Aizkraukles novada dome apstiprināja Bebru, Daudzeses, Iršu un Mazzalves pagasta ģerboņu skices. Vēl tiks veiktas nepieciešamās darbības ģerboņu reģistrācijai Ģerboņu likumā noteiktajā kārtībā.
Aizkraukles novada pašvaldība saņēma Aizkraukles novada iedzīvotāju priekšlikumus par vairāku ģerboņu izveidi, līdz ar to, turpinot novada pagastu heraldizāciju, starp novada pašvaldību un SIA “SIMS” 2025. gada 17. oktobrī tika noslēgts līgums par Aizkraukles novada pagastu ģerboņu izveidošanu, apstiprināšanu un reģistrēšanu, tostarp Bebru, Daudzeses, Iršu un Mazzalves pagastiem. To izstrādes procesā tika iesaistītas arī novada iedzīvotāju padomes. Visu šo pagastu ģerboņi ir saskaņoti Heraldikas komisijā. Atbilstoši Ģerboņu likumam ģerboņi ir arī jāapstiprina un jāreģistrē, iesniedzot lūgumu Latvijas Republikas Kultūras ministrijā.
Bebru pagasts
Ģerboņa veidošanā izmantota kompozīcija no Meijendorfu dzimtas ģerboņa. Vecbebru muižas klasicisma stila dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta pirmajā pusē Frīdriha fon Meijendorfa laikā. No Meijendorfu ģerboņa aizgūts izliektais krusts un mazais vairodziņš ģerboņa vidū, noņemtas daudzās figūras un uz izliektā zelta krusta novietots zelta sirds vairodziņš ar bišu šūnu tīklojumu, kas simbolizē biškopības skolu. Zaļā krāsa simbolizē ciešo pagasta iedzīvotāju saikni ar dabu un apkārtnes mežus, kas aizņem lielu daļu pagasta teritorijas. Pagasta reljefu veido vairāki nelieli pauguri – Brencēnu kalns, Cūkkalns, Mitrukalns un Plepu kalns.
Daudzeses pagasts
Zaļā laukā attēlota zelta gailene, vairoga augšējā daļā vairogs dalīts ar skuju griezumu – tas sasaucas ar pagasta logo, kur līdzās dzelzceļa sliedēm redzami koki un mežs. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas heraldikā parādīsies sēne. Parastā gailene sastopama gan jauktos, gan arī lapu koku mežos no jūnija līdz oktobrim. Gailene ir radījusi iedvesmu māksliniekiem, filozofiem un dzejniekiem gadsimtiem ilgi – senās Ķīnas dzejoļu antoloģijās tā minēta kā dzīvības un veiksmes simbols. Savukārt daudzās Āzijas valstīs gadumijā gailenes tiek ēstas, lai piesaistītu laimi un panākumus nākamajā gadā. Gailenes ir ārstniecisko sēņu piramīdas augšgalā.
Iršu pagasts
Uz sarkani pelēka vairoga redzami grezni staltbrieža ragi, kas simbolizē pagasta nosaukuma etimoloģiju. Pagasta nosaukums cēlies no vācu vārda “Hirsch” (briedis, Iršu muiža ‒ Hirschenhof). Iršos no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Sarkanā un sudraba krāsa norāda uz pagasta piederību Vidzemei (atsauce uz Vidzemes vēsturiskās zemes ģerboņa krāsām). Vairoga centrā attēlots pieclapu zieds, kas ar ragiem veido vienotu figurālo kompozīciju. Ragi arī simbolizē pagasta bagāto pagātni, bet zieds – pagastu mūsdienās, kas ir plaukstošs un ziedošs.
Mazzalves pagasts
Sarkanā laukā pretēji vērsts sudraba gailis ar zelta knābi, seksti un nagiem. Lauka augšējā stūrī attēlota oriģināla un heraldikā neredzēta ārstnieciskā smaržīgā rūta – Lietuvas nacionālais zieds, simboliski attēlojot pagasta dienvidu kaimiņus un uzsverot robežas tuvumu. Mazzalves pagasta Ērberģes muižas galvenais simbols ir gailis, kas redzams Hānu dzimtas ģerbonī. Lai ģerbonis būtu oriģināls un atšķirtos no Hānu dzimtas ģerboņa, kā arī tiem Latvijas pašvaldību ģerboņiem, kuros parādās gailis, Mazzalves sudraba gailis ir pavērsts uz labo pusi – līdzīgi kā sudraba briedis Sēlijas ģerbonī, uzsverot pagasta piederību Sēlijai.