Iedomāsimies vasaras vakaru nelielā pilsētas kafejnīcā. Terasē skan viegla mūzika, cilvēki nesteidzīgi bauda vakariņas, bērni rotaļājas netālu esošajā skvērā, bet viesi kavējas ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Mūzika šajā stāstā nav galvenais varonis, tomēr bez tās kaut kā pietrūktu. Tieši tāpat kā pietrūktu smaida no viesmīļa vai ziedošu puķu pie ieejas.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa norāda: “Mūzika rada atmosfēru. Tā palīdz veidot uzņēmuma raksturu, uzlabo klientu pieredzi un bieži vien kļūst par daļu no vietas identitātes. Saskaņā ar Latvijā veikto mūzikas patēriņa pētījumu, 80 % iedzīvotāju priekšroku dod kafejnīcām, restorāniem, veikaliem un publiskiem pasākumiem, kuros tiek atskaņota mūzika. Tā palīdz justies brīvāk, mierīgāk un pat veicina vēlmi uzturēties konkrētajā vietā ilgāk,” ir pārliecināta Liena Edvardsa.
Tomēr aiz katras dziesmas ir cilvēki. Mākslinieki, producenti, ierakstu kompānijas, skaņu režisori. Katrs publiski atskaņotais skaņdarbs ir kāda cilvēka darbs, gadiem izkopts talants un ieguldītais laiks. Tāpēc visā Eiropā un arī Latvijā darbojas vienkāršs princips – ja mūzika palīdz uzņēmējdarbībai, tad uzņēmējdarbība sniedz taisnīgu atlīdzību tiem, kuri šo mūziku ir radījuši.
Tieši šim nolūkam nepieciešama licence mūzikas publiskam izpildījumam. Reģionos tas bieži vien izpaužas ļoti vienkārši un ikdienišķi. Nelielā kafejnīcā pie ezera skan radio, viesu nama terasē fonā atskaņo iecienītākās vasaras dziesmas, pilsētas svētkos starp koncertiem darbojas dīdžejs, bet vietējā veikalā mūzika pavada klientus visas darba dienas garumā. Mēs parasti par to neaizdomājamies, jo mūzika ir kļuvusi par pašsaprotamu apkārtējās vides daļu. Tomēr no tiesību viedokļa visos šajos gadījumos notiek publisks mūzikas izpildījums.
“Daudzi uzņēmēji par šo jautājumu aizdomājas tikai tad, kad atver jaunu kafejnīcu, viesu namu vai veikalu,” savos novērojumos dalās LaIPA izpilddirektore. “Citi ir pārliecināti, ka licence nepieciešama tikai koncertiem vai lieliem pasākumiem. Patiesībā publiska mūzikas atskaņošana ir daudz plašāks jēdziens.”
Ja mūziku dzird klienti, apmeklētāji vai plašāka sabiedrība, tā jau ir publiska atskaņošana. Nav būtiski, vai dziesma skan no radio, televizora, datora, telefona vai skaļruņiem. Licence nepieciešama gan kafejnīcās, bāros un restorānos, gan veikalos, viesnīcās, tūristu mītnēs, āra terasēs, sporta klubos, dažādos pasākumos un pilsētu svētkos. Savukārt privātā ģimenes vai draugu lokā šāda licence nav vajadzīga.
“Iedomāsimies novada pilsētu, kur vasaras vidū notiek tradicionālie pilsētas svētki. Dienā centrālajā laukumā darbojas amatnieku tirdziņš, vakarā uzstājas vietējie kolektīvi, bet pēc koncerta seko zaļumballe,” konkrētu piemēru min Liena Edvardsa. “Daudzi apmeklētāji tieši mūzikas dēļ uzkavējas ilgāk, iegriežas kafejnīcās, izmanto vietējo uzņēmēju pakalpojumus un rada papildu ieņēmumus visai apkārtējai ekonomikai. Tieši tādēļ publiskā izpildījuma licence nav tikai formalitāte – tā nodrošina, ka neliela daļa no šīs radītās vērtības atgriežas pie cilvēkiem, kuri mūziku ir radījuši.”
LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa uzsver: “Mūzika nav tikai fons. Tā rada emocijas, atmosfēru un pievienoto vērtību uzņēmējdarbībai. Tāpēc ir tikai godīgi, ka cilvēki, kuri šo mūziku rada un ieraksta, saņem atlīdzību par tās izmantošanu.” Viņa norāda, ka Latvija šajā ziņā nav izņēmums: “Publiskā izpildījuma licences ir ierasta prakse visā Eiropā. Tas ir mehānisms, kas nodrošina līdzsvaru starp uzņēmēju interesēm un radošo profesiju pārstāvju tiesībām.”
Būtiski, ka process ir daudz vienkāršāks, nekā daudzi iedomājas. Lai legāli izmantotu mūziku publiskā vietā, nepieciešams noslēgt licences līgumu ar LaIPA vai AKKA/LAA un saņemt atbilstošu atļauju. Atlīdzības apmērs lielākoties tiek noteikts pēc klientu apkalpošanas telpas platības, un nelieliem uzņēmumiem tā ir salīdzinoši neliela izdevumu pozīcija. Līgumu iespējams noformēt attālināti, aizpildot pieteikumu internetā vai izmantojot elektronisko parakstu. Pēc apmaksas uzņēmums saņem licenci, kuru var izvietot redzamā vietā savās telpās. “Mūsu mērķis nav radīt uzņēmējiem papildu birokrātiju. Gluži pretēji – mēs vēlamies, lai process būtu saprotams, ērts un aizņemtu pēc iespējas mazāk laika,” saka Liena Edvardsa. “Lielākā daļa uzņēmēju, saņemot skaidrojumu, ļoti labi saprot, kāpēc šāda sistēma ir nepieciešama.”
Protams, kā jebkurā jomā, arī publiskā mūzikas izmantošanā pastāv uzraudzības mehānismi. LaIPA reģionālie pārstāvji un aģenti regulāri apmeklē uzņēmumus un pasākumus visā Latvijā, lai pārliecinātos, ka mūzika tiek izmantota atbilstoši normatīvajiem aktiem. Taču šo vizīšu mērķis pirmām kārtām ir skaidrot, konsultēt un palīdzēt uzņēmējiem sakārtot nepieciešamās formalitātes. “Galu galā šis stāsts nav par dokumentiem vai līgumiem. Tas ir par cieņu pret radošo darbu,” norāda LaIPA izpilddirektore. “Tieši tāpat kā mēs samaksājam par elektrību, telpu nomu vai espreso kafiju, arī mūzika ir vērtība, kuru kāds ir radījis.”
Kad nākamreiz iegriezīsimies kafejnīcā, kur skan iemīļota dziesma, vai apmeklēsim pilsētas svētkus, kur mūzika piepilda laukumu ar dzīvību, vērts atcerēties – aiz šīs šķietami pašsaprotamās skaņas stāv cilvēki, kuri turpina radīt jaunu mūziku arī rītdienai. Un godīga atlīdzība ir veids, kā sabiedrība pasaka paldies par šo darbu. “Patīkami, ka arvien vairāk uzņēmēju Latvijas reģionos uz publiskā izpildījuma licenci raugās nevis kā uz obligātu formalitāti, bet gan kā uz apliecinājumu godprātīgai uzņēmējdarbībai,” norāda Liena Edvardsa, LaIPA izpilddirektore. “Tāpat kā kafejnīca lepojas ar vietējo produktu izmantošanu vai viesu nams rūpējas par kvalitatīvu klientu apkalpošanu, arī legāla mūzikas izmantošana kļūst par daļu no profesionālas uzņēmējdarbības kultūras.”
Kā noformēt licenci:
tiešsaistē: www.laipa.org, aizpildot pieteikuma formu;
elektroniski: izmantojot pakalpojumu eParaksts;
rakstot uz e-pastu: laipa@laipa.org;
klātienē birojā: Rīgā, Misas ielā 3, darba dienās plkst. 9.00–16.30.