“Lai viesmīlīgajā Aizkraukles novadā šogad svētības un auglības daudz, lai tā aumaļām līst pār laukiem, darbiem un ļaudīm!” – ar šo laba vēlējumu ķekatnieki, budēļi, skutelnieki un daudzi citi masku tēli aizvadītajā nedēļas nogalē, spītējot sniegputenim, pieskandināja un pierībināja Aizkraukles un Kokneses ielas, pagalmus un sētas Bebru un Iršu pagastos. Ar plašu un daudzveidīgu programmu Koknesē aizritējis XXIV Starptautiskais Masku tradīciju festivāls.
Latvijas Folkloras biedrība pateicas par viesmīlību un lielisko sadarbību Aizkraukles novada Kultūras pārvaldei, biedrībai “Baltaine”, Kokneses Tūrisma informācijas centram, Kokneses kultūras centram, jo kopīgiem spēkiem izdevies vērienīgs pasākums, kopā sasaucot ap 20 masku grupas no dažādiem Latvijas novadiem – Dagdas, Līvāniem, Izvaltas, Aizkraukles, Kokneses, Skrīveriem, Madonas, Smiltenes, Limbažiem, Vidrižiem, Ādažiem, Katlakalna, Ķekavas, Tārgales un Rīgas, kā arī sagaidot ciemiņus no Lietuvas un Polijas, kuri rādīja baltkrievu tradīciju, lai arī kur grupas dalībnieki šobrīd katrs dzīvo.
Folkloras kopas “Urgas” vadītāja Inguna Žogota teic: “Ļoti liels paldies visiem, visiem! Mums, Urgu ļaudīm, kas šoreiz bija skutelnieki (tā sauca maskotos ļaudis Koknesē un Bebros, kas ap Meteņiem staigājuši no mājas uz māju, svētību nesdami, pārbaudīdami mājiniekus un ieperot ar kādu mīkstu egļu slotiņu, ja darbi nav padarīti) bija liela laime ar visiem maskotajiem ļaudīm satikties! Trīs dienas piepildītas līdz malām un pāri līst!”
3. marta vakarā festivāla dalībniekus laipni uzņēma mājinieki – folkloras kopa “Urgas” biedrības “Baltaine” Radošajā mājā, kur notika masku gatavošanas meistardarbnīca, bet īsta latvju saimniece Elga Grigāne pēc savas vecmāmiņas receptes mācīja, kā izcept visgardākos kliju pīrādziņus. Tāpat ikviens varēja iemācīties gatavot eglītes, kas ir neatņemams Lejaskurzemes ķekatu tradicionālais atribūts, bet folklorista Andra Kapusta vadībā tapa āža, zirga un mazā vīriņa maskas. Kopīga vakarēšana pagāja sadancojot ar baltkrievu folkloras grupu un ieklausoties viņu dziedātajās dziesmās.
Sestdienas rītā, nebēdājot par sniegputeni, čigāni, mārtiņbērni, ķekatnieki, budēļi, vecīši, miežvilki un pelnāži devās masku gājienos pa Aizkraukli un Koknesi, kā arī devās uz Bebriem un Iršiem, nesot svētību, nodrošinot auglību un izdošanos katrā mājā un sētā. Ikvienā vietā masku gājiena dalībnieki tika sirsnīgi sagaidīti un pacienāti. Biedrības “Bites” pārstāves stāsta: “Bebru pagastā pie Vecbebru muižas pelnāži kaisīja pelnus uz visiem stūriem, labu vēlēdami un auglību solīdami, čigānietes zīlēja daudzsološu nākotni, bet vecīši no aizsaules atzina, ka mūsu pasaulē viss ir kārtībā.” Sakot paldies par labajiem vēlējumiem ķekatniekiem: vecīšiem no Tārgales folkloras kopas “Kāndla”, čigāniem no Lielvārdes folkloras kopas “Josta”, pelnāžiem no muzikantu kopas “Brička”, baltkrievu folkloras draugu kopai no Polijas un Lietuvas, biedrība “Bites” saimnieces saviem ķekatniekiem bija sarūpējušas bukstiņputru, karstu tēju un saldmaizītes.
Atklājot konferenci Kokneses Tūrisma informācijas centrā, Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts uzsvēra, ka Starptautiskā masku tradīciju festivāla galvenā loma ir popularizēt maskošanās tradīciju kā vienu no interesantākajām tradicionālās kultūras izpausmēm. Savukārt folkloras pētnieki ar šo tradīciju kopšanu un uzturēšanu nodarbojas savā ikdienas darbā.
