību ar sabiedrotajiem ir mūsu tūlītējie un svarīgākie uzdevumi. Jo stiprāki būsim jau šodien, jo skaidrāks atturēšanas signāls tas būs mūsu naidniekam. Lai cik tas ir grūti, tomēr savas valsts aizsardzībā ir jāiegulda. Jāiegulda daudz. Jo bez savas valsts mums nebūs mūsu valoda un tauta.”
Edgars Rinkēvičs akcentēja, ka izcīnīt brīvību ir grūti, bet vēl grūtāk ir to atgūt, un aicināja sargāt mūsu valsts brīvību ik dienu ‒ savos darbos, domās un pārliecībā. Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds savā uzrunā uzsvēra, ka šodien ir svarīga apņēmība savu brīvību nosargāt.
Nodod svētku stafeti
Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Leons Līdums svinīgā ceremonijā Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Jānim Trupovniekam nodeva valsts karogu, jo nākamgad bruņoto spēku parāde notiks Balvos. “Daļa no Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” ietvertajiem notikumiem simbolizē mūsu tautas cīņu par brīvību, kas norisinājās šeit, Daugavas krastā,” sacīja Leons Līdums. “Šodien svinam mūsu tautas brīvību, ko mūsu tauta atguva ar drosmi, ticību un nelokāmu gribu.” Viņš uzsvēra, ka Sēlijas poligons nav tikai vieta kartē, bet tā ir arī mūsu izvēle būt stipriem un gataviem aizstāvēt savu valsti, tas ir ieguldījums Latvijas drošībā, mūsu tautas nākotnē, jo dzīvojam laikā, kad drošība Eiropā vairs nav pašsaprotama. “Latvijas drošība sākas ar mūsu pašu gribu to aizstāvēt. Tāpēc īpaši svarīga ir mūsu karavīru profesionalitāte, zemessargu apņēmība un sabiedroto klātbūtne. Lai mūsu valsts ir stipra, droša un vienota!” novēlēja Leons Līdums.
Izstāde un paraugdemonstrējumi
Laukumā pie Aizkraukles Kultūras centra, Stadiona ielā un stadionā bija iespējams vērot tehnikas, tostarp gaisa kuģu un tanka “Leopard”, ieroču un ekipējuma izstādi. Daugavā savas mobilitātes spējas demonstrēja jaunā amfībija M3Rig, kā arī NBS Speciālo uzdevumu vienība. Krastmalā pie Aizkraukles Kultūras centra un arī Stadiona ielā bija vērojami vienību paraugdemonstrējumi, savas prasmes rādīja arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas suņi un zirgi.
Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar dienesta iespējām bruņotajos spēkos un studiju iespējām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pirmo reizi sevi prezentēja arī jaunās militārās ievirzes ģenerāļa Pētera Radziņa vidusskolas pārstāvji, bet jaunsargu instruktori un jaunieši informēja, kā kļūt par jaunsargiem.
Draudzības spēlē uzvar mājinieki
Aizkraukles stadionā norisinājās futbola draudzības spēle, kurā Aizkraukles novada pašvaldības komanda sacentās ar NATO karavīru komandu, nodrošinot aizraujošus mirkļus arī skatītājiem. Draudzības spēlē ar rezultātu 8:6 uzvarēja mājinieku komanda, kurā spēlēja Patrīcija Eiduka, Iveta Brovacka, Arvis Upīts, Dāvis Kalniņš, Kaspars Židovs, Aleks Ščerbinskis, Guntis Rūze, Renārs Zīmelis, Maksims Podziava, Haralds Pozņiaks, Niklāvs Vingris, Edijs Eiduks. Komandas spēlējošais treneris bija Leons Līdums.
Koncerts, veltīts brīvībai
Aizkraukles Kultūras centrā NBS Zemessardzes un ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā orķestru koncertā apmēram divu stundu garumā skanēja dažādi latviešu un amerikāņu skaņdarbi pūšaminstrumentu ansambļiem. Koncerts sākās ar Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, un turpinājumā skatītāji dzirdēja gan tautas mūzikā balstītas kompozīcijas, gan darbus, kuros caurstrāvota brīvības ideja. Programmā bija iekļautas amerikāņu komponistu Džona Viljamsa, Džordža Geršvina un Kleira Evinga Grundmena kompozīcijas, latviešu komponistu Lolitas Ritmanes, Ingas Meijeres, Arņa Medņa un citu autoru darbi. Īpašos aranžējumos tika atskaņotas latviešu tautasdziesmas, ko veidojuši gan latviešu, gan amerikāņu autori. Vispirms muzicēja kamerveida ansambļi, bet noslēgumā uz skatuves sapulcējās viss lielais pūtēju orķestra sastāvs. Mākslinieku izpildījums skatītāju pilnajā zālē tika sumināts ar skaļiem aplausiem un ovācijām.
