Likteņdārzā, kā jau katru gadu, sezona iesākas ar bruģēšanas darbiem. Likteņdārza Draugu alejā ieklāta jauna kārta personalizēto bruģakmeņu – kopskaitā to ir jau 30 567. Bet joprojām aicinām izmantot iespēju un iemūžināt savu dzimtu Likteņdārza Draugu alejā. Ja pašam jau ir savs bruģakmens, laba doma ir to kādam uzdāvināt. Tā ir lieliska dāvana kāzu dienā un arī dažādās jubilejās. Nākamā iebruģēšana paredzēta ap 18. novembri.
Ir katram roka jāpieliek!
Likteņdārzā šī gada sezona iesākās ar talku. Pat divām talkām. Pirmie dārzā rosījās aktīvie Aizkraukles novada seniori, kas darbojās visā dārza teritorijā, apkopjot pēc garās ziemas, bet 30. aprīlī Lielās talkas dienā pie darba rīkiem ķērās Latvijas skauti un gaidas, sakopjot Likteņdārza parka daļu pie Skatu terases. Sakām lielu paldies visiem talciniekiem un visiem tiem Likteņdārza draugiem un atbalstītājiem, kuri šajā saulainajā dienā bija kopā ar mums – sniedzot savu palīdzīgo roku Likteņdārza sakopšanas darbos, dāvājot burvīgu kopības sajūtu, kā arī smaidus un lielisku noskaņojumu.
No šī gada 1. maija, Likteņdārza informācijas centrs ir atvērts katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Aktīvā apmeklējumu sezona Likteņdārzā ir no maija līdz novembrim. Divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – dārza Draugu alejā tiek iebruģēti jauni personalizētie bruģakmeņi, kuru skaits pašlaik jau pārsniedz 30 tūkstošus. Šogad Likteņdārzā atkal iecerēts rīkot arī ikgadējos tradicionālos pasākumus, kas nevarēja notikt pandēmijas periodā – Sajūtu dienu, kas ierasti notiek augustā, un Ābolu balli, kas tiek organizēta septembra pirmajā sestdienā.
Draugu alejā būs arī Korejas vēstnieka vārds
Šī gada 5. maijā Aizkraukles novadā viesojās Korejas Republikas vēstnieks Latvijā Songdžins Hans, viņu vizītē pavadīja trešais sekretārs/vice-konsuls Mjungdže Songs. Viņi paviesojās arī Likteņdārzā Koknesē, kur bruģa akmenī tiks iekalti arī abu augsto amatpersonu vārdi.
Īpašas emocijas Korejas Republikas vēstniekam un viņa pavadonim raisīja viesošanās Likteņdārzā. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis pavadīja vēstnieku ekskursijā pa Likteņdārzu, stāstot tā ideju un piestājot nozīmīgākajās piemiņas vietās – gan pie pieminekļa Sibīrijas mātēm, gan laukumā, kurā godinām Latvijas valsts dibinātājus un neatkarības atjaunotājus. Viņi labi izprata un novērtēja tā izveides un japāņu vides arhitekta Šunmjō Masuno projekta ideju. Songdžins Hans un Mjungdže Songs iegādājās bruģa akmeņus, uz kuriem tiks iekalti viņu vārdi, un tie papildinās Likteņdārza Draugu aleju.
Patiesi priecājamies, ka vēstnieks novērtē šo iespēju īpašā, no laukakmeņiem kaltā bruģakmenī ierakstīt savu vārdu Latvijā, Likteņdārzā.
Saulespuķu aleja
Mātes dienu 8. maijā svinēja visā Latvijā, savukārt Likteņdārzā Politiski represēto apvienības biedri pulcējās jau 7. maijā – lai būtu kopā, lai vienotos kopīgās atmiņās un svētbrīdī.
