Flickr
2. martā Pļaviņu Kultūras centrā norisinājās ikgadējā pašvaldības vadības un speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem. Paralēli norisinājās arī iedzīvotāju padomes vēlēšanas, kuru rezultāti tika paziņoti tikšanās noslēgumā.
Ar iedzīvotājiem tikās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieks Dainis Vingris, pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne, Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Ambainis, vecākā projektu vadītāja Olita Znotiņa, Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāja Alda Zenfa, nekustamo īpašumu speciāliste Sanita Grabāne un SIA “LK Komunālie pakalpojumi” valdes locekle Santa Zālīte. Uz tikšanos ieradās arī domes deputāti Ingus Lazdāns un Aigars Lukss.
Domes priekšsēdētājs Leons Līdums tikšanos iesāka ar aicinājumu veidot konstruktīvu dialogu un pauda cerību, ka varētu izdoties jau tikšanās laikā sveikt jaunos iedzīvotāju padomes locekļus. Tomēr viņš atzina, ka arī Pļaviņās, līdzīgi kā citās lielākajās apdzīvotajās vietās, iedzīvotāju aktivitāte padomes vēlēšanās ir neliela un, visticamāk, arī šoreiz kvorumu neizdosies sasniegt.
Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Ambainis informēja, ka pērn ekspluatācijā nodoti divi Daugavas ielas posmi – no Raiņa ielas līdz Odzienas ielai un no Odzienas ielas līdz Upes ielai. Pirmā posma remontam izlietoti 900 082 eiro, savukārt otrā posma izmaksas sasniedza 517 072 eiro.
Pērn arī izstrādāts projekts Daugavas ielas pārbūvei posmā no Upes ielas līdz Robežu ielai, kā arī Atvaru ielas posmam no Daugavas ielas līdz Lielajai krasta ielai. Plānots, ka šo abu posmu pārbūvei būs nepieciešami aptuveni 1 200 000 eiro.
Viens no lielajiem projektiem īstenots Vietalvas ciemā – tur veikta ielu apgaismojuma pārbūve Bruņinieku, Zemeņu, Aveņu, Dzērveņu un Dārza ielā. Šo darbu veikšanai bija nepieciešami teju 55 000 eiro.
Apvienības vajadzībām iegādāta jauna vieglā automašīna, ko izmanto ne vien pārvalde, bet arī citi pašvaldības darbinieki darba pienākumu veikšanai. Pērn arī veikts telpu remonts Pļaviņu Jauniešu iniciatīvu centrā un atjaunotas bērnu rotaļu laukuma konstrukcijas Daugavas ielā 50. Iepriekšējā gadā izstrādāts projekts un veikts iepirkums publiskās ārtelpas būvdarbiem Rīgas ielā 4 – darbi norisināsies 2026. gadā. To kopējās izmaksas paredzētas 524 708,04 eiro apmērā, no kuriem ERAF finansējums nosegs aptuveni 40 % no kopējās summas.
Šajā gadā plānots arī pilnveidot un uzlabot Pļaviņu vidusskolas infrastruktūru, kā arī realizēt projektu un veikt siltummezglu modernizāciju, ieviešot viedos risinājumus attālinātai siltuma vadībai pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Bērziņš”, Pļaviņu vidusskolā un Pļaviņu Kultūras centrā. Šogad tiks turpināta bīstamo koku zāģēšana un kopšana Pļaviņu pilsētā un pagastu teritorijās, veikta ēku tehniskā apsekošana vairākām pašvaldības iestādēm visā apvienībā un izstrādāti energosertifikāti, kā arī iegādāts autobuss un traktors, kurš jau ir izmantots sniega tīrīšanai.
Starp 2026. gadā plānotajiem darbiem ir mācību klases remonts Pļaviņu Mūzikas skolā, bērnu rotaļlaukuma pārbūve Daugavas ielā 49, rotaļu konstrukciju iegāde un uzstādīšana Pļaviņās, Uļļu ielā 2, un Kriškalnos, Jumīša ielā 4. Jaunu bērnu laukumu plānots uzstādīt arī Bebrulejas ielā 4A.
