Deviņi Vācijas Bundesvēra karavīri vairāk nekā nedēļu strādāja un sakopa Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapus Sērenes un Jaunjelgavas pusē – Tulmaņu pirmos un otros kapus, Streljeneku un Auputu kapus.
Tulmaņu kapu nosaukums radies no Dulmaņu māju nosaukuma. Pirmajos Tulmaņu kapos atdusas 61 vācu un trīs nezināmi krievu karavīri, otrajos Tulmaņu kapos – 130 vācu un 53 krievu karavīri, Streljeneku kapos – 37 vācu karavīri, Auputu kapos – 142 vācu un 130 krievu karavīri. Arī Streljeneku un Auputu kapu nosaukums radies no māju nosaukuma.
“Mēs esam aktīvi profesionālā dienesta karavīri, kuri brīvprātīgi devās ceļā no 1400 kilometru attālumā esošās Rostokas līdz Aizkrauklei. Mums ir svarīgi, lai tādi karavīru kapi kā Tulmaņu pirmie un otrie kapi tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm, uzturot dzīvu upuru piemiņu un atgādinot, cik svarīgs ir miers. Mana komanda Latvijā ir pirmo reizi un ir ļoti gandarīta par vietējā zemessargu bataljona viesmīlību un atbalstu. Pats Baltijas valstīs esmu ceturto reizi un vienmēr priecājos atkal būt šeit,” stāsta vācu karavīru komandas vadītājs galvenais virsseržants Bernds Veihmanis (Bernd Weichmann).
Vācu karavīri līdzi bija atveduši arī dažādus darbarīkus un materiālus, un trūkstošos darbarīkus nodrošināja Zemessardzes 55. kājnieku bataljons no Aizkraukles. Sākotnēji bija plānots sakopt divas kapsētas, bet vācu karavīri apsteidza darbu grafiku un sakopa vēl divas. Tulmaņu pirmajā kapsētā, kas ierīkota 1935. gadā, viņi novāca krūmus, apaugumu un atjaunoja izdrupušo akmens mūra žogu. Šim nolūkam bija vajadzīgs daudz cementa, un tas tika iegādāts Aizkrauklē. Ūdeni javas sagatavošanai un citiem darbiem nodrošināja Zemessardzes 55. kājnieku bataljona karavīri. Vācu grupā bija kareivis ar mūrnieka prasmēm, un viņa vadībā notika akmens žoga atjaunošana un vairāku nolūzušu krustu iebetonēšana. No sūnām rūpīgi tika notīrīts piemineklis, visi krusti, iegravētie uzraksti ar kritušo karavīru vārdiem, tika atjaunots padzisušais uzrakstu krāsojums, un tagad visi uzraksti, karavīru vārdi un gadskaitļi ir skaidri salasāmi. Jaunu krāsojumu ieguva kapsētas vārti. Vairāku kilometru attālumā atrodas otrie Tulmaņu kapi, un arī tie tika sakopti, tajā skaitā no sūnām notīrītas akmens plāksnes ar karavīru vārdiem, piemineklis un atjaunoti uzraksti. Tika sakopti arī Streljeneku kapi, notīrīts piemiņas akmens un atjaunots iegravēto uzrakstu krāsojums. Bernds Veihmanis atzīst, ka Auputu kapi ir labā stāvoklī, tajos no sūnām tika notīrīti krusti un atjaunoti piemineklī iegravētie uzraksti.
Darbu noslēgumā Tulmaņu pirmajos kapos notika svinīga kritušo karavīru piemiņas ceremonija, kurā piedalījās vācu armijas un Zemessardzes 55. kājnieku bataljona karavīri, Vācijas Tautas apvienības goda pārstāvis Latvijā atvaļinātais pulkvedis Jānis Raciņš un novada pašvaldības pārstāvji. Zemessardzes 55. kājnieku bataljona pārstāvis majors Edgars Reinicāns sacīja, ka jebkurš karš ir traģēdija un ir svarīgi, lai katram kritušajam karavīram ir zināma apbedījuma vieta. Viņš pateicās par vācu karavīru darbu un uzdāvināja piemiņas zīmi ar bataljona simboliku. “Vācu karavīri mūsu bataljona atbildības teritorijā karā kritušo karavīru kapus ir kopuši arī iepriekš, katru reizi ierodas cita karavīru grupa un vienmēr izceļas ar lielu darba sparu, čaklumu, rūpīgumu un precizitāti. Mēs ar prieku vācu karavīriem sniedzam nepieciešamo atbalstu,” stāsta Edgars Reinicāns.
Svinīgās ceremonijas noslēgumā Bernds Veihmanis un Jānis Raciņš vācu un latviešu valodās nolasīja Vācijā tradicionālo uzrunu, veltītu kara upuru piemiņai. Uzrunā tika veltīti piemiņas vārdi ne tikai Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atcerei, bet arī vardarbības, kara, ekstrēmisma, antisemītisma, rasisma upuriem visa pasaulē, tajā skaitā tiem, kas tikuši vajāti un nogalināti citas tautības vai rases dēļ, tiem, kuri zaudējuši dzīvību, jo pretojušies tirānijai un stingri turējušies pie savas pārliecības vai ticības, nogalināti starptautiskajās operācijās un terora aktos. “Bet mūsu dzīve ir zem cerības zīmes uz izlīgšanu starp cilvēkiem un tautām, un mēs esam atbildīgi par mieru cilvēku starpā savās mājās un pasaulē,” uzrunas noslēgumā sacīja Bernds Veihmanis.
Svinīgā ceremonija noslēdzās ar ziedu un vainagu nolikšanu pie atjaunotā kapu pieminekļa.
Vācu karavīru Pirmā un Otrā pasaules kara kapu kopšanu un uzturēšanu koordinē un finansē Vācijas Tautas apvienība karā kritušo vāciešu kapu aprūpei jeb “Volksbund” no Vācijas valsts līdzekļiem un ziedojumiem. Vācijas Tautas apvienības goda pārstāvis Latvijā atvaļinātais pulkvedis Jānis Raciņš sabiedriskā kārtā aktīvi darbojas jau apmēram 15 gadu, lai saglabātu esošos un atrastu un sakoptu jaunus vācu karavīru kapus. Viņš stāsta, ka darbi tiek veikti saskaņā ar 1997. gada vienošanos starp Latvijas Brāļu kapu komiteju un Vācijas Tautas apvienību. Šīm organizācijām ir deleģēta līgumā noteikto darbu tehniskā izpilde. Vācijas Tautas apvienības aprūpē pavisam ir 800 kapsētas 46 valstīs, tajā skaitā Krievijā, Ukrainā, Francijā, Beļģijā, citur Eiropā, kā arī Ziemeļāfrikā. Latvijā ir apzinātas 210 Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietas, kurās apbedīti ap 30 000 kareivju, un viņu vidū ir arī krievu kareivji, gan zināmi, gan nezināmi. Latvijā katru gadu tiek sakoptas vairākas kapsētas. Vēl viena vācu karavīru grupa augustā strādās Aknīstes pusē – Aknīstes pilsētas un Ļucānu kapos.
