Aizkraukles novada Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisija, kas darbojas kopš Aizkraukles novada izveidošanas, mēnesī vidēji saņem 15 iesniegumu ar lūgumu atļaut nocirst kokus novada pilsētu un pagastu teritorijā ārpus meža zemes, tajā skaitā privātmāju teritorijās, kapsētās, parkos, alejās.
Iesniegumus komisija izvērtē sešu cilvēku sastāvā – tajā ir iekļauti visu apvienoto novadu pārstāvji, kuri, zinot vietējos ģeogrāfiskos apstākļos, iepazīstas ar situāciju un pēc tam komisijā kopīgi pieņem gala lēmumu. Komisijas priekšsēdētājs ir ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Didzis Grundulis (Aizkraukle), komisijas locekļi – Jānis Bergmanis (Pļaviņas), Anita Krusta (Skrīveri), Juris Gorbačovs (Nereta), Benita Peciņa (Koknese) un Inese Rupenheite (Jaunjelgava). Komisijas sekretāres pienākumus veic Daiga Naroga.
Didzis Grundulis stāsta, ka vienotu koku ciršanas saskaņošanas kārtību visā Aizkraukles novadā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un saistošie noteikumi Nr. 2021/23 “Par koku ciršanu ārpus meža Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā”, kas pieejami pašvaldības tīmekļvietnē, un tie ir jāņem vērā visām fiziskajām un juridiskajām personām. Kādreiz koku ciršanas atļaujas izsniedza būvvalde, taču kopš jaunā novada izveidošanas iesniegums par iespējamo koka nociršanu jāadresē pašvaldības Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisijai, pievienojot zemesgabala robežu plāna kopiju vai shēmu, kurās ir norādīta koka atrašanās vieta. Ja koku pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vēlas nocirst viens vai vairāki iedzīvotāji, jāpievieno arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma kopija. Piemēram, Aizkrauklē, Spīdolas ielā 3, tūja ir izaugusi līdz daudzdzīvokļu mājas 5. stāvam, un iesniegumā kāds iedzīvotājs lūdza to nozāģēt, jo koks aizēno logus. Komisija nolēma, ka nepieciešama citu iedzīvotāju piekrišana un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst augļu kokus un kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. Ja tas ir lielāks, vajadzīga pašvaldības atļauja.
MK noteikumos ir uzskaitīti 52 sugu koki, kuru nociršanai ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums un pašvaldības atļauja, ja to apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla pārsniedz norādīto skaitli, piemēram, atļauja vajadzīga, ja parastās kļavas, oša, apses, liepas apkārtmērs pārsniedz 2,1 m, āra bērza – 1,8 m, parastās gobas – 2,4 m, papeles – 3 m, parastā pīlādža – 0,9 m, parastās priedes – 1,5 m, meža ābeles – 0,9 m. Savukārt teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā, pašvaldība pieaicina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Šo abu institūciju atzinumi iedzīvotājiem ir bez maksas un tiek izsniegti 10 darbdienu laikā. Pašvaldība, ja nepieciešams, iesaka pieaicināt sertificētu koku sugu un biotopu ekspertu – kokkopi (arboristu), bet par tā pakalpojumiem gan ir jāmaksā īpašniekam.
Dažkārt no krūmiem vajag atbrīvot dižkoku apkārtni. Piemēram, parastais ozols, kuram ir dižkoka statuss, ir aizsargājams un to vajag “izsauļot” jeb nocirst apkārtējos kokus un krūmus, jo noēnots ozols var aiziet bojā. Ne velti kādreiz dzejnieks Imants Ziedonis kopā ar domubiedriem rīkoja dižkoku atbrīvošanas talkas.
