Flickr
20. septembrī Jaunjelgavā norisinājās Baltu vienības dienas svētki. Tajos piedalījās Latvijas un Lietuvas parlamentu pārstāvji, kultūras ministri un pašvaldību vadītāji, daudzi Aizkraukles novada iedzīvotāji un viesi no citiem novadiem.
Kalendāros jau 25. gadu
Baltu vienības diena ir apliecinājums latviešu un lietuviešu tuvajai radniecībai un ciešajām saitēm kopš viduslaikiem un nozīmīgā vēstures notikuma – 1236. gada 22. septembra Saules kaujas, kurā žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks smagā cīņā uzvarēja Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus, ietekmējot turpmāko krusta karu procesu.
Šogad aprit 25 gadi, kopš Baltu vienības diena ir iekļauta abu valstu oficiālajos kalendāros kā piemiņas diena. Oficiālo svētku pasākumu, kuru rīko Latvijas un Lietuvas parlamenti sadarbībā ar pašvaldībām, ik gadu pamīšus organizē vienā vai otrā valstī. Pagājušajā gadā Aizkraukles novads svētku stafeti pārņēma no Pakrojas Lietuvā.
Aizlūgums Jaunjelgavas baznīcā
Svētku rīts iesākās Jaunjelgavas Romas katoļu baznīcā ar ekumenisku aizlūgumu par baltu tautām un garīgās mūzikas koncertu. Aizlūgumā piedalījās Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks Edgars Godiņš, Jaunjelgavas katoļu baznīcas priesteris Heinrihs Cinkmanis un katoļu priesteris Algimantas Gudaitis, kurš aizlūgumu tulkoja lietuviešu valodā.
Baznīcā izskanēja Latvijas un Lietuvas himna un garīgās mūzikas skaņdarbi, kurus izpildīja Viļņas Mākslas akadēmijas koris un jauktais koris “Aizkraukle” virsdiriģenta Eduarda Grāvīša vadībā.
Iededz vienotības uguni
Svētki turpinājās Vecpilsētas laukumā, kur Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un Akmenes rajona pašvaldības vadītājs Vitālijs Mitrofanovs iededza baltu vienotības uguni. Sirmā senatnē iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Kalnā iededzināta uguns ir baltu garīgās vienotības apliecinājums un stiprinājums, tā ir zīme, ka esam un būsim.
Mūsu tautu spēks un unikālā vērtība ir vienotībā. To simboliski apliecināja Latvijas un Lietuvas diplomātu kori ‒ skanēja abu valstu himnas diriģentu Didža Sostes (Latvija) un Algimanta Kriuna (Lietuva) vadībā.
Atklājot Baltu vienības dienas svinīgo pasākumu, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa kopā ar Lietuvas Seima spīkeru Jozu Oleku (Juozas Olekas) apliecināja, ka baltu tautu draudzība ilgst cauri gadsimtiem un arī mūsdienās latviešus un lietuviešus vieno kopīgas vērtības – spēks, zeme un kultūra. Vēsturiski esam bijuši līdzās viens otram pašos grūtākajos brīžos, kad sveši spēki centušies apdraudēt mūsu zemes.
Daiga Mieriņa atzīmēja, ka pirms gandrīz 800 gadiem vienotais zemgaļu un žemaišu karaspēks no mūsu līdzenumiem padzina krustnešu iebrucējus. “Arī šodien kopīgiem svētkiem stiprinām savu austrumu robežu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka mūsdienu Eiropā ir būtiski stiprināt pārrobežu sadarbību.
Svinīgu uzrunu sacīja arī kultūras ministre Agnese Lāce, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons līdums un Akmenes pašvaldības (Lietuva) vadītājs Vitālijs Mitrofanovs.
Stiprināsim viens otru!