Emocionāli klātesošos uzrunāja Sandra Kalniete, Sibīrijas bērns, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte: “Šodien šajā piemiņas vietā mūsu mātēm un vecmāmiņām mēs katrs sirdī nesam bezgalīgu pateicību par viņu pašaizliedzību un nepadošanos. Kad es 1952. gadā piedzimu, ļaunākais jau bija aiz muguras. Manai mammītei vairs nebija jāatrauj kumoss sev, lai mani pabarotu. Maizes pietika, bet nebija brīvības, jo kopš dzimšanas brīža maniem vecākiem mani bija divreiz mēnesī jāreģistrē komandantūra, lai viņi tur būtu droši, ka zīdainis nav aizbēdzis. Vecāki nolēma, ka vairāk vergu mūsu ģimenē nedzims. Šo absurdu atgādinu, jo mums, sibīriešiem, tās ir zināmas un piedzīvotas lietas. Taču tikai pašiem kļūstot par vecākiem, lai arī padomju nebrīvē, mēs pa īstam sapratām, ko mūsu mātes bija pārdzīvojušas Sibīrijā, bezspēcībā noskatoties savu bērnu izdilšanā, iznīkšanā un bada nāvē. Mana mamma Ligita 1942.gadā nenomira badā, tikai pateicoties manas vecmāmiņas Emilijas pašaizliedzībai un izdomai. Emilija gāja bojā Sibīrijā, tā arī neuzzinot, ka ir ciltsmāte četrpadsmit mazbērniem un divtik daudz mazmazbērniem.
Mums tā ir pagātne, kuru turam nebeidzamā piemiņā. Ukraiņu māsām un brāļiem tā ir tagadne. No okupētajām Ukrainas teritorijām uz attāliem rajoniem, un mēs zinām no savas pieredzes, ko šis birokrātiski neskaidrais formulējums patiesībā nozīmē, Krievija ir deportējusi gandrīz miljons cilvēku, tostarp ap divsimt tūkstošus bērnu, kuri tiek nodoti piespiedu adopcijā. Tie ir kara noziegumi un to rīkotāji un izpildītāji par pastrādāto atbildēs Starptautiskajā krimināltiesā vai īpaši nodibinātā ANO tribunālā. Es cieši ticu, ka ļaundarus piemeklēs arī Dieva tiesa un tās sods būs nežēlīgs. Es cieši ticu, ka varonīgā ukraiņu tauta karā uzvarēs, un tad mēs svinēsim uzvaras svētkus kopā ar ukraiņu brāļiem un māsām.
Šodien un vienmēr mēs pieminēsim mūsu mātes, kuras Sibīrijas postā mūs nosargāja un kam mēs esam pateicību parādā par savu dzīvību un iespēju piedzīvot visskaistāko brīdi – Latvijas neatkarības atjaunošanu.”
7. maijā Likteņdārzā pulcējās ne tikai Latvijas Politiski represēto apvienības biedri, bet arī Aizkraukles novadā patvērumu guvušie kara bēgļi no Ukrainas, lai kopā veidotu saulespuķu aleju Ukrainas atbalstam. Ziedu pļavā puskilometra garumā iestādīja saulespuķu sēklas, kas, pateicoties Ukrainas vēstniecībai Latvijā, īpaši Likteņdārzam atvestas no Ukrainas. Saulespuķes kā Ukrainas simbols apliecinās abu tautu draudzību un pārdzīvotās ciešanas.
Par Likteņdārzu:
Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā tiek veidota uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.
Pirmie Likteņdārza darbi iesākti 2008. gadā, iestādot Ābeļu aleju, kas ved līdz dārza centrālajai daļai – amfiteātrim, kur 18. novembrī ir vērojams saulriets. 77 ābelītes iestādītas 2008. gada 23. aprīlī - Jurģu dienā. Katra ābelīte ir veltījums kādam. Pirmā ābolu raža ienākusi 2011. gadā. Ābelītes stādījuši sabiedrībā zināmi cilvēki kā Māra Zālīte, Dzintra Geka, Jānis Lūsis, Marta un Vilis Vītoli un citi.