Ir gadījumi, kad cilvēki vēlas koku nocirst, aizbildinoties ar visdažādākajiem iemesliem, taču, apskatot koku dabā, izrādās, ka koks ir vesels un patiesais iemesls ir nevēlēšanās grābt lapas vai lasīt nokritušos čiekurus un zarus. Piemēram, nesen kāda iedzīvotāja lūdza kapsētā Koknesē nozāģēt divas Japānas lapegles, jo uz kopiņām un apkārtnē birst čiekuri, taču viņai tika atteikts, kā arī tika noraidīts citas iedzīvotājas lūgums nozāģēt divas tūjas, jo koki vēl labi, zaļi, tikai jāizzāģē sausie zari.
Pašvaldībā bijuši gadījumi, kad sausu koku nozāģēšanu apgrūtina apkārtnē vai tieši kokos mītošo retu augu, putnu vai kukaiņu sugu esamība. Piemēram, Mazzalves pusē kādā sausā kokā entomologi bija fiksējuši lapu koku praulgrauža atradni, tādēļ pirms koka nociršanas bija vajadzīga īpaša atļauja, ko izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde. Latvijā ir konstatētas vairākas lapkoku praulgraužu sugas, tajā skaitā dažas ļoti retas un aizsargājamas, un sausi koki ir viņu mājvieta.
Iesniegumu ar lūgumu atļaut nocirst kokus var iesniegt Aizkraukles novada Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, pašvaldības apvienību pārvaldēs, pagastu pakalpojumu centros vai arī elektroniski. Komisija iesniegumu izskata un izsniedz atļauju vai atteikumu. Iesniegumi tiek saņemti visa gada garumā, tomēr putnu saudzēšanas periodā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam koku ciršana ir aizliegta, izņemot, ja koks ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu drošību un infrastruktūras darbību. Tad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” pirms darbu veikšanas ir jāveic fotofiksācija un jāinformē pašvaldība. Nocērtamais koks jānofotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot, ja aizsargājama koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Bet jāņem vērā, ka būs jāatlīdzina videi nodarītie zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētu un ciemu teritorijā. Zaudējumu atlīdzību aprēķina pēc formulas, ņemot vērā koeficientus, kas piemērojami pēc koka diametra, sugas, nociršanas iemesliem un citiem parametriem, var nākties maksāt no 7 līdz pat 100 eiro par koku. Zaudējumu atlīdzība netiek noteikta nokaltušu koku ciršanai, kā arī, ja pašvaldība to atzinusi par bīstamu un bīstamība ir pamatota, ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai, ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.
Iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm jāņem vērā, ka koku patvaļīga ciršana, apzāģēšana (galotņošana) ir kvalificējama kā koku bojāšana, par ko saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu ir paredzēta administratīvā atbildība ar naudassoda piemērošanu. “Nespeciālisti dažkārt par 10 cm resnākiem kokiem nozāģē galvenos zarus, izveido burkānveida ainavu, nozāģē galotnes, taču kokiem tiek radīts liels stress, zāģējuma vietās izveidojas trupe, un tie pamazām aiziet bojā, nokalst. Arboristi atzīst, ka maksimāli drīkst izzāģēt tikai trešdaļu vainaga. Koku vainagu kopšanā iesaku piesaistīt sertificētu arboristu, kuram par to ir zināšanas un prasmes. Ja gribam veidot skaistu vainagu, tas jādara, kamēr koks vēl ir mazs. Koku sabojāt vai nocirst var ātri, bet izaudzēšana prasa gadus,” saka Didzis Grundulis un aicina iedzīvotājus pirms ciršanas un koku apzāģēšanas noskaidrot neskaidros jautājumus, lai visas darbības tiktu veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem, maksimāli tiktu saudzēta apkārtējā vide un saglabāta ainava.
Sīkāku konsultāciju var saņemt, zvanot Didzim Grundulim pa tālruni +371 25665916 vai rakstot e-pastā: didzis.grundulis@aizkraukle.lv. Komisijas sekretāres Daigas Narogas e-pasta adrese: daiga.naroga@aizkraukle.lv.