Ar Nikolaja Sivkova lekciju “Lāča kults bulgāru masku tradīcijā” klātesošos iepazīstināja Aīda Rancāne. Pētījumu “Maskošanās Polijas un Baltkrievijas gadskārtu svētkos: tradīciju transformācija” prezentēja Aļena Leškeviča, bet Margita Poriete atklāja sava darba tēmas “Maskošanās: materiāls, forma, tēls, tradīcija” galvenos virzienus. Konferences noslēgumā Aīda Rancāne aicināja ielūkoties savā pētnieciskajā darbā “Rituālā zagšana”.
Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Par to varējām pārliecināties arī festivāla atklāšanā un masku tēlu izrādē Kokneses pilsdrupās. “Brīnišķīgs, ar nedaudz mistisku pieskaņu apveltīts bija šis pasākums. Žēl, ka koknesieši to neredzēja,” bilst Inguna Žogota.
Turpinājumā festivāla dalībnieki pulcējās Kokneses kultūras centrā, kur folkloras kopa “Urgas”, esot mājinieku godā, rūpējās par sirsnīgu sagaidīšanu, pacienāšanu un sadancošanu. Katra masku grupa savā priekšnesumā atklāja izvēlētās maskas simbolisko nozīmi, to izsakot dziesmās un dančos.
Negaidīts, bet ovācijām bagāts izvērtās pārsteigums ar vēl kādu ķekatnieku ierašanos. Andra Kapusta vārdiem sakot: “Čigāniem no Rēzeknes braucot, salūza ratu ritenis, kamēr kalējs laboja riteni, viņi paspēja uzdziedāt uz Kokneses kultūras centra skatuves.” Acīgākie uzreiz atpazina grupas “Tautumeitas” talantīgās mākslinieces un “Prāta vētras” līderi Renāru Kauperu, kuri jau bija paguvuši sestdienas vakarā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, svinīgajā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ pasniegšanas ceremonijā saņemt balvu par labāko sniegumu tautas mūzikā.
5. marta rītā festivāla dalībnieki Kokneses Tūrisma informācijas centrā diskutēja par masku tradīciju nozīmi laikmetīgajā kultūrvidē.
Inguna Žogota dalās pārdomās par festivāla noslēgumu: “Svētdienas improvizētais gājiens pa Koknesi no Tūrisma informācijas centra uz Kokneses parku varēja būt garāks un vairāk pa dažādām Kokneses ieliņām, lai ļaudis mūs pamanītu... bet – kas gribēja, tas iznāca no mājas un satika maskotos ļaudis no visas Latvijas, kopā ar viņiem sadziedāja un sadancoja. Noslēgums ar Pavasara un Ziemas cīnīšanos, lielīšanos, katras grupas vēl vienu iznācienu, notika Kokneses parkā. Man ļoti patika viss un zinu, ka katrā situācijā, kuru piedzīvojām, var vēl augt un mācīties! Bet dienu ir tik, cik ir... un jādzied arī godos... gadskārtās... jāmācās rotaļas, danči u.t.t. tāpēc maskām ne vienmēr pietiek laika. Un vēl - tai jābūt lielai aizrautībai, lai to ar prieku darītu un koptu... augtu! Es jau ļoti priecājos, ka manējie aug ar katru reizi! Un ļoti priecājos, ka mums bija lemts to piedzīvot Koknesē!”
XXIV Starptautiskajā Masku tradīciju festivālā piedalījās:
Kurzemes masku grupas
- Ķekatas – Katlakalna “Rāmupe”
- Vecīši – Tārgales “Kāndla”
- Miežvilki – Rīgas “Garataka”
Vidzemes masku grupas
- Pelnu āži – Madonas “Vērtumnieki”
- Skutelnieki – Kokneses “Urgas”
- Kūjinieki – Smiltenes “Rudzupuķe”
- Katrīnas – apvienība “Dzīvotprieks”
- Vecīši – Vidrižu “Velve”
- Čigāni – Lielvārdes “Josta”
- Mārtiņbērni – Limbažu “Saulesrits”
- Pelnu āži un Tāsis – muzikantu kopa “Brička”
- Maskotie – Skrīveru “Dimti”
- Zemgales masku grupas
- Budēļi – Rīgas budēļu kiligunda
Latgales masku grupas
- Zīmassvātku kaitys – Dagdas “Olūteņi”
- Čigāni – Līvānu “Ceiruļeits”
Meriešu masku grupa
- “Lāča un kazas kāzas” no Rīgas
- “Berendejka” un “DAR” - Polija, Lietuva
- Masļenicas rituāls “Dzeda bēres” vad. Darja Nesterenko
