Lietainā vasara ir veicinājusi Spānijas kailgliemeža izplatību visā Latvijas teritorijā, tajā skaitā arī Aizkraukles novadā. Līdz šim informācija saņemta par Spānijas kailgliemežiem teju visā novadā izņemot Aizkraukli un tās pagastu, kā arī Jaunjelgavas apvienību.
Kokneses apvienībā pirmo reizi ziņas par Spānijas kailgliemežiem tikušas saņemtas jau pērn. Pēc iedzīvotāju lūguma un aktīvas apvienības vadītājas Agritas Vagoliņas iniciatīvas šī gada pavasarī noorganizēts seminārs, kurā iedzīvotājiem sniegta informācija par kailgliemežiem un to ierobežošanas metodēm.
Lai samazinātu Spānijas kailgliemežu izplatību un novērtētu ķīmisko līdzekļu iedarbību, Koknesē ir sākta kailgliemežu samazināšana nelielās platībās arī pašvaldības pārziņā esošajās teritorijās. Tiek izmantota zema zāles pļaušanas metode un papildu izmantoti limacīdi sešās ielās – Hanzas, Miera ( arī pļavā starp ielu un šoseju), Parka, Raiņa, Māras, kā arī 1905. gada ielas posmā. Tomēr tas ir tikai sākums cīņā ar kaitēkļiem. Joprojām liels atbalsts ir iedzīvotāji, kuri ik vakaru dodas lasīt kailgliemežus ne tikai savā īpašumā, bet arī tuvākajā apkārtnē. “Šajā cīņā viens nav karotājs – jāiesaistās visai kopienai, lai samazinātu Spānijas kailgliemežu apjomu,” uzskata Agrita Vagoliņa.
Skrīveru pagastā informācija par Spānijas kailgliemežu izplatību saņemta samērā nesen, tādēļ šobrīd lielākā uzmanība tiks pievērsta aktīvai zāles pļaušanai. Taču pagasta pārvaldniece Santa Finstere norāda, ka situācijas attīstībai tiek sekots līdz, un nepieciešamības gadījumā tiks izmantoti arī limacīdi.
Pļaviņu apvienībā iedzīvotāji ziņojuši par Spānijas kailgliemežiem Bārukalna kapos. “Iedzīvotāji paši aktīvi lasa gliemežus, kā arī ber granulas to iznīcināšanai,” norāda Pļaviņu apvienības pārvaldes Labiekārtošanas dienesta vadītāja Alda Zenfa, pasakoties par iedzīvotāju aktīvo iesaisti kaitēkļu apkarošanā. Kapos katra atdusas vieta ir privātīpašums, tādējādi Spānijas kailgliemežu apkarošanu jāveic katram īpašniekam pašam.
Arī Neretas apvienības vadītājs Juris Gorbačovs saņēmis pirmās ziņas par Spānijas kailgliemežiem apvienībā, un šobrīd tiek lemts, kā pareizāk ierobežot to izplatību. Vienlaikus viņš uzsver, ka cīņā ar kaitēkļiem būtiska ir iedzīvotāju iesaiste un sadarbība ar pašvaldību.
Lai spētu efektīvāk sekot Spānijas kailgliemežu izplatībai novadā, aicinām ziņot par Spānijas kailgliemeža atradnēm projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” tīmekļvietnē sadaļā “Spānijas kailgliemeža faktu lapa”.
Spānijas kailgliemeža pazīmes
Spānijas kailgliemeži ir septiņus līdz 15 centimetrus gari, sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, dēj olas un drīz pēc olu sadēšanas nomirst. Spānijas kailgliemeža pieaugušie gliemeži reti pārdzīvo ziemu, ja kāds arī pārziemo, tas iet bojā pavasarī. Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas augsnē, komposta kaudzes u. c.
Visbiežāk kaitēklis tiek izplatīts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža izdētās olas vai paši gliemji. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās.
Kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tie var izplatīt jaunas parazītu un citu kaitēkļu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.
Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim, un gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kas pārziemo. Tās ir aptuveni divu milimetru lielumā un mēdz būt caurspīdīgas vai baltā krāsā. Apmēram puse jauno gliemežu izšķiļas jau rudenī, bet atlikušie – nākamā gada pavasarī. Ziemojošās olas tiek iedētas augsnes virskārtā, smiltīs vai zem augu atliekām 5 līdz 10 cm dziļumā. Vienviet dējumā mēdz būt 20 līdz 60 olu.
Kaitēklis Latvijā ir sastopams jau kopš 2009. gada, un tas ir ierindots Eiropas visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Latvijā šī suga gan nav vēl klasificēta kā invazīva, tomēr Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādē ir normatīvais regulējums par tās iekļaušanu vietējo invazīvo sugu sarakstā un mehānismu ieviešanu, lai būtu iespējams vērsties pret tiem īpašumu apsaimniekotājiem, kas neveic ierobežojošus pasākumus.