Šogad plānots veikt remontdarbus PII “Bērziņš” saimniecības, saimniecības vadītājas un sanitārajās telpās, aktualizēt atklātā peldbaseina atjaunošanas tehnisko projektu, lai noteiktu aptuvenās atjaunošanas izmaksas, kā arī izstrādāt ventilācijas sistēmas projektu PII “Jumītis” un ielu apgaismojuma izbūves projektu no Ķiršu ielas līdz Vietalvas ielai 14 un Zirņu ielas posmā. Paredzēts, ka 2026. gadā norisināsies arī atkrituma šķirošanas laukuma izbūves projektēšana Baseina ielā 2.
Pļaviņu iedzīvotāji pirms tikšanās jau bija sagatavojuši un iesūtījuši interesējošos jautājumus – starp tiem bija arī jautājums par teritorijas apsaimniekošanu Raiņa ielā 119. Andris Ambainis norādīja, ka vasarā teritorijā tiek pļauta zāle, taču šobrīd tiek veiktas vajadzīgās darbības, lai īpašumu varētu pārdot, jo tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. Līdzīgs jautājums bija arī par teritoriju Raiņa ielā 135, kur atrodas mazdārziņi. Andris Ambainis norādīja, ka aptuveni 90 % no teritorijas ir iznomāti privātpersonām mazdārziņu vajadzībām un, iestājoties siltākam laikam, tiks veikta to apsekošana. Nepieciešamības gadījumā ar nesakopto īpašumu nomniekiem tiks lauzti nomas līgumi.
Iedzīvotāji lūdza pašvaldību pievērst lielāku uzmanību Spānijas kailgliemežu apkarošanai Bārukalna kapsētā un tai piegulošajā teritorijā. Andris Ambainis norādīja, ka Labiekārtošanas dienests šai problēmai pievērsīs pastiprinātu uzmanību, pielietojot dažādas kaitēkļus iznīcinošas metodes. Vienlaikus viņš atgādināja, ka kailgliemežu apkarošanai būtiska ir iedzīvotāju savstarpējā sadarbība, un aicināja iedzīvotājus iesaistīties turpmākajā kailgliemežu apkrošanā.
Andris Ambainis informēja iedzīvotājus, ka ir veikta tehniskā apsekošana un sastādītas trīs tāmes, lai atjaunotu un remontētu Pļaviņu aizsargdambi. Minimālās izmaksas aizsargdambja remontam ir 149 000 eiro. Ja veiktu ilgtspējīgāku remontu (līdz 30 gadiem), tas izmaksātu vismaz 224 000 eiro, bet lai aizsargdambis spētu funkcijas pildīt līdz 50 gadiem – vismaz 1 000 911 eiro.
Starp iedzīvotāju jautājumiem bija arī dzīvnieku patversmes izveide novadā. Aizkraukles novada izpilddirektors Uldis Riekstiņš atzina, ka šāds jautājums iedzīvotājiem ir jau ilgāku laiku, bet jāņem vērā, ka patversmes uzturēšana ilgtermiņā ir dārga – izmaksas varētu būt aptuveni tikpat lielas, cik vienam bērnudārzam. Tāpat viņš skaidroja, ka novadā klaiņojošu suņu ir salīdzinoši maz – vairāk ir tieši bezsaimnieku kaķi. Pēc speciālistu domām, klaiņojošos kaķus būtu nepieciešams sterilizēt vai kastrēt un pēc tam laist atpakaļ vidē, kurā viņi ir visu laiku uzturējušies, nevis ievietot patversmē. Izņēmums ir dzīvnieki, kuri ir slimi – tos nepieciešams apārstēt un meklēt tiem jaunus saimniekus, ko šobrīd veic iestādes, ar kurām pašvaldība sadarbojas.
