25. martā vairākās vietās Aizkraukles novadā, tostarp Aizkraukles, Skrīveru, Neretas pagastā un  Koknesē, ar atmiņu stāstiem, muzikāliem priekšnesumiem un dzejas lasījumiem tika pieminēti 1949. gada komunistiskā genocīda upuri. Izsūtītajiem godu izrādīja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, kurš kopā ar domes priekšsēdētāju nolika ziedus Daudzevā pie piemiņas akmens stacijas laukumā. 

Šajā dienā pirms 77 gadiem uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tolaik  piedzīvotais joprojām ir sāpīgas atmiņas ne tikai tiem, kuri paši tika izsūtīti, bet arī viņu ģimenēm un visai Latvijas tautai. Lai paturētu prātā šos vēsturiskos notikumus un pieminētu izsūtītos, ik gadu piemiņas vietās notiek atceres pasākumi. 

Aizkraukles pagastā svinīgs atceres pasākums norisinājās pie piemiņas akmens “Tiem, kas nepārnāca”. Tajā piedalījās Aizkraukles novada pašvaldības, Kultūras pārvaldes, Latvijas Politiski represēto apvienības Aizkraukles nodaļas un Zemessardzes 55. kājnieku bataljona pārstāvji. Novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedos” vadītāja Dzintra Cepure un Aizkraukles novada Interešu izglītības centra vadītāja Zane Romanova.  

Piemiņas pasākumā ar atmiņu stāstu dalījās Latvijas Politiski represēto apvienības Aizkraukles nodaļas priekšsēdētājs Jānis Krievs. Melanholiskas melodijas spēlēja Aizkraukles Mūzikas skolas flautistes, savukārt nelielus dzejas un atmiņu stāstus lasīja Aizkraukles novada vidusskolas skolēni.  

Piemiņas pasākuma noslēgumā sanākušie tika aicināti Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas “Padomju gadi” telpās, kur bija izvietota izstāde “Pēc mums vēl ilgi zeme skums”. Tā veltīta 99 komunistiskā terora upuriem, kurus 1941. gadā no 27. līdz 29. jūnijam nošāva Rīgas Centrālcietumā. 

Skrīveros pie represēto piemiņas akmens notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, kurā Rasma Podniece stāstīja par piedzīvoto izsūtīšanu laikā. Nelielā lokā represētie iedzīvotāji pieminēja vēsturisko notikumu, nolika ziedus pie piemiņas akmens un iededza svecītes, tās novietojot uz blakus esošās sienas. 

Īpašs piemiņas pasākums norisinājās Neretā, kur tika atklāta novadnieces Lidijas Ozoliņas grāmata “Vēstules uz mājām”, kas tapusi pēc Brūveru dzimtas saglabātajām vēstulēm. Pirms grāmatas atklāšanas pie skulptūras “Sāga” pulcējās vietējie iedzīvotāji, skolēni un viesi – domes priekšsēdētājs Leons Līdums, bijušais Neretas novada domes priekšsēdētājs un biedrības “Sēlijas asociācija” biedrs Arvīds Kviesis, Zemgales 55. bataljona zemessargi un dziesminieks Arnis Čakstiņš. 

Koknesē piemiņas pasākumu ieskandināja folkloras kopa “Urgas”, ko papildināja Kokneses Kultūras centra vadītājas Ingunas Strazdiņas uzruna. Piemiņas mirklī runu teica arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris un domes deputāts Guntis Libeks. Klātesošie  ar klusuma brīdi godināja komunistiskā genocīda upurus,  piemiņas vietā sagūla ziedi un tika aizdegtas sveces.  

Piemin komunistiskā genocīda upurus

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Sabiedrība