Ierobežošanas metodes
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka Spānijas kailgliemežus plašās un dabiskās teritorijās pilnībā iznīcināt nav iespējams. Tos var ierobežot, tikai samazinot kailgliemežu skaitu. Tāpat jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu, sākot no agra pavasara, sākoties gliemju aktivitātei, un jāturpina līdz pat vēlam rudenim. Ir trīs ierobežošanas metodes – mehāniskā, bioloģiskā un ķīmiskā. Lai arī katrai metodei ir sava efektivitāte, labākam rezultātam nepieciešams ierobežošanas metodes kombinēt.
Mehāniskā ierobežošana
Lasīšana ar rokām – visplašāk pielietojamā un dabai draudzīgākā metode, taču vislaikietilpīgākā. Lasīšana veicama kailgliemežu augstākās aktivitātes diennakts laikos (agri no rīta, vakarā vai pēc lietus), apstaigājot kaitēkļu skarto teritoriju un salasot visus atrastos kailgliemežus.
Svarīgi pēc darbu veikšanas salasītos kailgliemežus utilizēt, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Gliemežu nolasīšana ar rokām ir jāveic regulāri, ilgstošākā laika periodā apsekojot teritoriju, kur tie ir tikuši konstatēti, tādejādi iznīcinot maksimāli daudz īpatņu un pēc iespējas samazinot to izplatīšanās potenciālu.
Paslēptuvju un pievilinātājvielu izmantošana – metode izmantojama vietās, kur kailgliemežus grūti salasīt vai kā papildu metode nolasīšanai ar rokām vai mehāniskai iznīcināšanai, samazinot apsekojamās teritorijas lielumu.
Paslēptuves ierīko un pievilinātājvielas izvieto mitrās un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni. Par paslēptuvi var kalpot uz zemes novietoti dēļi, kastes un citi priekšmeti, bet par pievilinātājvielu – alus, mājdzīvnieku barība, augļi, dārzeņi, raudzēta maize u. c. Ierīkotās paslēptuves un vietas, kur izvietotas pievilinātājvielas regulāri apseko un nolasa vai mehāniski iznīcina tur atrastos kailgliemežus. Jāņem vērā, ka mehāniska iznīcināšana, piemēram, kailgliemežu pāršķelšana ir iedarbīga tikai pirms olu dēšanas. Ja likvidējot Spānijas kailgliemezi olas paliks neskartas, tās turpinās attīstīties.
Slīcināšanas slazdu izmantošana – var izmantot gan rūpnieciski ražotus slīcināšanas, gan pašu veidotus slazdus. Slazda konstrukcijai vai izvietošanas veidam jābūt tādam, lai kailgliemezis tajā var iekļūt, un lietus laikā tas nepārplūst. Slazdu piepilda ar ūdeni, bet, lai pievilinātu kailgliemežus, slazdā ievieto pievilinātājvielu (alu, raudzētu maizi u. c. ).
Lai nodrošinātu, ka kailgliemeži slazdā noslīkst, šķidrumam pievieno vara sulfātu (koncentrācija 1 %) vai vārāmo sāli (koncentrācija 10 %). Slazdus izvieto kaitēkļu skartajā teritorijā un regulāri apseko, salasot slazdā iekritušos kailgliemežus un pēc nepieciešamības, atjaunojot vai papildinot slazdā ievietoto šķidrumu un pievilinātājvielu.
Aizsargbarjeras – lai ierobežotu kailgliemežu izplatību, ap teritoriju izvieto fiziskās vai ķīmiskās aizsargbarjeras. Aizsargsienu saskares vietās nekādā gadījumā nedrīkst palikt spraugas, un tajās nedrīkst būt dekoratīvi caurumi, jo kailgliemeži ir plastiski dzīvnieki, kas spēj ielīst dažādās plaisās un iedobēs. Sienām jāsākas dziļi augsnē (jābūt ieraktām vismaz 30 centimetru dziļumā) un jābūt tik augstām, lai kailgliemeži nelīstu tām pāri. Sienām jābūt labi vējotām un ap tām nedrīkst krāties mitrums – abās sienas pusēs regulāri jānopļauj un jānovāc zāle. Par aizsargbarjeru var izmantot vara stiepļu sietiņus, izvietojot tos žodziņu veidā ap augiem, kā arī metāla vai plastmasas sētiņas, kurām ir specifiski izlocītas malas un stūri, lai gliemeži nevarētu pārlīst pāri, un plastmasas apkakļveida trauku.