Uz tikšanos ar vadību bija ieradies arī kāds Uļļu ielas iedzīvotājs. Viņš vēlējās noskaidrot, kādēļ bija nepieciešams mainīt adreses mājām no Rīgas ielas uz Uļļu ielu. Nekustamā īpašuma speciāliste Sanita Grabāne iedzīvotājam paskaidroja, ka Ministru kabinetā apstiprinātie “Adresācijas noteikumi” paredz ‒ pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu vai ielu, no kuras iespējams pie ēkas piekļūt ar transportu. Uļļu iela nodrošina piekļuvi līdz trim adresācijas objektiem, līdz ar to konkrētajai daudzdzīvokļu ēkai pēc Uļļu ielas noteikšanas tuvākais oficiālais iebraukšanas ceļš ir no Uļļu ielas.
Kāds iedzīvotājs vēlējās noskaidrot, kādēļ novadā starp apdzīvotām vietām nav izveidotas velosipēdiem paredzētas joslas. Domes priekšsēdētājs norādīja, ka veloceļu izveidei nepieciešams liels finansējums, bet, veicot katra ceļa remontdarbus, tiek skatītas iespējas tajos iestrādāt arī velosipēdu joslas.
Iedzīvotāju vidū jautājumus radīja arī Daugavas ielas remontdarbu kvalitāte. Andris Ambainis norādīja, ka iela šobrīd ir pieņemta, bet ir konstatēti defekti, kā rezultātā ir sastādīts defektācijas akts, un šobrīd tiek gaidītas darbības no būvnieka to novēršanai. Viņš arī norādīja, ka remontdarbiem ir piecu gadu garantija un par visiem defektiem tiks ziņots būvniekam.
Viens no iedzīvotājiem arī sūdzējās par to, ka pieturās Draudzības un Zaļajā ielā nav uzstādītas nojumes. Andris Ambainis informēja, ka abi norādītie ceļi un tur esošās pieturas ir VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā. Tomēr Draudzības ielā pašvaldība uzstādīs nojumi, kura iepriekš atradās uz Daugavas ielas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Zaļajā ielā projektā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” nav paredzējuši uzstādīt nojumi un arī sarunās ar pašvaldību konkrētajā jautājumā atsaucību nav izdevies gūt.
Jautājumus raisīja arī vilciena Rīga–Daugavpils atiešanas laiks. Iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka šobrīd pirmais vilciens uz Daugavpili no Pļaviņām atiet pārāk vēlu, tādēļ apgrūtinot studentiem nokļūšanu skolā Daugavpilī vai Rēzeknē, vai Daugavpils slimnīcā. Vadība apstiprināja, ka var rosināt Autotransporta direkciju pārskatīt vilciena kursēšanas grafiku un atiešanas laikus, lai iedzīvotāji varētu laikus tikt uz nepieciešamajām iestādēm.
Kāds no iedzīvotājiem vēlējās noskaidrot, kur Pļaviņās varētu tikt izbūvētas patvertnes. Leons Līdums sacīja, ka civilās aizsardzības speciālists ir atradis vietu, kura varētu pildīt patvertnes funkcijas. Andris Ambainis norādīja, ka šobrīd tiek gaidīts apstiprinājums no Iekšlietu ministrijas par PII “Bērziņš” telpu piemērotību patvertnes vajadzībām. Pēc apstiprinājuma pašvaldībai būs iespēja piedalīties Eiropas Savienības projektā, kura rezultātā PII esošās pagraba telpas tiks pielāgotas un aprīkotas atbilstoši nosacījumiem. Andris Ambainis atzina, ka Pļaviņās tā ir vienīgā vieta, kur varētu būt patvertne.
Tikšanās noslēgumā Pļaviņu pilsētas iedzīvotāju vēlēšanas komisijas priekšsēdētāja Lora Lazdāne iepazīstināja sanākušos ar vēlēšanu rezultātiem – nepietiekama balsotāju skaita dēļ iedzīvotāju padome netika ievēlēta.
Nākamā tikšanās ar iedzīvotājiem paredzēta Iršu pagastā – 9. martā pulksten 17.30 Iršu muižas klētī–magazīnā.
