Flickr
8. decembra pēcpusdienā Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 4, notika biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” organizētā diskusija “Viegli un sarežģīti par dzīvi Latvijā”, kurā biedrības pārstāvji informēja Ukrainas civiliedzīvotājus par gaidāmajām noteikumu izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī pārrunāja, ar ko saskaras Ukrainas iedzīvotāji, dzīvojot Aizkraukles novadā.
Uz tikšanos ar Ukrainas iedzīvotājiem ieradās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece un deputāte Evija Vectirāne, “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko, biedrības projekta “Ieskauts Latvijā” vadītāja Monta Lipša un sadarbības partnera Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka, “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienības “Dienas centrs “Kopā būt”” vadītāja Laimdota Kancāne un Jaunjelgavas vidusskolas dienesta viesnīcas pārvaldniece Sanita Linarte.
Agita Pleiko iepazīstināja sanākušos ar izmaiņām, kas ietekmēs Ukrainas civiliedzīvotājus no nākamā gada. Lai gan iedzīvotāji no kara skartajām teritorijām iebrauc arī tagad, ārpus Rīgas palīdzību meklē krietni mazāk cilvēku, nekā tas bija iepriekšējos trīs gados.
Viena no izmaiņām, kas stāsies spēkā no 2026. gada, ir saistīta ar starppilsētu sabiedriskā transporta izmantošanu – turpmāk arī Ukrainas civiliedzīvotājiem būs attiecināmi tādi paši braukšanas maksas atvieglojumi kā Latvijas iedzīvotājiem. Noteikumi attiecināmi tikai starppilsētu sabiedriskā transporta izmantošanai, jo pašvaldību teritorijās braukšanas maksas atvieglojumus nosaka katra pašvaldība individuāli. Ņemot vērā to, ka Aizkraukles novadā dzīvojošo ukraiņu vidū ir arī bērni ar invaliditāti un pensionāri, klātesošie precizēja, vai un kā izmaiņas attieksies katra individuālajā situācijā.
Izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ka turpmāk arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, apmeklējot ārstu, būs jāveic pacienta līdzmaksājums, kā arī vairs netiks nodrošināts darba uzsākšanas pabalsts, kas līdz šim tika maksāts pirmajā mēnesī, kad Ukrainas civiliedzīvotāji uzsāka darba gaitas.
Nodarbinātības jomā valdība ir noteikusi vēl kādas izmaiņas – turpmāk, lai strādātu Latvijā, Ukrainas civiliedzīvotājiem divu gadu laikā no pagaidu aizsardzības piešķiršanas brīža būs jānokārto latviešu valodas eksāmens vismaz A2 līmenī. Lai veicinātu latviešu valodas apgūšanu, Ukrainas civiliedzīvotājiem paredzēts nodrošināt bezmaksas kursus.
Tāpat no nākamā gada paredzēts pārtraukt palīdzību, ja pēc pagaidu aizsardzības noteikšanas Ukrainas iedzīvotājs būs devies uz Krieviju vai uz Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā.
Šobrīd Aizkraukles novadā dzīvo vairāk nekā 60 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir sievietes ar bērniem un no okupācijas zonas izbraukušie vīrieši, kuri neatbilst mobilizācijas prasībām.
Pasākums tika īstenots projekta “Ieskauts Latvijā” (Nr.2025.LV/NVO_UKR/023/L1) ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