Var veidot arī ķīmiskās aizsargbarjeras, taču tās piesārņo augsni un veicina augu bojāeju, kā arī ir regulāri jāatjauno. Lai izvairītos no augsnes piesārņojuma, zem joslas var izklāt izolējošu materiālu, tomēr tas ievērojami palielinās metodes izmaksas. Īstenojot šo metodi, ap augiem taisa vismaz trīs metrus platu sāļu joslu, ko gliemeži nespēj pārvarēt un iet bojā.
Zāles pļaušana – vietās, kur intensīvi tiek pļauta un novākta zāle ir mazāk iespēju paslēpties, tomēr arī tādā zālienā gliemeži var ielīst zemes spraugās un dienas laikā patverties tur. Intensīva zāles pļaušana kombinācijā ar citām ierobežošanas metodēm var samazināt gliemežu izplatīšanās ātrumu.
Augsnes irdināšana vai apvēršana – biežāk izmantota metode vēlu rudenī, lai samazinātu ziemojošo gliemežu skaitu un traucētu izdēto olu pārziemošanu. Tomēr regulāra zemes apstrāde joslās ap augiem arī vasarās var būt efektīva metode, lai samazinātu Spānijas kailgliemežu iekļūšanu no blakus teritorijām.
Gliemežu olu iznīcināšana – iznīcinot atrastās olas, iespējams samazināt gliemežu skaitu nākamajam gadam. Spānijas kailgliemeži dēj olas no jūnija līdz septembrim, parasti mitrās un tumšās vietās – augsnē, zem akmeņiem, puķupodiem, dēļiem vai dārza mēbelēm.
Bioloģiskās ierobežošanas metodes
Mājputnu izmantošana – Spānijas kailgliemežus barībā izmanto Indijas skrējējpīles. Metodes pielietošanu ierobežo tas, ka mājputni barojas pa dienu, bet kailgliemeži ir aktīvi no vakara līdz rītam.
Parazītu izmantošana – Latvijā gliemežu ierobežošanai ir reģistrēts un iedzīvotājiem pieejams augu aizsardzības līdzeklis “Nemaslug”, kas satur parazītisku nematožu sugu. Tās ierobežo maza un vidēja izmēra gliemežus (līdz 8 centimetriem). Ieteicams nematodes saturošo preparātu lietot agri pavasarī vai rudenī, kad gliemeži vēl ir mazi, taču jāņem vērā, ka, ierobežojot Spānijas kailgliemezi, var iznīcināt arī vietējās gliemežu sugas.
Dabisko ienaidnieku izmantošana – Izplatītākie gliemju ienaidnieki ir eži, putni, mežacūkas, āpši, abinieki, rāpuļi un lielās skrejvaboles.
Ķīmiskā ierobežošana
Limacīdi – augu aizsardzības līdzekļus gliemežu ierobežošanai. Latvijā reģistrēti 3. klases līdzekļi un bez apliecībām nopērkami šādi limacīdi – “Ferramol”, “Ferramol Limacide”, “Ferronite Slug Granules”, “Ironmax Pro”, “Substral Limex” un “Vitrol GB”.
Ķīmisko metožu pielietošana ir rekomendējama plašās teritorijās, kur nav iespējams fiziski uzlasīt gliemežus vai tos ierobežot ar citām dabai draudzīgākām metodēm.
Svarīgākie soļi gliemežu izplatības samazināšanai
- Kombinēt dažādas ierobežošanas metodes;
- nemest dzīvus kailgliemežus atkritumu konteineros, jo tie atrāpos atpakaļ;
- savāktos kailgliemežus uz diennakti ievietot slēgtā traukā ar sālsūdeni un 1 % vara sulfāta šķīdumu;
- rūpīgi pārdomāt un pārbaudīt jaunu, īpaši podoto stādu, komposta iegādi, lai nejauši neatvestu Spānijas kailgliemeža oliņas vai pašus gliemjus;
- ja nopirktā puķupodā vai dobē tiek atklātas kailgliemežu olas, tās visas jāsaspiež vai jāievieto noslēgtā traukā;
- regulāri jāpļauj un jāsavāc zāle – nopļautā zāle ir jākompostē slēgtās tvertnēs;
- nemest augu atliekas krūmos, mežos, pie ūdenstilpēm vai citās vietās;
- netransportēt augsni no vietām, kur satopami kailgliemeži;
- pēc izskaušanas darbu veikšanas rūpīgi jānotīra darba rīki, apavi un jānomazgā rokas, lai olas vai paši gliemji nejauši netiktu izplatīti uz citām vietām.
Papildu informācija par Spānijas kailgliemežiem un citām invazīvajām kailgliemežu sugām pieejama informatīvajā izdevumā “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes”.