Sagaidot Pirmo latviešu dziedāšanas svētku 150. gadadadienu un Vispārējos XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkus, Likteņdārza pašā augstākajā vietā svinīgi atklāts Dziesmu svētku cildinājuma akmens – 37 tonnas smags dižakmens.
Ideja izveidot Dziesmu svētku cildinājuma vietu radās nodibinājuma “Kokneses fonds” padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei. Savukārt akmens vietu Likteņdārza ziedu pļavas augstākajā pacēlumā izvēlējās arhitekts Andris Kronbergs.
Likteņdārzā Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšanā bija pulcējušies jauktie kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Ogres novadiem un Rīgas, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris, tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, Līvānu folkloras kopas “Ceiruleits” solistes, ansamblis “Stiprās sievas” – ap 800 dziedātāju un mūziķu, apliecinot vienotību un uzticību dziesmas garam, kas ir spēcīgs un dzīvs laika un vēsturisko notikumu plūdumā cauri gadsimtu griežiem.
Sandrai Kalnietei, atklāšanas pasākumā atskatoties uz Dziesmu svētku ceļu un Latvijas likteņa līkločiem 150 gadu garumā, vienbrīd aizkustinājumā aizlūza balss. Viņa sacīja, ka Pirmajiem dziedāšanas svētkiem valsts un tautas vēsturē ir milzīga nozīme: “Uzņēmējs Rihards Tomsons, viens no pirmo svētku rīkotājiem, par tiem teicis: ja šais svētkos pa sirmās Rīgas vārtiem iegāja tikai kurzemnieki un vidzemnieki, tad pa tiem nākotnē izgāja vienota latviešu tauta. Arī Zemgale, Latgale un Sēlija.” Dziesmu svētki latviešu tautai bijuši gan liela prieka, gan aizturētu asaru svētki, un dižakmens Likteņdārzā būs svētku cildinājuma zīme paaudžu paaudzēs, “mūsu pateicība par ideālo Latviju, kuru piedzīvojam katros Dziesmu svētkos un pēc kuras arvien turpināsim tiekties.”
Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka pasaulē nav tādas tautas, kur valsts un nācija būtu tik cieši savijusies ar dziesmu. No atsevišķiem dziedāšanas svētkiem izauguši tautas dziedāšanas svētki, un 1873. gadā pirmajos Dziesmu svētkos izskanējusī Kārļa Baumaņa “Dievs, svētī Latviju!” kļuvusi par valsts himnu. Dziesmu svētki ir nāciju vienojoši svētki. “Šis akmens tagad būs simbols šim dziesmu garam, kas ir ievīts Latvijas valstiskumā un latviešu pašizpratnē par sevi,” sacīja Valsts prezidents. Viņš pateicās Sandrai Kalnietei par dižakmens ideju – tas turpmāk būs dziesmu gara simbols – dziesma un Latvija ir nedalāmas.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzina, ka 1873. gada Pirmie dziedāšanas svētki deva pamatu mums kā kultūrnācijai pēc 45 gadiem dibināt pašiem savu latviešu valsti un tieši Dziesmu svētku kustība uzturēja tautas garu visus okupācijas gadus gan Latvijā, gan trimdā.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pieminēja laiku, kad dziedāšanas svētku kustība veidojās visā Rietumeiropā, taču citviet šie svētki pakāpeniski izzuda, bet Baltijas valstīs attīstījās kā nacionālās pašapziņas spilgtākā forma. “Tradīcijas aizsākuma pamatā bija lauku dziedāšanas biedrību aktīvā rosība.
Arī Aizkraukles novada pagastos ir vēstures liecības par dziedāšanas biedrību darbību,” sacīja novada domes priekšsēdētājs. “Šodien Likteņdārzā, atklājot Dziesmu svētku cildināšanas akmeni, mēs iezīmējam vēl vienu nozīmīgu vietu mūsu novadā, lai apliecinātu uzticību šai skaistajai tradīcijai un idejai, ko tā nes sev līdzi.”
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, pieminot 1873. gada 26. – 29. jūniju, kad Rīgā notika Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, sacīja: “Pirmā apvienošanās, pirmā uzvara, pirmais solis uz valsti. Lai šie viedie vārdi vienmēr ir mūsu sirdīs tagad un nākamajās paaudzēs! Ja runājam par akmens simbolisko nozīmi, tad, ņemot vērā to, ka ūdenim un akmenim ir saules mūžs, arī simboliskā nozīme ir kārtu kārtām saaugusi. Pirmā ir mūžība un stabilitāte. Vēlu, lai mēs un visas nākamās paaudzes dzīvotu sakoptā un zaļā Latvijā. Lai mēs visi vienmēr gribētu dzīvot Latvijā. Otrā nozīme – stiprums. Vēlu, lai mēs būtu stipri un paši lemtu, kā kam būt. Trešā nozīme – liku bēdu zem akmeņa. Lai mums ir atvērts prāts, dzīvojot tagad un nākotnē! Lai šeit, Likteņdārzā, pie šī akmens, pie Daugavas, skan dziesma un lai tā ir skanīga – mums katram vienam, grupā un kopkorī!”
Svētki turpinājās ar visu kolektīvu lielkoncertu Likteņdārza amfiteātrī Daugavas krastā virsdiriģentu Airas Birziņas, Ginta Ceplenieka, Gunta Kumačeva, Māra Sirmā, Ārija Šķepasta un Romāna Vanaga vadībā. Jaukto koru koncerta “Daugavas dziesma” mākslinieciskais vadītājs Aizkraukles novada virsdiriģents Eduards Grāvītis teic, ka Likteņdārzs ir īpaša vieta, jebkurš vēsturiskās atmiņas izkopšanas aicinājums ir svētīgs un šis bijis īstais brīdis piemiņas zīmes novietošanai.
Koncerta izskaņā ar varenu spēku kopkora izpildījumā izskanēja Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”.
