siltumenerģijas tarifi

Šajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi Latvijas apdzīvotās teritorijās būtiski atšķirsies. Tur, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, siltumenerģijas tarifi būs augstāki, salīdzinot ar apdzīvotām vietām, kur ražošanā izmanto šķeldu vai granulas. Situācijā, kad ģeopolitiskie apstākļi rada būtisku spiedienu uz dabasgāzes cenas pieaugumu, ietekmējot siltumenerģijas tarifus, mājsaimniecībām no šī gada 1. oktobra tiek piemērots valsts atbalsts.

Kopš šī gada janvāra SPRK pieņēmusi vairāk nekā 100 lēmumu (kas ir uz pusi vairāk nekā pērn kopumā) par siltumenerģijas tarifu izmaiņām, turklāt daļai komersantu tie mainījušies vairākkārt. Krasi atšķirīgo siltumenerģijas tarifu diapazonu šajā apkures sezonā būtiski ietekmē izvēlētais kurināmā veids siltumenerģijas ražošanā. Siltumenerģijas komersantiem, kuri ražošanā izmanto šķeldu vai granulas, tarifi ir robežās 70–90 eiro par megavatstundu (MWh), bet tiem, kuri siltumenerģiju ražo no dabasgāzes, tarifu diapazons ir 150–250 eiro/MWh, dažos gadījumos pārsniedzot pat 300 eiro/MWh.

“Šī gada sākumā situācija kurināmā resursu tirgū, īpaši attiecībā uz dabasgāzi, jau iezīmēja gaidāmos izaicinājumus apkures sezonā. Gatavojoties tai, siltumenerģijas komersantiem galvenā prioritāte bija nodrošināt kurināmā resursu pieejamību, ar ko šobrīd situācija ir stabila. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka, turpinot saglabāties augstām dabasgāzes un šķeldas cenām, apkure šosezon būs dārgāka. Tāpēc jo īpaši svarīgs ir valsts piemērotais atbalsts mājsaimniecību lietotājiem,” norāda SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Apkopojot datus uz šī gada 1. oktobri, nedaudz mazāk par pusi siltumenerģijas tarifu ir zem valsts atbalsta sliekšņa (68,00 eiro/MWh), tostarp ap 10% komersantu tarifs ir mazāks par 50 eiro/MWh. Salīdzinājumā ar citiem, tik zems tarifs pārsvarā ir tiem komersantiem, kam tarifs nav pārskatīts vairākus gadus. Daļa šo komersantu ir iesnieguši SPRK pilnos tarifu projektus izskatīšanai, kas ietver visu komersanta izmaksu vērtēšanu. Proti, ne vien kurināmā izmaksu (kā tas ir komersantu pašu noteikto tarifu gadījumā), bet arī nolietojuma, remontdarbu izmaksu vērtēšanu, nodotā siltumenerģijas apjoma izmaiņas u.c. Tipiski pilna tarifa projektā iekļauto izmaksu vērtēšanu komersanti veic reizi 3 līdz 5 gados.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka kurināmā cenas gan biomasai (šķelda, granulas), gan dabasgāzei ir pieaugušas vairākkārt, lielākajai daļai komersantu ar ilgāku laiku nepārskatītiem tarifiem līdz ar jaunu kurināmā piegāžu līgumu noslēgšanu būs pamats pārskatīt tarifus. Attiecīgi tajās apdzīvotajās teritorijās, kur pašlaik tarifs ir zemāks, jārēķinās ar tarifa izmaiņu iespēju. “Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, kurināmā īpatsvaram tarifu projektā šogad ir lielāka ietekme. Proti, ja siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, tās izmaksas tarifu projektā tipiski veido ap 80–90%, savukārt izmantojot šķeldu – ap 50–70%. Attiecīgi līdz ar kurināmo cenu pieaugumu, siltumenerģijas komersantam būtiski pieaug faktiskās siltumenerģijas nodrošināšanas izmaksas, kamdēļ jāceļ arī tarifs,” skaidro A. Ozola.

Ievērojot ļoti straujo energoresursu cenu pieaugumu, kas jo īpaši ietekmē apkures izmaksas, no 1. oktobra lietotājiem ir pieejami paplašināti atbalsta pasākumi siltumenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecību lietotājiem. Proti, siltumenerģijas tarifiem līdz 150 eiro/MWh valsts kompensē 50% no tarifa, kas pārsniedz noteikto slieksni – 68 eiro/MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro/MWh, valsts kompensē 90%.

Ņemot vērā, ka šosezon siltumenerģijas ražošana ir netipiski dārga augsto energoresursu cenu dēļ, faktiskās ražošanas izmaksas atkarībā no kurināmā veida komersantiem ir 2 – 5 reizes augstākas nekā pirms gada. Attiecīgi arī komersantu pieprasījums pēc pilnas tarifu projektā iekļauto izmaksu izvērtēšanas ir nepieredzēti augsts, jo nepieciešams segt faktiskās izmaksas.

Ar papildu atbalsta mehānismiem, kas stājas spēkā no šī gada 1. oktobra, plašāk Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.

Par valdības lēmumu attiecībā uz apkures temperatūras samazināšanu telpās lasi Ministru kabineta tīmekļvietnē.