Kultūras ministre Agnese Lāce savā uzrunā sacīja, ka Baltu vienības diena ir stāsts par mums pašiem, mūsu kopīgo baltu izcelsmi un kultūras saknēm. Latviju un Lietuvu vieno daudzi kultūras projekti, apliecinot abu valstu sadarbības veiksmes stāstu. Atmodas laikā paudām mūsu tautu vēlmi pēc brīvības, un arī Japānā, “Expo 2025” kopīgajā Baltijas paviljonā, atgādinām par baltu vienotību, mūsu unikālo identitāti, tuvību dabai un inovācijām. Ministre novēlēja, lai Baltu vienības diena dod spēku un ticību tam, ka mūsu saknēs ievītā kopības sajūta ir stiprs pamats, uz kura veidot nākotni ‒ ar spēju sarunāties, pastāvēt par to, kam ticam, ar spēju atkal un atkal pierādīt, ka neesam vien nelielas valstis pasaules lielajā kartē. “Ticēsim sev un stiprināsim viens otru!” sacīja ministre.
Svētku stafeti nodod Akmenei
“Šī diena ir mūsu vienotības, draudzības un kultūras spēka simbols. Baltu vienības diena mums atgādina, ka mūsu saknes ir dziļas un stipras, ka mūsu valodas, tradīcijas un pasaules redzējums ir radniecīgs. Taču vēl svarīgāk ‒ tā apliecina mūsu spēju sadarboties, atbalstīt vienam otru un kopīgi veidot nākotni. Lai Baltu vienības diena ir iedvesmas avots mums visiem ‒ turpināt veidot tiltus starp tautām, stiprināt savstarpējo cieņu un saglabāt to, kas mūs vieno,” svētku uzrunā sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Viņš pateicās kultūras ministrei un abu valstu vēstniekiem par ieguldījumu tautu sadarbībā, kā arī tautas mākslas kolektīviem, kuri ir mūsu dzīvo tradīciju kopēji un nesēji.
Leons Līdums Akmenes rajona pašvaldības mēram Vitālijam Mitrofanovam nodeva svētku rīkošanas stafeti un pasniedza simbolisku dāvanu – metālmākslinieka Anta Brimerberga veidotu 13. gadsimta zvaigžņu saktas atveidu. Sakta savulaik atrasta Staburaga pagastā, Lejasdopeļu kapulaukā.
Vairāk nekā 300 kolektīvu dalībnieku
Svētkos latviešu un lietuviešu valoda skanēja dziesmās un tautiskie raksti tika izdejoti dejās – vairāk nekā 300 abu valstu tautas mākslas kolektīvu dalībnieku izpildījumā. Krāšņu koncertu bija sarūpējuši Latvijas un Lietuvas diplomātu kori, Viļņas Mākslas akadēmijas koris, jauktais koris “Aizkraukle”, kapela "Karikste", Aizkraukles novada vidusskolas koris "De Cantare", Skrīveru Kultūras centra jauktais koris "Dīvaja" un folkloras kopa "Dimti", Seces Kultūras nama jauktais koris “Vīgante”, Jaunjelgavas Kultūras centra deju kolektīvi “Kodols” un "Atvars", sēļu tradicionālās mūzikas grupa "Krāce" un folkloras kopa "Rati" no Krustpils Kultūras centra, senioru deju kolektīvs "Verpetas” no Biržu Kultūras centra, Akmenes Mākslas skolas koklētāju ansamblis "Arpedžio" un tradicionālo pūšamo instrumentu ansamblis. Pateicība par ieguldīto darbu izskanēja kolektīvu vadītājiem, Aizkraukles novada koru virsdiriģentam Eduardam Grāvītim un komponistam Valdim Zilverim.
Iepazīst amatnieku prasmes
Svētku dalībnieki varēja apmeklēt Pētera Grauduļa "Daiļamatnieka sētu", bet Jaunjelgavas tūrisma informācijas punktā apskatīt Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja sarūpēto izstādi "Senās baltu rotas Daugavas krastos" un Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes veidoto izstādi "Sēlijas kāzu kroņi. Etnogrāfiskie vainagi. Senie Sēlijas stāstu kroņi".
Visas dienas garumā darbojās Latvijas kalēju brālības meistari un Akmenes amatnieki, demonstrējot savas amata prasmes. Savukārt Biržu (Lietuva) bibliotēka bija sagādājusi iespēju darboties salmu putniņu darbnīcā.
Apmeklētāji varēja vizināties ar zirgu, šaut ar loku, iepirkties amatnieku produkcijas tirgū un degustēt latviskus ēdienus, kā arī vērot seno cīņu paraugdemonstrējumus un noklausīties folkroka grupas “Laimas muzykanti” koncertu.
